Switch to mobile version. Augšup

Personīgās finanses - 12.02.2018

Partneri, nevis konkurenti

Partneri, nevis konkurenti

Klienti vēlas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu ātrumu un banku uzticamību – abām nozarēm sadarbojoties, tas ir iespējams.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi neapēdīs banku pusdienas, bet gan palīdzēs nodrošināt labāku klientu pieredzi un kopā piedāvāt jaunus pasaules klases pakalpojumus.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vēlas sadarboties ar bankām – tām jau ir daudz klienti un, pārdodot pakalpojumu vai uzsākot sadarbību ar banku, ir iespēja piekļūt šiem klientiem, kas citādi būtu izaicinoši.

«Ja runājam par Baltiju un banku pakalpojumiem, viens no skaļākajiem vārdiem ir finanšu tehnoloģijas. Baltijai tas nav nekas jauns. Banku nozares attīstībā 90. gados vērojām finanšu tehnoloģiju uzliesmojumu. Tolaik notika revolūcija. Es neteiktu, ka šodien notiek revolūcija banku pakalpojumos, tā notiek visā pasaulē un ekonomikā kopumā. Iepriekš bijām pieraduši pie lineāras attīstības, bet tagad tā notiek daudz straujāk. Cilvēki meklē jauno pasaules kārtību. Daudzām kompānijām atkal ir jāatrod savs dialogs ar klientu, jo patērētājs vēlas banku kā sadarbības partneri, nevis kādu, kurš sēž galda otrā pusē. Šobrīd notiek dramatiska filozofijas maiņa un kompānijas virzās uz kopīgi ar klientiem veidotiem produktiem. Sadarbība ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem prasa iekšējas izmaiņas,» diskusijā par Ziemeļvalstu banku industrijas nākotni teic Ģirts Bērziņš, Swedbank grupas Digitālās stratēģijas vadītājs. Katra industriālā revolūcija ierosina lielas izmaiņas. Šobrīd sabiedrība virzās dalīšanās ekonomikas virzienā, un tā vietā, lai katru saskatītu kā ienaidnieku vai konkurentu, tas tiek saskatīts kā partneris, un tā vietā, lai sacenstos, kopīgi rada kaut ko visai ekonomikai noderīgu. Viņš norāda, ka pavisam skaidrs ir tas, ka visapkārt notiekošais ietekmēs arī banku sektoru. Ģ. Bērziņš saredz daudz iespējas banku sadarbībā ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, taču aicina neaizmirst par iespējamiem riskiem. «Ja ķēdē kaut ko aizstāj ar ko citu, jāpārliecinās, vai jaunais ir gana spēcīgs, lai noturētu visu ķēdi,» viņš spriež.

Ātrākām inovācijām

SEB grupas inovāciju vadītājs Marts Māsiks (Mart Maasik) teic, ka pirms četriem gadiem strauji attīstījās priekšstats, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi apēdīs banku pusdienas, bet šodien radusies skaidrība, ka tās palīdz nodrošināt labāku klientu pieredzi un kopā iespējams piedāvāt jaunus pasaules klases pakalpojumus.

«Debates par banku sadarbību ar finanšu tehnoloģiju kompānijām un jaunuzņēmumiem ir laba, jo tā ved uz ātrāku inovāciju ieviešanu, kas savukārt dod priekšrocības klientiem. Tomēr joprojām ir vairāki riski, kas vēl nav atrisināti, piemēram, kas notiek ar klientu finanšu informāciju un to aizsardzību. Kad dati ir pie daudzām organizācijām, ir grūti noteikt,  kurš ir atbildīgs brīdī, kad kaut kas noiet greizi,» teic Emma Stremfelta (Emma Strömfelt), Swedbank Digitālo inovāciju vadītāja. SEB grupas biznesa attīstības vadītājs Hari Rantanens (Harri Rantanen) norāda, ka ir pārliecināts, ka ar klientu informāciju neizdara neko sliktu, jo izvērtē partnerus, bet vienlaikus rūpējas, lai nenogalinātu inovāciju. «Ir viegli rīkoties tā, kā darīts vienmēr. Jaunajā pasaulē tiek izmantoti ārējie izstrādes resursi, bet tradicionālajām bankām tas ir sarežģīti. Pērkot ārējo pakalpojumu, jāveic izvērtēšana, jākonsultējas ar atbilstības ekspertiem,» saka H. Rantanens.

Izaicinājums – uzticamība

Runājot par finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, Ģ. Bērziņš uzskata, ka izaicinājums nav to piedāvātās tehnoloģijas, bet gan ilgtspēja un biznesa modeļi. Banku darbu ietekmē regulatori, tām katru gadu jāpierāda, ka tās spēj nodrošināt savus pakalpojumus ne vien šodien, bet arī ilgtermiņā. «Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir cita domāšana. Viņi nesatraucas par šodienas ienākumiem, bet gan par savu nākotnes vērtību. Biznesa modeļi, kas nav ilgtermiņa, ir riskanti. Kurš būs atbildīgs, ka klients varēs veikt maksājumus, ja finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums tiks pārņemts?» tā viņš. Tāpēc jaunās finanšu pasaules izaicinājums ir uzticamība. Pasaulē, kur ir gan vairāk, gan mazāk atbildīgi spēlētāji, mērķis nav tehnoloģijas, bet gan uzticamība, uzsver Ģ. Bērziņš. Ir daudz banku risinājumu aplikācijas, un LHV Bank maksājumu pakalpojumu vadītājs Jurijs Laurs (Jüri Laur) paredz, ka daļa no tām apvienosies un zināma daļa arī pazudīs. «Šogad redzēsim konsolidāciju patērētāju produktu pusē,» viņš spriež. J. Laurs arī norāda, ka finanšu tehnoloģijas biznesa segmentā ir pats sarežģītākais sektors, jo ir grūti mainīt lielu organizāciju infrastruktūru. «Strādāt ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir kā algot tūkstošgades paaudzes jauniešus. Viss ir labi, bet tad viņi pēkšķi izdomā izveidot vegānu beķereju Indonēzijā. Vienmēr ir vajadzīgs plāns B,» salīdzina J. Laurs.

Lietuvas banku asociācijas prezidents Mants Zalatorijs (Mantas Zalatorius) piebilst, ka industrijas reputācija bijusi aktuāla gadu desmitiem ilgi un būs banku nozares fokusā vēl vismaz tuvākos piecus gadus. «Pēdējos gados esam piedzīvojuši, ka bankas, kas nespēj pielāgoties prasībām, saskaras ar nopietnām problēmām gan lokāli, gan globāli. Visi šie gadījumi atstāj negatīvu iespaidu uz visu nozari un uzticamības atjaunošana prasa laiku,» saka Katrīna Taliherma (Katrin Talihärm), Igaunijas banku asociācijas rīkotājdirektore.

Jauna ēra

«Pēdējos gados pieaug konkurence. Redzam konkurenci starp bankām un jaunu pakalpojumu piedāvātājiem. Rodas jauni banku modeļi un tiek ieviesti jauni finanšu pakalpojumu, sākas jauna ēra. Tas ir izaicinājums visām bankām, neviens nevar teikt, ka tas neko nenozīmē un kādu banku tas neskar. Šajā situācijā rodas nozīmīgs jautājums – kā sasniegt klientu gaidas. Tās ir augstas. Ir izaicinājums attīstīt pakalpojumu klāstu un sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kad vienlaikus bankām jāpārdala savi resursi atbilstības prasību ievērošanai,» saka K. Taliherma. Igaunijā 2017. gada jūlijā tika ieviesti aptuveni 200 dažādi jauni noteikumi vai esošo papildinājumi, kas tieši un netieši ietekmē bankas. Viņas skatījumā tas ir ļoti liels apjoms un visas šīs izmaiņas liek bankām pārdalīt resursus atbilstības izvērtēšanai, turklāt ne vien pielāgojot organizāciju un procesus, bet arī ieguldot papildu resursus IT sistēmu pielāgošanai. «Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vēl nav tik strikti regulēti kā bankas. Jautājums, vai un kā ir iespējams šo trūkumu pārvērst par banku priekšrocību,» teic K. Taliherma.

Swedbank grupas finanšu tehnoloģiju vadītājs Jonas Lagersteds (Jonas Lagerstedt) norāda, ka interesanta liela ir ne vien banku un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu, bet arī banku savstarpējā sadarbība. Viņš pieļauj, ka ar laiku bankas sadarbosies vairāk, piemēram, infrastruktūras jomā.

Jānodrošina izglītotība

M. Zalatorijs spriež, ka nākotnē arvien svarīgāka kļūs finanšu pakalpojumu lietotāju izglītotība. «Ir jāizglīto nākotnes bankas pakalpojumu klienti. Ja viņi nav izglītoti, tas nebeidzas labi,» viņš norāda. Arī K. Taliherma teic, ka tirgū jau ir un būs vēl vairāk jauni finanšu pakalpojumi, un tie vienmēr nes jaunus riskus. Patērētāju drošībai informētība ir svarīga , un, lai to palielinātu, liela loma ir banku asociācijām. «Banku atbildība ir izglītot klientus. Ir liela atšķirība starp trešās puses kompānijām, kuras laipni ielūdzam kopīgi radīt inovācijas. Tie ir uzticami partneri, mēs pārstāvam šo kopīgo inovāciju. Ja kaut kas noiet greizi, mēs uzņemamies atbildību. Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) ietvaros ir daudz trešās puses partneri, kas pieprasa datus, kuru piekļuvei nevaram iebilst un ko nevaram kontrolēt. Svarīgi, lai klienti saprot atšķirību,» saka E. Stremfelta. Viņa arī piebilst, ka tad, kad trešo pušu pakalpojumu sniedzēji bankām prasa informāciju, tās pārliecinās, ka pieprasījums ir pamatots. Tomēr būtu vajadzīga šī procesa standartizācija.

H. Rantanens Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu vērtē pozitīvi, jo tā mudina bankas atvērties konkurencei un atvērt infrastruktūru, lai trešo pušu kompānijas piedāvātu jaunus pakalpojumus. «Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir sadarbības meistari,» viņš teic.

«Gribam, lai Latvijā tiek ieviesti visaugstākie atbilstības standarti un industrijas vadlīnijas. Tas rada sarežģītus jautājumus, piemēram, kāda līmeņa caurspīdībā jūtamies ērti,» teic Sanda Liepiņa, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētaja.

Savs riska kapitāla fonds

Jau vairākus gadus SEB grupai Zviedrijā ir SEB riska kapitāla fonds Venture Capital, kas nesen sācis ieguldīt arī finanšu tehnoloģiju kompānijās. Šis fonds darbojas vairāk nekā 20 gadus, tas ir veicis vairāk nekā 110 investīcijas un šobrīd fonda portfelī ir 21 kompānija, no kurām astoņas ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Tieši pēdējos gados fonds vairāk orientējas uz finanšu tehnoloģijām. Fonds veic gan stratēģiskas, gan finanšu investīcijas. «Liela daļa finanšu tehnoloģiju kompāniju vēlas gan mācīties no bankas, gan arī sadarboties. Tāpat reizēm tās vēlas banku klientu. Nereti finanšu tehnoloģijas tiek lietotas kā modes vārds, tāpēc vajag atrast pareizo pielietojumu, ne tikai piemērus,» saka Kristīna Soderberga (Kristina Soderberg), SEB Venture Capital investīciju vadītāja.

Viņa uzskata, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu mobilās lietotnes konkurē ar daudzām citām aplikācijām cilvēku telefonos, ko viņi lieto biežāk. Ir sarežģīti izveidot noderīgu un bieži lietotu aplikāciju.

Tāpēc finanšu tehnoloģiju uzņēmumi vēlas sadarboties ar bankām – tām jau ir daudz klienti un, pārdodot pakalpojumu vai uzsākot sadarbību ar banku, ir iespēja piekļūt šiem klientiem, kas citādi būtu izaicinoši. Tāpēc, lai gan pirms dažiem gadiem tika runāts par to, ka finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi nogalinās bankas, tagad tā saka tikai daži, un šobrīd runā par to, kā būt savstarpēji noderīgiem un sadarboties.

E. Stremfelta piebilst, ka atšķiras tas, kā biznesu veido bankas un finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi. «Pirmo reizi, kad gribējām integrēt bankas pakalpojumos finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma produktu, nebija tik viegli. Jābūt atvērtiem jaunām tehnoloģijām. Tas prasa laiku. Ar katru nākamo reizi process ir ātrāks. Jo vairāk varam sadarboties, jo labāk sabiedrībai, kas grib finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu ātrumu un banku uzticamību,» viņa teic.

Iekšējā laboratorija

SEB bankā gan Zviedrijā, gan arī visās trijās Baltijas valstīs ir arī darbinieku inovāciju laboratorija. «Ja salīdzināmies ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kam ir labas komandas, mums ir 15 tūkstoši darbinieku ar lieliskiem prātiem, pieredzi un zināšanām, kas ir milzīgs aktīvs. Mēs cenšamies šos cilvēkus ievirzīt uzņēmējdarbības domāšanā. Lai radītu inovācijas, ir daudz jāeksperimentē,» teic M. Māsiks. 1100 darbinieki ir piedalījušies inovāciju domāšanas apmācībās,340 ir iesaistījušies darbinieku laboratorijā. No viņu rosinātajām idejām 45 analizētas tuvāk un 12 no tām ir ieviestas dzīvē. Reizēm projektu ieviešana notiek ar ārējiem partneriem.

M. Māsiks uzsver, ka visas inovācijas sākas ar klientu vajadzībām un tām obligāti nav jābūt graujošām inovācijām. «Var darīt mazas lietas, bet īpaši labi un atvieglot klientu ikdienu. Visas lielas lietas ir sākušās mazā mērogā. Tāpēc ir svarīgi saprast, ar ko klienti saskaras, kas ir viņu sāpe. Ne vienmēr tas ir skaidri formulēts un mūsu loma ir to noskaidrot, bet tehnoloģiju – palīdzēt atrisināt,» viņš norāda. M. Māsiks piebilst, ka indivīdu, sabiedrības, biznesa un tehnoloģiju attīstība nenotiek vienā ātrumā. Tehnoloģijas attīstās visstraujāk, un paiet kāds laiks, kamēr cilvēki, uzņēmumi un sabiedrība tās sāk lietot. Ir indivīdi, kas tehnoloģijas pieņem ātrāk, bet kompānijas parasti ir konservatīvākas, jo ir jāizvērtē iespējamie riski. Viens no darbinieku inovāciju laboratorijas programmas ietvaros galvenajiem mērķiem ir tas, lai darbinieki tehnoloģijas lieto ikdienā, jo tikai tad iespējama kultūras maiņa.

Anda Asere,
Dienas bizness

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Pamodiniet sevī uzņēmēju - eAkademija.lv!

Ja Jūs saskatāt iespēju tur, kur citi to neredz, aicinām kļūt par SEB bankas eAkadēmijas dalībnieku.
Reģistrējieties bez maksas un saņemiet piekļuvi eAkadēmijas materiāliem un vērtīgiem ekspertu padomiem, kas ļaus atrast un attīstīt biznesa ideju un panākt straujāku izaugsmi.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk


 

Personīgā konsultācija var palīdzēt Jums

Personīgā konsultācija var palīdzēt Jums

  • Saprast - kā sasniegt nākotnes mērķus
  • Izvēlēties – uzkrāt vai aizņemties
 

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.