Pēc pagājušā gada lieliskās investīciju atdeves, koronavīrusa radītās svārstības finanšu tirgos ir kā skarbs atgādinājums, ka finanšu tirgos notiek arī lejupslīdes, īstermiņā radot zaudējumus. Daudzi no mums šobrīd ir norūpējušies par saviem ilgtermiņa uzkrājumiem, jo īpaši pensiju.
Eksperti gan sūta nomierinošu ziņu – tirgus svārstības mūsu ilgtermiņa uzkrājumus neietekmē tik spēcīgi, kā sākotnēji varētu šķist. Lai gan tirgus lejupslīdes un krīzes laikos akciju cenas tik tiešām krītas, laikam ritot, tās atgūstas līdz iepriekšējam līmenim un turpina augšupeju. Regulāras iemaksas pensiju uzkrājumos ilgtermiņā palīdz mazināt investīciju svārstību sekas.
Vai es šīs krīzes dēļ pazaudēšu savu pensiju?
Globālās ekonomikas lejupslīde ietekmē mūsu pensiju uzkrājumus īstermiņā, bet ilgtermiņa plāniem ir spēcīga imunitāte, kas ļauj atgūties
Mūsu pensiju plāni jau iepriekš ir piedzīvojuši ekonomiskās krīzes un pierādījuši savas spējas pēc īstermiņa zaudējumiem sasniegt pozitīvu investīciju atdevi ilgtermiņā, palīdzot klientiem palielināt viņu pensijas uzkrājumus un pasargājot tos no inflācijas.
Pensiju plānus pārvalda profesionāli investori, un plāni ir veidoti tā, lai pārdzīvotu arī mazāk ienesīgus gadus. Savukārt regulāras iemaksas ilgtermiņā ļaus Jums uzlabot savus dzīves apstākļus pensijas gados.
Kā koronavīruss ietekmē manus pensijas uzkrājumus?
Akciju cenas vīrusa uzliesmojuma dēļ šobrīd piedzīvo būtisku lejupslīdi
Pēdējā laikā biržās visās pasaulē notikusi strauja lejupslīde. Aizvadītajās nedēļās vairojušās investoru bažas par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz globālo ekonomiku, tādēļ finanšu tirgos valda pamatīga spriedze. Pasaules biržu indeksi un riskantāko obligāciju cenas ir būtiski sarukušas.
Daļa no pensiju aktīviem ir ieguldīti akcijās
Tā kā pensiju plāni investīcijas veic ar mērķi nodrošināt rezultātus ilgtermiņā, liela daļa to aktīvu ir investēti pasaules mēroga uzņēmumu akcijās – šie aktīvi ilgtermiņā ir visienesīgākie. Līdz ar to svārstības globālajos akciju tirgos ietekmē arī pensiju plānu rezultātus.
Lielākā daļa investīciju akcijās ir ilgtermiņa un tām būs laiks atgūties
Raugoties uz situāciju šobrīd – īstermiņā – vislielākā ietekmē uz pensiju plānu vērtību novērojama visriskantākajos plānos, kur pensijas uzkrājumus vēlams veidot gados jauniem cilvēkiem. Taču – un tas ir ļoti svarīgi – jaunākiem cilvēkiem līdz pensionēšanās vecumam vēl priekšā gadu desmiti, kas nozīmē, ka pensiju uzkrājumiem būs daudz laika, lai atgūtos un turpinātu augt.
Dalībnieki, kuri tuvojas pensijas gadiem, parasti investē mazāk riskanti vai nogaida
Pensiju plānu dalībnieki, kuri ir tuvāk pensionēšanās vecumam, savus līdzekļus parasti investē mazāk riskantos un svārstīgos finanšu instrumentos (tādos kā valsts vērtspapīri), kas pensijas uzkrājumus padara mazāk uzņēmīgus pret lejupslīdi. Taču, ja redzat, ka Jūsu uzkrājumi finanšu tirgu lejupslīdes laikā būtiski sarūk, apsveriet iespēju uzkrājumus paturēt plānā līdz tiek atgūts zaudētais.
Kādēļ tirgi tik asi reaģējuši uz koronavīrusu?
Lielu lomu notikumu attīstība spēlējusi nenoteiktība un psiholoģija. Finanšu tirgi vienmēr ļoti spēcīgi reaģē uz nenoteiktību, un šādu situāciju, kad strauji izplatās vīruss, ir ļoti sarežģīti novērtēt.
Krīzes cēlonis nav meklējams finanšu tirgos, bet gan pandēmijas izraisītajā patēriņa sarukumā un uzņēmumu rezultātu kritumā. Stimulu ekonomikai varētu dot aktīva centrālo banku un valdību rīcība, kas dažās valstīs jau notikusi. Lielākā daļa banku un centrālo banku ir labi sagatavojušās un var palīdzēt. Šobrīd mēs nezinām, kad pienāks pagrieziena punkts, taču pavisam droši zinām, ka tas pienāks.
Cik liela var būt koronavīrusa pandēmijas ietekme uz finanšu tirgiem?
Atskatoties vēsturē, redzam, ka ir bijuši periodi, kad akciju tirgus indeksi ir nokritušies pat par 50%. Kā būs šoreiz, to precīzi nezina neviens, taču parasti dažādu krīžu radītā ietekme ar laiku mazinās un akciju tirgi atgūstas visai ātri, ilgtermiņā turpinot izaugsmi.
Katra situācija – lejupslīdes ilgums un apmērs – ir unikāla. Šoreiz to ietekmē kā vīrusa izraisītā krīze, tā valstu, valdību un iedzīvotāju reakcija uz notiekošo. Gaidāms, ka nenoteiktības periods vēl turpināsies, un pastāv jauns akciju tirgu krituma risks, taču, iespējams arī, ka gan ekonomikas, gan tirgi normalizēsies viena vai dažu ceturkšņu laikā. Tādā gadījumā ieviestie stimulēšanas pasākumi un vajadzība “piedzīt iekavēto” varētu veicināt labu izaugsmi biržās.
