Uzziniet visu par savu pensiju, neatejot no datora!

Par laimi, mūsdienās viss kļūst aizvien vienkāršāk un ērtāk – daudz svarīgu lietu iespējams izdarīt, nemaz neizejot no mājas. Tai skaitā, noskaidrot, cik liela pensija jums tiek prognozēta vecumdienās, un kā rīkoties, lai tā būtu lielāka.

Pensijas gadi – trešdaļa dzīves

Lai kā gribētos dzīvot šodienai un neuztraukties par to, kas būs pēc divdesmit vai vairāk gadiem, nevar ignorēt faktu, ka cilvēku dzīves ilgums pastāvīgi pieaug. Tas nozīmē, ka apmēram trešdaļu mūža pavadīsim kā pensionāri – tas ir pārāk ilgs laiks, lai pavadītu to, dzīvojot pieticīgi, neceļotu un neapmeklētu dažādus pasākumus. Tomēr SEB bankas veiktais pētījums Pensometrs liecina, ka vecumdienās nabadzības riskam pakļauti ap 40% no šobrīd strādājošajiem.

Aizejot pensijā, iespējas kaut ko darīt dzīves kvalitātes uzlabošanai būs minimālas, tāpēc tas ir jādara šodien.

Ar ko sākt?

Latvijā darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma, kas globālā mērogā novērtēta kā veiksmīga un ilgtspējīga – tā sniedz iespēju katram pašam būt līdzdalībniekam savas pensijas kapitāla veidošanā. Tomēr, ja jums nav īsti skaidrs, kā mijiedarbojas dažādie pensiju līmeņi un kā tieši veidojas jūsu pensija, lielisks resurss, kur to visu noskaidrot, ir vietne manapensija.lv.

Šeit jūs varat noskaidrot ne tikai vispārīgus jautājumus par pensiju sistēmu un jūsu iespējām uzkrāt vecumdienām pēc iespējas vairāk, bet arī saņemt ļoti konkrētu informāciju, piemēram, kā kopš darbības sākuma veicies konkrētiem pensiju plāniem, un salīdzināt dažādu plānu rezultātus.

Cik daudz es nākotnē saņemšu?

Ja jūs šajā brīdī pieķerat sevi pie domas, ka nemaz tā īsti neatceraties, kādā plānā ir ieguldīts jūsu pensijas kapitāls, neraizējieties – visu par savu pensiju 1. un 2. līmeņa kapitālu jūs varat uzzināt portālā Latvija.lv, izmantojot savas internetbankas piekļuves datus. Šeit jūs ne tikai noskaidrosiet, kas pārvalda jūsu pensiju 2. līmeņa kapitālu, kāds ir jūsu uzkrājuma apmērs un kādā plānā tas ieguldīts, bet arī savu šā brīža prognozēto pensiju.

Ja jūs neesat pensiju 2. līmeņa dalībnieks (visi, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, par tādiem kļūst automātiski), jūs tam varat pieteikties un pagūt līdz pensijā iešanai uzkrāt papildu kapitālu – vairāk par to varat uzzināt Infotelpas rakstā “Kāpēc izdevīgi būt pensiju 2. līmeņa dalībniekam?”.

Lai atvieglotu izvēli starp dažādiem pensiju plāniem, SEB banka izstrādājusi jaunu un ļoti viegli lietojamu rīku, ar kuru ir iespējams noteikt jums piemērotāko pensiju plānu, ņemot vērā jūsu vecumu. Šo rīku varat atrast sadaļā “Kā izvēlēties pensiju plānu”.

Ļoti ērts rīks ir pensiju prognozes kalkulators, kas ļauj jums salīdzināt, kādas ir jūsu pašreizējās pensijas apmēra prognozes, un par cik pensija pieaugtu, ja jūs saņemtu lielāku algu vai izlemtu sākt uzkrāt pensiju 3. līmenī.

Virkne iespēju – jūsu internetbankā

Ja jūs jau esat pensiju 3. līmeņa dalībnieks, par sava uzkrājuma apmēru jūs jebkurā brīdī varat pārliecināties internetbankā. Tāpat jūs varat internetbankā sekot līdzi sava pensiju 3. līmeņa plāna rezultātiem.

Ko darīt, ja prognozes neapmierina?

Ja esat iepazinies ar situāciju un secinājis, ka jūsu uzkrājums nav pietiekams, lai vecumdienas varētu izbaudīt pilnvērtīgi, ir vairākas iespējas, ko varat darīt jau šodien, lai prognozes būtu patīkamākas.

Ja vēl neesat pensiju 3. līmeņa dalībnieks, kļūstiet par tādu. Tas ir izdevīgi ne tikai tāpēc, ka, aizejot pensijā, jums būs vairāk līdzekļu, bet sniedz labumu jau tagad – proti, par savām pensiju 3. līmeņa iemaksām jūs varat reizi gadā atgūt daļu samaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, ko pēc tam varat izmantot savām ikdienas vajadzībām vai ieguldīt to pensiju 3. līmenī, tādējādi palielinot savu uzkrāto kapitālu.

Ja neesat apmierināts ar sava pensiju plāna rezultātiem, jūs varat to nomainīt pret sev tīkamāku (tas attiecas gan uz pensiju 2., gan 3. līmeņa kapitālu) – tiesa tas jādara ļoti pārdomāti, izvērtējot plānu rezultātus ilgtermiņā. Vairāk par to, kā izvēlēties pensiju plānus, varat lasīt Infotelpas rakstā “Ko darīt, ja neesat apmierināts ar savu pensiju plānu”.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste