Ceļš uz savu māju: ķeramies pie zemes darbiem

Dažkārt labākais veids, kā sekot līdzi būvdarbu gaitai, ir uzcelt  pagaidu māju un pašam dzīvot uz vietas. Ņemot vērā, ka mājas būvniecība var ieilgt, ir svarīgi, lai pagaidu mājā varētu dzīvot arī gada aukstajos mēnešos.

Viens no pirmajiem zemes darbiem ir kanalizācijas, kā arī ūdens apgādes sistēmas – spices vai dziļurbuma – ierīkošana.

Mājas pamatu izvēle ir atkarīga ne tikai no ēkas apmēriem, bet, un tas ir ļoti svarīgi, arī no grunts sastāva.

Par to, kādā secībā būtu jāplāno darāmais, kad zemes gabals, uz kura tiks būvēta māja, ir noskatīts un iegādāts,  varat izlasīt mūsu iepriekšējā rakstā Ceļš uz savu māju: kas jāizdara pirms būvniecības. Lai īstenotu mājas būvniecības plānus, ir nepieciešamas trīs galvenās lietas: laiks, nauda un zināšanas. Tieši zināšanas ir tās, kas palīdzēs ietaupīt gan laiku, gan naudu, tāpēc turpinām stāstīt par nākamajiem soļiem, kas jāveic, lai rezultāts būtu tieši tāds, kā iecerēts.

Pagaidu māja – par un pret

Bieži vien izvēlētā būvniecības vieta atrodas 50, 100 vai pat vairāk kilometru attālumā no pašreizējās dzīvesvietas. Taču, kā zināms, būvniecību nav vēlams atstāt pašplūsmā, – pašam jābūt klāt un jāpārliecinās, vai viss tiek darīts, kā nākas. Lai nevajadzētu tērēt laiku un degvielu, nemitīgi braukājot šurpu turpu, piemērots risinājums ir pagaidu māja. Šādu variantu der īpaši apsvērt tad, ja pašreizējo dzīvesvietu īrējat.

Ir dažādi veidi, kā tikt pie dzīvošanai piemērotas pagaidu mājas. Visātrākais variants ir nopirkt to jau gatavu. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas izgatavo tā dēvētās moduļu mājas, kuras ir iespējams piegādāt un uzstādīt vienas dienas laikā. Ja plānojat dzīvot pagaidu mājā arī ziemā, iepriekš noteikti pārliecinieties, ka izvēlētā māja būs siltināta, jo standarta variantā tās bieži tiek piedāvātas kā vasarnīcas. Šādas mājas iegāde izmaksā apmēram 15 000–20 000 eiro, taču, ņemot vērā summas, kas būvniecības laikā tiks ietaupītas par īres maksājumiem un degvielu, tā var izrādīties pat izdevīga investīcija. Turklāt, kad īstā māja būs gatava, pagaidu māju varēs izmantot viesu uzņemšanai vai citiem nolūkiem.

Lai būvniecības laikā lieki netērētos

Tā kā pagaidu mājas parasti ir ļoti kompaktas, rūpīgi jāizplāno, kur kas atradīsies, lai dzīvošana, kaut arī īslaicīga, tajā būtu ērta un patīkama. Savukārt, lai pēc iespējas vairāk samazinātu dzīvošanas izmaksas, jāņem vērā dažādu sadzīves iekārtu elektrības patēriņš. Piemēram, izvēloties ūdens sildīšanas iekārtu, divas populārākās iespējas ir boilers un caurplūdes sildītājs. Atšķirībā no boilera caurplūdes sildītājs darbojas tikai tad, kad tiek atgriezts karstā ūdens krāns, tātad tas ir taupīgāks, lai gan sākotnēji izmaksā vairāk. Tomēr jārēķinās ar to, ka caurplūdes sildītājs ir paredzēts samērā mazai noslodzei.

Speciālisti iesaka vadīties pēc principa – jo biežāk iekārta tiek lietota, jo augstāka energoefektivitātes klase tai ir nepieciešama. Tātad ir būtiski dot priekšroku A+++ klases ledusskapim, savukārt veļas mašīnai var pietikt arī ar A klasi.

Nākamie soļi – kanalizācija un ūdens apgāde

Viens no kanalizācijas veidiem, kas tiek plaši izmantots jau gadu desmitiem, ir salīdzinoši vienkāršie septiķi – tiek izveidotas nosēdakas, un netīrais ūdens no tām tiek drenēts tālāk uz tam paredzētu infiltrācijas lauku. Jāatzīst, ka šī nav dabai draudzīga metode, turklāt 5–7 gadu laikā infiltrācijas lauks aizaug, grunts kļūst pārāk blīva, lai ūdeni varētu veiksmīgi aizvadīt prom.

Mūsdienīgāka opcija ir bioloģiskā attīrīšanas iekārta, kuras darbībai nepieciešama elektroenerģija. Tai pastāvīgi tiek pievadīts gaiss, tādējādi izraisot trūdēšanu un veicinot dūņu veidošanos, kas rezultātā nodrošina pietiekami attīrītu ūdeni, ko var bez bažām ievadīt atklātā ūdenstilpē vai gruntī. Jārēķinās, ka bioloģiskās kanalizācijas iekārtas ierīkošanas izmaksas parasti ir augstākas, tomēr ilgtermiņa ieguvums ir lielāks un, kas ir svarīgi, – apkārtējai videi draudzīgāks.

Nākamais solis ir ūdens apgādes ierīkošana. Šeit pastāv divas iespējas – spice vai dziļurbums. Spice izmaksā lētāk, taču tās dziļums spēj aizsniegt tikai virsējos gruntsūdeņus. Dziļurbums, savukārt, tiek veikts 20, 30 metru vai pat lielākā dziļumā, kur ūdens kvalitāte ir daudz labāka, taču arī izmaksas ir krietni augstākas, turklāt ir teritorijas, kur šādus urbumus ir ļoti grūti veikt. Jāņem vērā, ka 20 metru dziļi un dziļāki urbumi ir jāsaskaņo atbildīgajās institūcijās, taču to parasti uzņemas izdarīt profesionāļi, kas urbšanu veic.

Kādus pamatus izvēlēties

Iepriekš jau rakstījām, ka ģeoloģiskā izpēte ir viens no svarīgākajiem pirms būvniecības veicamajiem darbiem, un tieši no grunts sastāva visvairāk ir atkarīga pamatu izvēle. Nestabilās gruntīs var nākties rēķināties ar krietni lielākām izmaksām, jo pamatiem jābūt stipriem un izturīgiem pret salu un gruntsūdeņu ietekmi. Piemēram, kūdraina grunts ar augstu gruntsūdeņu līmeni tiek uzskatīta par būvniecībai ļoti nepateicīgu.

Mazstāvu apbūvei pietiekami stabilās gruntīs bieži tiek izmantoti stabveida pamati, kas ir pat uz pusi lētāki nekā cita populāra opcija – lentveida pamati, kas, savukārt, ir nepieciešami, ja zem mājas plānojat arī pagrabu.

Kas attiecās uz pamatu siltināšanu, tad Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti norāda, ka ir gadījumi, kad tas nav nepieciešams, – piemēram, pamatu daļu, kas atradīsies zem grīdas, nav jēgas siltināt, jo tas tikai palielinās izmaksas un izveidos labvēlīgu vidi kaitēkļiem, toties būtiski ir nodrošināt pamatu vertikālo drenāžu, kas nepieļaus, lai no tiem līdz grīdai un sienām nonāk mitrums.

Linda Ezerkalna

Citi saistītie raksti: