Visi ir dzirdējuši, ka labāk sākt uzkrāt vecumdienām pēc iespējas ātrāk. Taču kā paliek ar dzīves baudīšanu, kamēr ir 20, 25 un 30, – vai, atliekot naudu pensijas uzkrājumam, neatņemam to šodienas mazajiem un lielajiem prieciņiem?
Jo agrāk sāksiet uzkrāt, jo mazāka summa ik mēnesi būs vajadzīga, lai sasniegtu vēlamo vecumdienu ienākumu apmēru, tātad, mazāk būs jātaupa uz šodienas rēķina.
Ilgtermiņa domāšanas jēdziens nav attiecināms tikai uz valsts pārvaldi vai uzņēmumiem. Patiesībā ikvienam būtu vērts aizdomāties – vai es dzīvoju finansiāli ilgtspējīgi? Jo ne tikai jaunībā cilvēkam ir vēlme baudīt dzīvi, arī vecumdienās viņš gribēs iet uz teātri, kafejnīcām vai doties kādā ceļojumā. Turklāt medicīna un tehnoloģijas katru gadu milzu soļiem iet uz priekšu, tāpēc nākotne mums sola vēl ilgāku mūžu. Dzīvojot ar īstermiņa redzējumu, diez vai vecumdienās būs iespējams atļauties visu, ko sirds kāro.
Ar pensiju 1. un 2. līmeni pārtikušām vecumdienām var nepietikt
Prognozes ir nesaudzīgas – pašam papildus neuzkrājot, vecumdienās ienākumi varētu būt vien puse no pašreizējās algas. Daudzos gadījumos ar to var būt par maz, lai vecumdienas baudītu, nevis tikai censtos izdzīvot. Aplēses liecina, ka cieņpilnām vecumdienām būtu nepieciešami vismaz 65-70% no pašreizējās algas.
Te vērts vēlreiz atcerēties, kā mūsu valstī veidojas strādājošo pensija. Pamatā to veido pensiju 1. un 2. līmenis, kuriem nauda ik mēnesi tiek novirzīta no strādājošā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Taču vēl ir brīvprātīgais pensiju 3. līmenis jeb privātā pensija, kas ļauj cilvēkam papildus veidot savu privāto uzkrājumu, lai rezultātā ienākumi vecumdienās būtu lielāki.
Iemaksas 1. līmenī neveido reālu uzkrājumu, jo darbojas pēc solidaritātes principa – šodienas strādājošie ar savām 1. līmeņa iemaksām maksā pensijas šodienas pensionāriem, savukārt nākotnes pensionāriem pensijas nodrošinās jau nākamās strādājošo paaudzes.
Pensiju 2. līmenis turpretī ir pavisam reāla nauda – tie ir 6% no jūsu bruto algas, kas ik mēnesi pievienojas jūsu personīgajam pensijas uzkrājumam. Var šķist, ka tas nav daudz, taču, krājot gadiem, tie var būt vairāki tūkstoši. Daudziem tieši pensiju 2. līmeņa uzkrājums var izrādīties lielākā jebkad sakrātā summa.
Pensiju 3. līmenis – paša atbildība un ieguvums
Iemaksas pensiju 3. līmenī lielākajai daļai ir vienīgā iespēja saņemt vecumdienās vairāk, nevis tikai pusi vai pat mazāk no pašreizējās algas. Dalība pensiju 3. līmenī ir pilnīgi brīvprātīga, jūs pats varat izlemt, vai un kad tam pievienoties un kādu summu ik mēnesi uzkrājumam novirzīt.
Taču, būsim atklāti, – nav viegli katru mēnesi 20, 40 vai 60 eiro novirzīt mērķim, kura rezultātus varēsiet izbaudīt vien pēc vairākiem gadu desmitiem. Galu galā – negribas sev liegt visas tās iespējas, ko dzīve sniedz jau šodien. Kā lai izlemj, kad sākt uzkrāt un cik lielu summu ik mēnesi iemaksāt, lai vecumdienās dzīves kvalitāte būtiski nemazinātos?
Ātrs un ērts rīks šim mērķim ir SEB Pensijas uzkrājumu plānotājs – ņemot vērā jūsu vecumu, pašreizējo algu un vēlamo pensiju, tas ļaus noskaidrot, cik lielas iemaksas nepieciešamas jūsu mērķa sasniegšanai.
Ļoti būtiski paturēt prātā – jo agrāk sāksiet uzkrāt, jo mazāka summa ik mēnesi būs vajadzīga, lai sasniegtu vēlamo vecumdienu ienākumu apmēru, tātad, mazāk būs jātaupa uz šodienas rēķina. Un otrādi – sākot uzkrāt pēdējā brīdī, ik mēnesi var nākties uzkrājumam novirzīt lielāku summu, lai nodrošinātu sev vēlamos ienākumus vecumdienās.
Turklāt ļoti motivējoša pensiju 3. līmeņa iemaksu priekšrocība ir iespēja ik gadu atgūt daļu samaksātā ienākumu nodokļa. Šo atgūto summu var neiztērēt, bet mērķtiecīgi novirzīt uzkrājuma veidošanai, piemēram, palielinot ikmēneša iemaksu apmēru. Rezultātā – privātās pensijas uzkrājums augs straujāk un arī atgūstamo nodokļu apmērs nākamajā gadā palielināsies. Vairāk par nodokļa atgūšanu varat lasīt rakstā Nodokļu atmaksa – papildu ienākumi.
Paskatīsimies, cik naudas mēnesī jāatliek diviem cilvēkiem, kuri nolēmuši iesaistīties pensiju 3. līmenī dažādos dzīves posmos, lai viņi saņemtu vismaz 65% no savas pašreizējās algas.
Beatrisei ir 30 gadi, viņa pelna 1000 eiro uz rokas un nolēmusi sākt veidot privāto pensiju. Viņas mērķis – vismaz 650 eiro liela pensija, kas ir 65% no algas.
Neveicot uzkrājumus vecumdienām, Beatrisei būtu aptuveni 556 eiro lieli ienākumi vecumdienās. Ņemot talkā SEB pensijas uzkrājumu plānotāju, varam noskaidrot, ka sava mērķa sasniegšanai Beatrisei ik mēnesi būtu jānovirza pensijas uzkrājumam apmēram 50 eiro. Par veiktajām iemaksām, Beatrise ik gadu var saņemt nodokļu atvieglojumus 120 eiro apmērā, kas ir 20% no veiktajām iemaksām uzkrājumā.
Arī Kārlim alga ir 1000 eiro, taču uzkrājumu viņš nolēmis sākt veidot tikai 40 gadu vecumā.
Secinājums – lai ienākumi vecumdienās būtu 650 eiro jeb 65% no šībrīža algas, Kārlim mēnesī 3. līmeņa uzkrājumam būtu jānovirza apmēram 95 eiro – tie ir teju 10% no viņa mēneša ienākumiem, un gandrīz divas reizes lielāka iemaksa uzkrājumā kā Beatrisei. Ja Kārlis veiks šādas iemaksas, nodokļu atvieglojumos viņš varētu saņemt apmēram 228 eiro gadā. Bet Kārlis nav pārliecināts, ka ir gatavs iemaksām šobrīd veltīt tik daudz un viņš nolemj, ka uzkrās mazākas summas. Bet arī tas ir labi, jo pat nelieli uzkrājumi var uzlabot viņa nākotnes ienākumu apjomu, un viņš jebkurā brīdī, ja rocība atļauj, var uzkrāt vairāk, lai sasniegtu sevis uzstādītos mērķus.
Kopumā var secināt, ka laicīgi sākt uzkrāt vecumdienām ir daudz izdevīgāk, jo jums būs jāatvēl uzkrājumam mazākas summas, lai sasniegtu savu mērķi. Turpretī, ja to sāksiet darīt vēlāk, var nākties šķirties no lielākām summām. Protams, algai vērā ņemami pieaugot, augs arī prognozētās nākotnes ienākumu apmērs. Taču, neskatoties uz to, arī turpmāk ir sagaidāma līdzīga plaisa starp algas un vecumdienu ienākumu apmēru, ja netiks veikti uzkrājumi.
Linda Ezerkalna
