Switch to mobile version. Augšup

Māja - 09.12.2016
kredīts | mājoklis

Konkurence liek bankām būt tonusā

Konkurence liek bankām būt tonusā

Latvijas banku visai elastīgā kreditēšanas politika ir viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji ir sākuši vairāk pirkt nekustamos īpašumus. To, cik noturīga būs šī tendence un citus ar aizdevumiem saistītos jautājums mēs uzdevām SEB bankas valdes loceklim Arnim Škaparam.

— Kā jūs raksturotu situāciju ar hipotekāro kreditēšanu Latvijā pēdējā gada laikā? Vai var teikt, ka ir sākušās karstās dienas?

— Manuprāt, situācija ir visai parasta. Ir vērojams kreditēšanas kāpums; tas izskatās iespaidīgs uz tās bāzes fona, ar kuru salīdzinām. Un salīdzinām mēs ar 2015. gadu, kad kreditēšanas rādītāji bija pieticīgi. Tomēr nenoniecināšu 2016. gadā sasniegto: tikai trešajā ceturksnī vien bankas kopīgiem pūliņiem izsniedza Latvijas mājsaimniecībām hipotekāros kredītus par vairāk nekā 100 milj. eiro. Kāpuma tempi trešajā ceturksnī gan bija nedaudz lēnāki nekā otrajā ceturksnī. Hipotekāro aizdevumu tirgus augs, − es teiktu, normālos tempos. Tā ir normāla izaugsme, kurai ir vairāki iemesli.

— Kādi?

— Ekonomikas izaugsme.

— Bet 2016. gadam Latvijas IKP prognoze bija 2,7 %, taču rudens beigās tā tika pazemināta līdz pieticīgiem 1,6 %.

— Ir jāskatās uz dažādiem indikatoriem. Bankas skaidri redz, ka palielinās cilvēku vidējā alga, bet inflācija ir gandrīz nulle. Pakāpeniski pieaug arī privāto noguldījumu summas banku kontos. Jā, Latvijas ekonomikā ir stagnējoši segmenti, taču ir arī tādi, kas rāda pozitīvu dinamiku. Pavisam noteikti var teikt, ka Rīgas un Rīgas rajona rādītāju līkne kāpj augšup, un tāpat tas notiek arī valsts lielākajās pilsētās. Valstī ir klienti, kuru privātā ekonomika aug ievērojami ātrāk nekā citiem. Pietiek paraudzīties uz tiem, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģijām un programmēšanu. Pieprasītiem speciālistiem un uzņēmumiem ir vienalga, kur strādāt — Prāgā, Maskavā, Londonā vai Rīgā. Pie mums uz Latviju brauc iekārtoties darbā speciālisti no Krievijas, Ukrainas, Indijas… Tāda ir tendence. Tā ir vesela nozare, kas strauji attīstās, kurā strādājošie jūtas visai komfortabli. Ir arī citi augoši segmenti. Piemēram, ar interneta portāliem saistītais mediju bizness. Kaut vai tas pats pazīstamais portāls Meduza, kura darbinieki pārcēlās pie mums no Krievijas. Viņi taču atveda šurp veselu biznesu. Manam kādreizējam kolēģim no Liepājas ir reklāmas aģentūra, kas apkalpo klientus no Beļģijas un Francijas. Ir daudz pozīciju, kurās cilvēki pārdod savus pakalpojumus un darbu uz ārzemēm. Šo nozaru pārstāvji jūtas pat vairāk nekā komfortabli.

Latvijas IKP izaugsmes zemo rādītāju iemesls ir būvniecība (tas saistīts ar Eiropas fondu līdzekļu plūsmas izsīkšanu), kā arī dzelzceļš un ostas, kas zaudē kravu apjomus, Krievija principiāli vēlas noslogot savas jūras ostas. Mani paziņas no tranzīta nozares žēlojas par situāciju, taču vienlaikus atzīst, ka nav tā, ka viņiem nebūtu, ko darīt.

— Kādas bija SEB bankas sekmes saistībā ar hipotekāro kredītu izsniegšanu 2016. gadā? Kā rezultāti sasaucas ar iepriekšējo gadu?

— Pieaugums ir solīds — vairāk nekā 100%. Pēdējā gada laikā katru mēnesi esam izsnieguši vidēji 200 hipotekāro kredītu 8–10 milj. eiro vērtībā. Nevar teikt, ka tas ir ļoti daudz, taču tas nav arī maz. Mūsu kredītu ņēmēji ir saņēmuši aptuveni 22–24% no Latvijā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem. SEB banka ir starp tām trim bankām (Swedbank un apvienošanas procesā esošās Nordea un DNB bankas), kas dominē šī pakalpojuma sniegšanā. Konkurence nozarē ir asa, un tas ir labi. Cilvēkam pēc savas dabas ir tieksme slinkot, bet konkurence neļauj mums atslābt. Kāds izdomā kaut ko jaunu, sāk piedāvāt klientiem jaunu hipotēkas produktu, un tas liek citām bankām nesēdēt rokas klēpī salikušām, bet meklēt savus alternatīvus variantus. Labi, ka Latvijā hipotēkas kreditēšanā ir vismaz trīs līderu bankas. Tepat kaimiņos Igaunijā dominē divas, un rezultātā tās nav tik rosīgas un atļaujas nedaudz atslābināties. Bet mēs visu laiku esam tonusā.

— Ja var ticēt statistikas datiem, tad pēdējā laikā SEB bankas kredītportfelis procentuālā izteiksmē ir audzis nedaudz ātrāk nekā nozare kopumā?

— Tā tas ir, ja runājam par 2016. gada pirmajiem trim ceturkšņiem. Taču tā iemesls nebija kāda īpaša stratēģija. Nav nekā laba tajā, lai izsniegtu divas reizes vairāk kredītu nekā konkurenti. Tas nozīmē, ka ir vai nu jābūt ļoti agresīviem, vai arī jāpiedāvā ļoti zema cena. Abi varianti bojā tirgu, mākslīgas to uzpūšot.

— Bet nākas taču pārtrumpot citu banku piedāvājumus? Vai bieži nākas dzirdēt no potenciālajiem aizņēmējiem: „Ja vēlaties mani par klientu — piedāvājiet labākus noteikumus!”?

— Absolūti tipiska situācija. Tādu gadījumu, kad kāds būtu atnācis pēc hipotekārā aizdevuma, iepriekš nepainteresējies par citu kredītiestāžu noteikumiem, tikpat kā nemēdz būt. Jūs taču, pērkot, teiksim, jaunu telefonu, neejat uz pirmo veikalu, kas pagadās, un nelūdzat pārdot telefonu, nezinot pat tā cenu. Līdzīgi ir arī ar kredītiem — ir svarīgi, lai cilvēks saprastu, kas viņam tiek piedāvāts. Iesaku uzmanīgi lasīt līgumu un tikt skaidrībā, kas tieši veido kopējo kredīta summu. Bieži vien tajā ietilpst gan bankas pamatlikme, gan Euribor u. c. Tas viss ir jāsaprot un jānovērtē. SEB banka ievēro klasisko principu — mūsu pamatlikme plus Euribor, un cenšamies mūsu līgumu padarīt maksimāli vienkāršu un saprotamu. Vienkāršība — tā ir viena no vērtībām, kuru respektējam savā darbībā.

Otrkārt: aizņēmēji tagad tīk jūtīgi nereaģē uz piedāvājuma cenu, jo dažādu banku likmes atšķiras maz. Cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību banku stabilitātei; svarīga kļūst to lojalitāte.

Turklāt cilvēki novērtē, cik ātri banka var sagatavot visus dokumentus. Mūsu pasaule kļūst aizvien steidzīgāka un steidzīgāka, un klientam ir svarīga pakalpojuma saņemšanas operativitāte. Domāju, jaunā tendence, kuru hipotēkas tirgū ieraudzīsim pēc pāris gadiem, būs aizdevuma noformēšana vienas vai divu dienu laikā. Dažas IT kompānijas jau strādā pie tāda robota radīšanas, kas operatīvi pieņems lēmumu par kredītu izsniegšanu, sagatavos līgumus un nosūtīs tos zemesgrāmatai apstiprināšanai.

— Kādas ir SEB bankas izsniegto hipotekāro kredītu vidējās likmes?

— Tās ir ļoti individuālas. Ja vēlaties, lai nosaucu tā dēvēto slimnīcas vidējo temperatūru, teikšu — 2,5–2,6 % gadā. Pēc mūsu parametriem, ideālam klientam pastāv iespēja saņemt arī gada likmi, kas ir mazāka par 2 %. Tādi gadījumi ir.

— Interesanti, kāds ir vislielākais hipotekārais kredīts, ko SEB banka ir izsniegusi privātpersonai 2016. gadā?

— Vairāk nekā miljons eiro privātmājas iegādei Baltezerā. Kredīts izsniegts augsta līmeņa uzņēmējam, par kura maksātspēju mēs esam pārliecināti. Ir arī kredīti par pus miljonu.

— Lūdzu, pastāstiet, kādi ir pirmās iemaksas standarta noteikumi, ko SEB banka piedāvā sērijveida dzīvokļu iegādei, dzīvokļu galvaspilsētas mikrorajonu jaunajos projektos iegādei un dzīvokļu iegādei dārgākā segmentā — Rīgas centrā un Jūrmalā, kā arī privātmāju iegādei?

— Sākšu ar dārgāko segmentu. Šeit ir līdzīgi kā ar mašīnām. Ja cilvēks pērk dārgu automobili, mēs uzskatām, ka viņam ir nauda, un viņam tā ir jāparāda. Tas ir, ja jūs pērkat Porshe par 90–100 tūkst. eiro, tad, loģiski, ka kādiem 35–45 tūkst. eiro jums ir jābūt. Tas pats attiecas arī uz ekskluzīviem dzīvokļiem. Uzskatu, ka šādu mājokļu pircējiem pirmajai iemaksai 30–35 % apmērā no pirkuma summas nevajadzētu radīt problēmas.

Projekti: Rīgas mikrorajonos. Redzam, ka pircēji šajā segmentā maksā pirmo iemaksu 20–25 % apmērā no pirkuma summas. Šeit ir jauna tendence — ģimenes ar bērniem izmanto valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem (projektu īsteno finanšu iestāde Altum), un tad viņu pašu iemaksa var būt 10% apmērā no pirkuma summas un vēl 10–15% — valsts garantija. Šis finanšu instruments darbojas labi. Uzskatāms piemērs ir jaunais projekts Ādažos. Dzīvokļus tajā pērk jaunās ģimenes, kas nevar atļauties nopirkt mājokli Rīgas jaunajos projektos.

Sērijveida mājās pirkumu summas ir mazākas, un mēs redzam, ka cilvēki maksā pirmo iemaksu 20–30% apmērā no nekustamā īpašuma cenas. Sērijveida dzīvokļi dominē starp pirkumiem, kuriem tiek noformēta hipotēka.

Privātmāju iegādei noformēto hipotekāro kredītu īpatsvars ir neliels. Īpaši Rīgā, kur piedāvājums pats par sevi ir minimāls. Taču, ja kāds vēlas nopirkt privātmāju, mēs palūgsim no viņa pirmo iemaksu 20% apmērā no pirkuma summas.

Cilvēki nereti dzīvo dzīvoklī un būvē māju. Tad viņi par savu naudu iegādājas gruntsgabalu, bet mēs aizdodam naudu būvniecībai. Pēdējā laika tendence, pēc šādu klientu vārdiem, ir problēmas ar būvniekiem. Viņus ir grūti sameklēt. Tādēļ populāras ir kļuvušas koka karkasu mājas, kuras var ļoti ātri salikt un sākt tajās dzīvot. Privāto jaunbūvju kopējā apjomā karkasu mājas nedominē, taču tāda tendence ir.

— Jūsu konkurents — DNB banka — ir atsācis finansēt zemes iegādi privātai apbūvei. Vai arī SEB banka plāno uzsākt šāda pakalpojuma sniegšanu?

— Noteiktos apstākļos mēs, izsniedzam aizdevumu arī zemes iegādei, taču tas nav masu pakalpojums. Uzskatām, ka cilvēkiem pašiem arī ir jāuzņemas daļas atbildības, ar kaut ko ir jāriskē. Tādēļ turpinām turēties uzskata, ka tam, kas vēlas būvēt māju, zeme ir jānopērk par saviem līdzekļiem. Labi atceros 2004.–2006. gadu kredītu bumu, un ar ko tas beidzās. To gadu notikumu atkārtošanos mēs nevēlamies.

— Vai 2016. gadā ir bijuši gadījumi, ka klienti nav spējuši pildīt savas saistības?SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars

— Gadās, bet tam nav masu rakstura. Maksājumu disciplīna ir kopumā laba. Banka tam seko. Atsevišķi saistību nepildīšanas gadījumi ir vienmēr. Piemēram, kāds ir zaudējis darbu, kāds cits ir sācis pārmērīgi lietot alkoholu, kāds ir nospēlējies kazino, vēl kāds šķir laulību… Palīdz tas, ka gandrīz puse SEB aizņēmēju ir noformējuši kredītmaksājumu apdrošināšanu bezdarba un citu dzīves problēmu gadījumiem. Ir gadījumi, kad tas ir paglābis cilvēkus no problēmām. Analoģisku apdrošināšanas produktu SEB banka mēģināja piedāvāt arī pirms iepriekšējās krīzes, taču tad tāds nevienam nebija vajadzīgs. Šodien klienti rīkojas saprātīgāk.

— Vai šāda apdrošināšana stipri noslogo hipotēkas maksājumus?

— Es pats arī esmu iegādājies šādu polisi un par apdrošināšanas polisi ar lielu risku klāstu maksāju mēnesī 30 eiro. Hipotēkas maksājumu apdrošināšanas kredīta ņēmēja darbspējas zaudēšanas vai nāves gadījumam maksā aptuveni 15 eiro mēnesī. Ja ņem pārējos pamata riskus, tostarp īslaicīgu darbspējas zaudēšanu vai bezdarbu, kopā ir aptuveni 20–30 eiro mēnesī.

— Hipotekārās kreditēšanas pieaugumu lielā mērā ir ietekmējusi valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Tas daļēji noteica cenu celšanos lēto mājokļu un budžeta jauno projektu segmentā. Kas notiks, ja kādā brīdī valstij beigsies nauda šīs programmas uzturēšanai?

— Manuprāt, ja programma tiks apturēta, mājokļu tirgus samazināsies. Sabrukuma nebūs, bet cenas zemāk noslīdēs. Es saskatu hipotekāro aizdevumu izsniegšanas problēmu vienam segmenta — jaunajiem profesionāļiem. Cilvēkiem 27–28 gadu vecumā ir grūti sakrāt nepieciešamo summu. Un tas ir ne tikai Latvijā, bet visās valstīs. Kā piemēru var minēt Igauniju, kur analoģiska programma darbojas kopš 2001. gada. Bankas, protams, izdomās, kā strādāt jaunajā situācijā. Taču mums ir jāsaprot, ka Altum īstenotā programma ir signāls jaunajai paaudzei, ka viņi valstij ir vajadzīgi. Ja šāda signāla nebūtu, jaunatne to var uztvert kā paziņojumu: jūs mums neesat vajadzīgi, varat braukt prom. Gribētos cerēt, ka Latvijas politiķi to saprot, un ceru, ka valsts atbalsta programma mājokļu iegādei paliks starp prioritārajām programmām. Turklāt auditoriju, kuru aptver šī programma varētu paplašināt, neaprobežojoties tikai ar ģimenēm ar bērniem.

— Kādas, jūsuprāt, ir hipotekārās kreditēšanas perspektīvas tuvākajiem pāris gadiem?

— Tā vai citādi, bet mūsu valsts ekonomika aug. 2017. gadā atkal tiks atvērti daudzi Eiropas fondi un mēs ieraudzīsim IKP pieaugumu tuvu 4%, kā tas bija 2011. gadā. Liela nozīme būs globālajiem procesiem, attiecībām ar mūsu Austrumu kaimiņu. Ģeogrāfiski mēs esam līdzās Krievijai, un no tā nekur nevar aizbēgt. Ceru, ka varēsim atrast dialogu ar kaimiņvalsti un normāli sadzīvot.

Banku nozarē nesaskatu priekšnosacījumus jebkādām spēles noteikumu maiņām. Ir tikai viens „ja”: ja vien Latvijas politiķiem neiešausies prātā mainīt pašus spēles noteikumus. Lūk, tā jau ir riska zona.

Piedāvātās hipotēkas likmes ir ļoti labas un zemas. Tās nemainīsies. Domāju, ka nepiedzīvosim strauju hipotekārās kreditēšanas apmēru kāpumu Rīgā. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav jau, ko pirkt.

— Piedāvājuma trūkumam vajadzētu radīt spiedienu uz cenu.

— Tas tā arī notiek. Interesanto piedāvājumu cenas aug. Dzīvokļus tajā pašā Ādažu projektā sāka tirgot par 800 eiro/m² — to cena tagad ir pakāpusies līdz 1000 eiro/m². Līdzīga tendence ir vērojama arī citos projektos. Projektā Jaunā Teika dzīvokļu, kuru cena būtu mazāka par 1600 eiro/m², nav vispār. Un arī par šo cenu dzīvokļus izķer. Redzu, ka daži apbūvētāji, izprotot situāciju, sāk jaunos projektus, lai aizpildītu radušos deficītu. Dzīvokļu cenas labos projektos turpina celties, tiesa, ceru, ka neieraudzīsim divciparu kāpuma skaitļus. Tāda izaugsme nākotnē radītu problēmas.

Jānis Meistars,
pēc žurnāla m2 materiāla

Jauns mājoklis sākas ar sarunu

Ja domājat par jaunu dzīvesvietu un vēlaties uzzināt savas kredītiespējas, piesakieties konsultācijai, kuras laikā pārrunāsim Jums piemērotāko finansējumu mājokļa iegādei.


  • Māja - 16.08.2017

    Jauna dzīvesvieta – pirkt vai īrēt?

    Jauna dzīvesvieta – pirkt vai īrēt?

    Pieņemot, ka pirkt dzīvokli ir pārāk dārgi, cilvēki bieži vien izvēlas to īrēt, taču patiesībā vidējais kredīta ikmēneša maksājums – 236 eiro – šobrīd ir mazāks par vidējo īres summu.

    Lasīt vairāk

  • Māja - 17.05.2016

    Kā nepārmaksāt, pērkot mājokli?

    Kā nepārmaksāt, pērkot mājokli?

    Mājokļa iegāde parasti sākas ar piedāvājuma izpēti nekustamo īpašumu pārdošanas mājaslapās, kur objektus var atlasīt pēc, piemēram, atrašanās vietas, cenas un ēkas stāvokļa. Bet kad dzīvoklis vai māja jau ir atrasta, kā lai saprot, vai cena ir godīga un vai drīkst kaulēties?

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Īpašais piedāvājums

Ģimenēm ar bērniem - ALTUM atbalsta programmas dalībniekiem - aizdevuma noformēšana un izsniegšana ir bez maksas.

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.