Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 09.01.2019
ieguldījumi | uzkrājumi | ienākumi

Zelts kā investīcija. Vai aktuāli arī mūsdienās?

Zelts kā investīcija. Vai aktuāli arī mūsdienās?

Zelts ir teju mītisks investīciju objekts, kas piesaista cilvēkus vairāk nekā jebkuri citi finanšu aktīvi. Vienalga, vai tas iegādāts sev vai dāvanai kādam citam, kā zeltrača akcija virtuālajā vidē, kā suvenīra monēta vai stienis, spekulatīvos nolūkos vai lai sagatavotos globālai katastrofai, šis cēlmetāls gadu tūkstošiem nav zaudējis savu maģisko pievilcību.

Angļu valodā investorus, kuri izrāda beznosacījumu mīlestību pret zeltu, pat apzīmē ar maigu epitetu goldbug (zelta vabole).

2018. gada otrā puse zeltam nav bijusi sevišķi veiksmīga. No janvārī sasniegtā augstākā punkta līdz augustam tā cena ir nokritusies par 15%, un, lai arī šobrīd uz akciju tirgus nervozitātes fona ir augusi, tomēr joprojām saglabājas par 6% zemāka nekā iepriekš minētā maksimālā.

Zelts tradicionāli tiek uzskatīts par "drošu ostu". Tāpēc pēdējā laika problēmām, kas saistītas ar tirdzniecības karu, globālo politisko situāciju, bet aizvadīto mēnešu laikā arī ar iespējamo ekonomikas izaugsmes palēninājumu, nemaz nerunājot par akciju tirgu kritumu, vajadzētu ietekmēt zeltu pozitīvi. Zeltu uzskata arī par aizsarglīdzekli pret inflāciju. Lielākajos ekonomikas reģionos, piemēram, ASV, eirozonā vai Ķīnā, inflācija pieaug. Pirmajā acu uzmetienā tam visam vajadzētu tieši norādīt uz to, ka mums šobrīd jāsteidz pirkt zeltu.

Lai izpētītu situāciju, mēs izanalizējām zelta cenu, S&P 500 indeksu, kā arī ASV iekšzemes kopprodukta pieauguma attiecību pret inflāciju aizvadīto 50 gadu laikā. Vēsturiskajam salīdzinājumam par pamatu tika ņemtas cenas ASV dolāros.

Zelts kā aizsarglīdzeklis pret mērenu inflāciju

Vai zelts tiešām tik labi aizsargā mūs pret inflāciju? Aizvadīto 50 gadu laikā inflācijas palielināšanās un zelta cenas kāpums vai, tieši pretēji, inflācijas samazināšanās un zelta cenas kritums mēnešu griezumā sakrita tikai 52% gadījumu. Tomēr gada griezumā šie rādītāji vienā virzienā ir mainījušies tikai 57% aplūkotā laika posma. Respektīvi, aptuveni pusē aplūkotā perioda zelta cena un inflācija ir mainījušās pat pretējos virzienos. Analoģiski varam aplūkot arī zelta cenu salīdzinājumā ar vidējo inflācijas rādītāju. Gados, kad inflācija ir bijusi augstāka (vai zemāka) par pēdējo 10 gadu vidējo rādītāju, zelta cena ir pieaugusi (vai kritusies) 59% aplūkotā laika posma. Tātad mērenas inflācijas apstākļos inflācijas saistība ar zelta cenu ir samērā maza.

Zelts kā aktīvu cenu sargs augstas inflācijas apstākļos

Mēnešos, kad gada inflācija ir bijusi vismaz 1,5 reizes augstāka nekā aizvadīto 10 gadu vidējais rādītājs, zelta cena salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 95% visa šā laika posma ir pieaugusi, un vidējais zelta ienesīgums ir bijis 52% gadā. Diemžēl šāds ierobežojums diezgan droši samazina ienesīgumu 42 mēnešos, kas kopumā sakrīt ar četriem periodiem, kad konstatēta paaugstināta inflācija: 1) 1980. gadu sākums; 2) vietām, sākot no 2000. gadu vidus, līdz globālā mēroga ekonomiskajai krīzei; 3) 2011. gads un 4) no 2018. gada pavasara līdz šim brīdim.

Investējot zeltā, vislielākā problēma slēpjas apstāklī, ka var būt ļoti ilgi laika posmi, kad zelts ne tikai nekompensē inflāciju, bet pat rada investoriem zaudējumus.

1980. gada janvārī zelta cena sasniedza augstāko punktu – 850 ASV dolārus par unci*. Tieši pēc 20 gadiem zelta cena bija 290 ASV dolāru par unci, tātad divās stabila krituma desmitgadēs tas bija zaudējis divas trešdaļas savas vērtības. Tajā pašā laikā preču un pakalpojumu cena inflācijas dēļ bija pieaugusi mazliet vairāk nekā divas reizes.

Šodien mēs redzam, ka ilgtermiņā zelts patiešām ir saglabājis aktīva vērtību. Tomēr jāatzīmē, ka ar ilgtermiņu es domāju vairāku simtu gadu periodu. Vēsture liecina, ka pirms simts gadiem par unci smagu zelta monētu varēja nopirkt solīdu vīriešu uzvalku, un arī šodien situācija ir tieši tāda pati. Saistība un korelācija ar inflāciju patiešām pastāv, sevišķi gados, kad ir vērojams straujš cenu paaugstinājums. Tomēr šī saistība nav tik regulāra, lai parasts investors varētu to praktiski izmantot.

1. attēls. Zelta cena laikā no 1970. līdz 2018. gadam, ASV dolāri par unci

Zelts kā “drošā osta”

Teorētiski zeltam būtu jābūt tam drošajam aktīvam, kurā nauda tiek ieguldīta tad, kad ir redzams, ka ekonomikā vai finanšu tirgos viss ne tuvu nav labākajā kārtībā. Lai izpētītu šo jautājumu, salīdzināsim zelta cenu ar ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā, un ar akciju cenām, kas atspoguļojas S&P 500 indeksā, ar senu vēsturi, kas apvieno ASV lielākos biržas uzņēmumus. Teorētiski tādējādi starp zelta cenu un IKP, kā arī zelta cenu un S&P 500 jābūt savstarpēji negatīvai saistībai.

No aplūkotajiem datiem izriet, ka lēns IKP pieaugums (kas zemāks par vidējo 10 gadu laikā) un zelta cenas paaugstinājums (vai, tieši pretēji, IKP pieaugums, kas ir augstāks par vidējo, un zelta cenas pazeminājums) sakrīt 63% laika posma. Arī šeit nostrādā loģiskā saistība, tomēr tā nav pietiekami spēcīga. (Salīdzinājumam ar izteiktāku saistību: 80% laika posma lielāko reģionu akciju indeksi tiecas mainīties vienā virzienā.)

Visbiežāk zeltu portfelī iekļauj, lai nodrošinātos situācijās, kad, valdot negatīvam noskaņojumam, krītas tādu riskantu aktīvu kā akciju vai nekustamā īpašuma vērtība. Tomēr strauju akciju tirgus izmaiņu gadījumos nedrīkst arī cerēt, ka zelts nodrošinās portfelim kādu atbalstu. Salīdzinājumā ar cenām dienās, kad S&P 500 indekss kritās vidējā dienas dinamikas diapazonā (t.i., vidējais kritums dienas laikā pārsniedza 1,9%) zelts nodrošināja vidējo ienesīgumu 0,2% līmenī, kas salīdzinājumā ar akciju indeksa kritumu praktiski nebija jūtams.

Kādu ienesīgumu var sagaidīt no ieguldījumiem zeltā

Zelts tieši tāpat kā citas izejvielas neizmaksā dividendes un procentus. Seifā noglabāta zelta monēta vai garāžas stūrī kannā ieliets benzīns ne gada, ne desmit gadu laikā nevar nekādi attīstīties. Tāpēc, ja runa ir par izejvielām, nav pamata cerībām, ka, šo aktīvu uzglabājot, tā vērtība varētu pieaugt. Tādējādi zelts un citas izejvielas neder ilgtermiņa investora portfelim kontekstā “iegādāties un glabāt”, kā tas būtu, iegādājoties akcijas vai obligācijas.

Neraugoties uz to, ka ilgtermiņā zelts iet roku rokā ar inflāciju, tā vēsturiskais vidējais ienesīgums tomēr ir vairākas reizes zemāks nekā akciju tirgu ienesīgums, piemēram, pēdējo 40 gadu laikā turoties vidēji 2,5% līmenī gadā salīdzinājumā ar ASV akciju tirgus vidējo rādītāju 8,8% vai vidējo pasaules biržu rādītāju 7,6%.

Zelta ienesīgums ir ļoti ciklisks un pat ilgstošos laika periodos visai nedrošs. Apskatot novērojamo objektu pusgadsimta griezumā, secinām, ka vidējais gada ienesīgums 1970. gados ir bijis +31%, 80. gados – 2%, 90. gados – 3%, 2000. gados – 14%, bet 2010. gados – 2%. Ja jūs kā investors orientējaties uz zeltu periodā, kas līdzinās laika posmam no 1980. līdz 2000. gadam, tad lielāko daļu sava ieguldījuma perioda, visdrīzāk, aizvadīsiet ar krītošu tendenci. Jāpievērš uzmanība arī apstāklim, ka 1970. gadu rādītāju ietekmēja atteikšanās no zelta standarta 1971. gadā, kas, būdams pietiekami unikāls notikums, bez šaubām, būtiski ietekmēja zelta cenu.

2. attēls. Vidējais ienesīgums gadā

Zelta vieta investīciju portfelī

Kā vispār izmantot zeltu investīciju portfelī? Viena no iespējām, protams, ir tīri spekulatīva, ja jūsu veiktā analīze un / vai pielietotā metodika liecina, ka drīzumā zeltam iestāsies labi laiki. Tomēr, ja šis priekšstats balstās tikai uz jūsu intuīciju vai personīgo viedokli, tad to drīzāk var dēvēt par azartspēli vai gaišredzību, un šādā gadījumā es ieteiktu padomāt, cik jūsu iedomas var būt reālas un ko jūs esat izdomājis tādu, ko tirgus nav ņēmis vērā.

Otrais variants, kas parastam ilgtermiņa investoram ir saprātīgāks, ir zelta izmantošana risku diversificēšanai. Ja mēs vēlētos vienmēr maksimizēt sagaidāmo absolūto ienesīgumu, tad pēc būtības mums 100% līdzekļu būtu pastāvīgi jāiegulda akciju tirgos. Diemžēl šajā gadījumā jūsu portfeļa vērtība kļūtu neizturami nestabila, jūs pakļautu sevi draudiem nokrist līdz nullei un, visticamāk, piedzīvotu ļoti ilgstošus laika posmus, kad citas aktīvu klases uzrādītu labāku ienesīgumu. Vai daudzi no mums spētu saglabāt mieru, zaudējot pusi savas naudas, piecus gadus ar savām investīcijām atrodoties mīnusos vai desmit gadus no vietas vērojot, kā viņu aktīvu klase krīt ar seju dubļos, piekāpjoties attiecīgajā brīdī aktuālākiem aktīviem? Tā notiek, ja portfelis ir vienveidīgs, un mēs nekad iepriekš nevaram zināt, kas notiks tālāk.

Zeltam tāpat kā jebkuram investīciju produktam svarīgs ir nevis laiks, bet brīdis, kad tiek pieņemts lēmums investēt. Tie, kuri izvēlējās investēt zeltā 2018. gada augustā, līdz 2019. gada janvārim ir izbaudījuši zelta cenas kāpumu (ASV dolāros) par 10%.

Seku mazināšanas nolūkā portfelī tiek iekļautas arī obligācijas un citas aktīvu klases vai arī pielietotas dažādas stratēģijas. Vēsturiski tām var būt arī mazāks kopējais ienesīgums, tomēr citos laika posmos  ir vērots to ienesīgums. Ja vienam aktīvam kādā brīdī tas ir zems, cits aktīvs var zelt un plaukt. Šādu lomu daļēji var pildīt arī zelts. 1970. un 2000. gads pasaules akciju tirgos nav bijuši labākie laiki, tomēr tieši šajās desmitgadēs zelts investoriem ir nodrošinājis augstu ienesīgumu. Desmitgadēs starp minētajiem periodiem akciju vērtība strauji kāpa, savukārt zelta cena pazeminājās. Tomēr diversifikācija jāveic uzmanīgi, jo, iekļaujot portfelī pārāk lielu aktīvu daļu ar zemāku paredzamo ienesīgumu, ilgtermiņā mēs zaudējam pārāk daudz kopējā ienesīguma.

Tādēļ “zelta vabolēm” sacīšu, ka tādi neienesīgi aktīvi kā zelts pilda ienesīguma diversifikācijas lomu, savukārt to daļai ilgtermiņa investora portfelī nav jābūt pārsvarā.

*1 unce (oz) = 31,1034768 g

Kristofers Vjahi,
SEB Pank Markets nodaļas vadītājs (Igaunija)

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.


  • Investīcijas - 13.03.2017

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Par ieguldījumu fondiem dzirdējuši teju visi, taču tikai neliela daļa izprot, kā tie darbojas. Vēl mazāk ir cilvēku, kuri tajos iegulda. Kas būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu par investēšanu fondos?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 13.04.2018

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Iztēlojieties, ka jūs kļūstat par kādas globālas multimiljardu kompānijas akcionāru – pat ja jums piederētu pavisam niecīga daļiņa no kompānijas akcijām, jūs tomēr būtu viens no tās īpašniekiem.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.