2017. gadā tika pieņemta virkne būtisku izmaiņu, uzlabojot valsts fondēto pensiju un privāto pensiju sistēmas administrēšanu un daļēji ieviešot pārmaiņas, ko rosināja gan nozares pārstāvji, gan iesaistītas valsts iestādes.
10. aprīlī dažādu jomu eksperti diskutējuši par turpmāk vēl nepieciešamajiem soļiem, kas nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu, ilgtspējīgu un caurskatāmu valsts fondēto un privāto pensiju administrēšanu.
Piedāvājam īsu atskatu uz svarīgākajām diskusijas atziņām un faktiem.
Valsts fondēto pensiju shēmas iemaksas lielai daļai dalībnieku ir nepietiekošas
Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska iepazīstināja ar jaunākajiem LKA apkopotajiem datiem: “2017. gads 2. un 3. pensiju līmeņa pārvaldniekiem un klientiem bijis veiksmīgs – vidējā gada atdeve virs 3% (pensiju 2. līmeņa plānu vidējais ienesīgums 3,17%, savukārt pensiju 3.līmeņa plānu vidējais ienesīgums 3,67%). Tomēr neskatoties uz labajām atdevēm, salīdzinoši mazo iemaksu dēļ vidējais uzkrājums vienam cilvēkam šobrīd vidēji ir 2,6 tūkstoši eiro pensiju 2. līmenī un 1,5 tūkstoši eiro pensiju 3. līmenī, kas nav pietiekoši pilnvērtīgas pensijas nodrošināšanai nākotnē.”
Tikai fakti:
Pensiju 2. līmenis
Veicot iemaksas pensiju 2. līmenī no minimālās algas, ikmēneša iemaksa ir vien 25.8 eiro. Trīsdesmit gadu garumā šīs iemaksas veidos 9288 eiro. Pieņemot līdzšinējo vidējo pensiju 2. līmeņa ienesīgumu 3% gadā, pensiju kapitāls būs 15035 eiro. Pie prognozējamā 75 gadu mūža ilguma šo kapitālu vajadzēs sadalīt vidēji desmit pensijas gadiem.
LKA Banku vadošo ekonomistu komitejas līdzpriekšsēdētājs Dainis Gašpuitis sniedza detalizētāku ieskatu pensiju ieguldījumu sociāli-ekonomiskā nozīmē: “Valsts pensiju shēmā ir iesaistīti 1,278,135 cilvēku, bet uzkrāts ir maz. Var izrādīties, ka šobrīd strādājošajiem darba mūžs ir par īsu, lai izveidotu pietiekamu uzkrājumu pensijai. Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēma arvien vairāk izjūt sabiedrības novecošanās un depopulācijas radītos riskus, un tas nozīmē, ka pieaug spiediens katra cilvēka personīgai atbildībai par pensijas uzkrājumu veidošanu. Iedzīvotājiem būtu arvien aktīvāk jāiesaistās 3. pensiju līmenī, veidojot brīvprātīgos uzkrājumus pensijai, lai uzkrājums būtu jūtams papildinājums ienākumiem vecumdienās, to jāsāk veidot agrāk nekā šobrīd – 25 līdz 30 gadu vecumā”.
Tikai fakti:
1.278 miljoni dalībnieku
Kopumā valsts fondēto pensiju shēmā 2017. gada beigās bija reģistrēti 1.278 miljoni dalībnieku. No viņiem 829 tūkstoši dalībnieku ir izvēlējušies aktīvās kategorijas plānus, 325 tūkstoši — konservatīvās kategorijas plānu, bet 124 tūkstoši — plānus, kas ietilpst sabalansētajā kategorijā.
Pensijas uzkrājumu redzamība ir dienas kārtībā
Jana Muižniece, Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece, norādīja uz veicamajām prioritātēm: “Prioritārais darbs, pie kā šogad tiks strādāts, ir redzamības jautājums, kas ļautu informāciju par katra cilvēka pensiju uzkrājumu padarīt pieejamāku, saprotamāku un mērķētāku.” Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem, attiecībā uz veikto socialo apdrošināšanas iemaksu atspoguļošanu, Muižnieces kundze minēja informācijas pievienošanu VID EDS sistēmai, bet otru – platformas latvija.lv esošās informācijas izklāsta uzlabošana, tādejādi ļaujot cilvēkiem ātri un pārskatāmi atrast informāciju par veiktajām iemaksām, apdrošināšanas stāžu, kā arī 1. un 2. līmeņa pensijas kapitālu.
Tikai fakti
Kur meklēt informāciju par savu pensiju?
www.manapensija.lv, www.lka.org.lv, kā arī katra privātā pensiju fonda mājaslapa sniedz gan vispārēju informāciju par Latvijas valsts pensiju sistēmu, gan arī konkrētu — par pensiju plānu darbības rezultātiem.
Vietnē latvija.lv var noskaidrot savu pensiju 1. un 2. līmenī uzkrāto kapitālu, kas ļauj aprēķināt nepieciešamo privātās pensijas (pensiju 3. līmeņa) kapitāla apjomu pensijas vecumā.
Mārtiņš Āboliņš, LKA Banku vadošo ekonomistu komitejas līdzpriekšsēdētājs, piekrita, izsverot, ka jautājums par uzkrājumu veidošana savai pensijai ir tiešā veidā saistīts ar finanšu pratību kopumā. “Neesam raduši par šiem jautājumiem domāt un interesēties savlaicīgi, taču, laicīgi neveidojot uzkrājumus, nākotnē pensija var izrādīties būtiski zemāka, nekā esam cerējuši.” Te varētu palīdzēt skaidri saprotama informācija par paredzamās pensijas apmēriem un iespējamiem soļiem, kā palielināt savu pensijas uzkrājumu. Informācija gan ir tikai viens no soļiem, jo uzkrājumu veidošanu kavē arī ēnu ekonomikas lielais īpatsvars, zemais algu līmenis kopumā un ienākumu nevienlīdzība kā nodarbinātības formas, kurās tiek maksātas ļoti mazas sociālās iemaksas.
Tikai fakti:
18 pensiju plāni
Privāto pensiju fondus Latvijā pārvalda 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 18 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas un ienesīguma rādītājiem – četri pensiju plāni ar sabalansētu ieguldījumu stratēģiju, 13 — ar aktīvu, viens — ar konservatīvu).
“Šobrīd publiskā pārvalde īsteno plašu informācijas sistēmu modernizācijas programmu – tiek elektronizēts iestāžu darbs, sakārtoti elektroniski pakalpojumi, uzlabota informācijas apmaiņa starp iestādēm un iedzīvotājiem. Aicinu izmantot šo iespēju, modernizējot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.lv un VSAA pakalpojumus, sniegt katram iedzīvotajam pilnvērtīgu, viegli uztveramu un saprotamu informāciju par uzkrāto pensiju. Tas veicinās sabiedrības izpratni par pensiju sistēmu kopumā, iedzīvotāju personisko ieguldījumu un atbildību sava pensijas kapitāla veidošanā, kas kalpos par galveno finanšu atbalstu, noslēdzot aktīvo darba mūžu,” saka Uģis Bisenieks, Vides un reģionālās attīstības ministrijas Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors.
Tikai fakti:
Pensiju 3. līmenis
2017. gadā dalībnieku individuālās iemaksas pensiju 3. līmenī sasniedza 67 miljonus eiro. Vidējā iemaksa uz vienu dalībnieku mēnesī veidoja aptuveni 4–5% no vidējās mēneša bruto darba samaksas.
Tā kā vidējais dalībnieku vecums ir 48 gadi, šāda iemaksu likme ir vērtējama kā izteikti nepietiekoša, lai izveidotu pilnvērtīgu uzkrājumu līdz pensijas vecumam. Ieteicamais regulāro iemaksu apmērs – 5-10% no mēneša bruto algas.
Ēnu ekonomikas apkarošana un uzņēmumu sociālā atbildība ir labklājības garants
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Atslēga ilgtspējīgai pensiju sistēmai, pirmām kārtām, ir sabiedrības izpratne par to, kāpēc ir jāmaksā nodokļi. Mums kopīgiem spēkiem, sadarbojoties darba devējiem, valsts un banku sektoram, jārada skaidra, saprotama un caurspīdīga sistēma, lai paaugstinātu darba devēju un darba ņēmēju toleranci pret godprātīgu nodokļu nomaksu. Šobrīd valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījums ir pārāk plašs un sarežģīts. Rosinu būt drosmīgākiem lēmumu pieņemšanā un turpmākās izmaņas īstenot tā, lai sociālā nodokļa iemaksas kļūtu par atbildīga darba devēja motivāciju.”
Tikai fakti:
Darba devēju līdzdalība – 9 –10 miljonu eiro
Darba devēju līdzdalība privāto pensiju uzkrājumu veidošanā Latvijā pieaug lēni un būtu veicināma. Pēdējo piecu gadu laikā privātpersonu iemaksas pensiju plānos vairāk nekā dubultojušās, savukārt darba devēju iemaksas nav īpaši mainījušās un ik gadu sastāda 9 –10 miljonu eiro papildu pensijas uzkrājumam kopumā vairāk nekā 55 000 darbiniekiem.
“Bažas raisa tas, ka ievērojama daļa (simtiem tūkstoši) iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī veic no minimālās algas, bet šādi nebūs iespējams sakrāt apmierinošu pensiju kapitālu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls nepārsniedz 1000 eiro,” norāda Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns uzsvēra to, cik nozīmīga ir cīņa pret ēnu ekonomiku sistēmas ilgtspējai. “Arodbiedrības uzskata, ka tikai ievērojams darba samaksas pieaugums var uzlabot pensiju sistēmas ilgtspēju, jo zemo algu situācijā, kad darbiniekiem jādomā par šodienas eksistenci, īsti nav iespēju domāt par vecumdienām. Svarīgākais ir motivēt iedzīvotājus vairot savu pensiju kapitālu. Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, ir jāveicina darba devēju un darba ņēmēju vēlme veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā mērā.
Pensiju apskats par 2017. gadu pieejams LKA mājas lapā.
