Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 16.01.2018
ieguldījumi | akcijas | ienesīgums

Vai zelta laiks investīcijām šogad turpināsies?

Vai zelta laiks investīcijām šogad turpināsies?

Pērn investoriem bija lielisks gads, kas ar uzviju pārspēja ekonomistu prognozes. Vai pozitīvās tendences turpināsies?

Raugoties uz 2017. gada rezultātiem, SEB bankas investīciju stratēģis Ingus Grasis secina – pērn bija tiešām jāpacenšas, lai zaudētu naudu, jo visās galvenajās aktīvu klasēs bija iespējams gūt pozitīvu peļņu, pat investējot valdību obligācijās peļņa bija pozitīva. Īpašu pārsteigumu sagādāja strauji augošo valstu (Emerging Markets) akciju tirgus rezultāti, taču spēcīga izaugsme bija vērojama arī Eiropā un ASV.

Lielais jautājums – kā būs šogad?

Virkne apstākļu padarīja pagājušo gadu par īstu zelta laiku investīcijām. Pateicoties zemajai inflācijai, kas lielākajā daļā attīstīto valstu bija zem 2%, centrālās bankas joprojām turpināja atbalstošu politiku. Tāpat pozitīvu pārsteigumu pērn radīja eiro atkopšanās un visas Eiropas ekonomikas izaugsme, kas pārspēja gaidas. Ja vēl gada sākumā pastāvēja bažas par to, kādu ietekmi uz Eiropas ekonomiku varētu atstāt vēlēšanas Vācijā, Francijā un Nīderlandē, tad gada nogalē bija skaidrs, ka politiskā nenoteiktība ekonomiskajai izaugsmei nav traucējusi.

Pēc SEB ekonomistu domām, arī šogad investoriem labvēlīgais periods turpināsies – pasaules IKP izaugsme tiek prognozēta tuvu 4%, un nav pazīmju, kas liecinātu par ekonomikas sabremzēšanos.

Vienīgais nezināmais šajā stāstā ir inflācija – proti, nevienam īsti nav skaidrs, kad tā varētu sākt augt un no kādiem apstākļiem tas būs atkarīgs.

Kāpēc jāseko līdzi inflācijas rādītājiem?

Vēsturiski pie tik labas ekonomiskās izaugsmes un zema bezdarba līmeņa, kāds šobrīd ir attīstītajās valstīs, inflācijas līmenis ir vienmēr palielinājies. Tātad jāsecina, ka vēsturiskā sakarība starp bezdarbu un inflāciju īsti šobrīd vairs nedarbojas. Šajā sakarā dominē divas teorijas.

Viena no tām pauž uzskatu, ka iemesli tik zemai inflācijai ir strukturāli un meklējami globalizācijā, automatizācijā, vai, piemēram,  pašnodarbinātības pieaugumā (salīdzinājumā ar arodbiedrībām atsevišķa cilvēka spēja ietekmēt atalgojumu ir mazāka). Ja šai teorijai ir taisnība, tad centrālo banku rīcībai, nepaaugstinot procentu likmes, īsti nav jēgas, jo inflācijas nebūs, bet tā vietā varētu rasties finanšu burbulis ar iespēju attīstīties par krīzi.

Otrs viedoklis, kam sliecas piekrist arī SEB ekonomisti, ir, ka inflācija smagās krīzes dēļ ir iekavējusies un agri vai vēlu tomēr sāksies. Likumsakarīgi – kāpjot inflācijai, augs arī procentu likmes.

Kāpēc no investīciju stratēģijas viedokļa inflācijas teorijas ir tik svarīgas? Ja tic pirmajai teorijai, tad valdību obligācijas var šķist laba investīcija, kā drošākais variants krīzes situācijā. Un otrādi – pieslejoties otram viedoklim, ilgtermiņa valdību obligācijas būtu vissliktākā investīciju izvēle. Tāpēc svarīgi sekot līdzi pazīmēm, kas varētu liecināt par gaidāmo inflācijas kāpumu.

Uzmanības centrā – Āzijas IT uzņēmumi

SEB analītiķi arī šogad iesaka dot priekšroku akcijām, kur Eiropā un ASV kotētajiem uzņēmumiem izaugsme gaidāma ap 10%, taču īpaši izceļami ir IT uzņēmumi, kuru izaugsme uz kopējā fona bijusi daudz straujāka, un tāda saglabāsies arī turpmāk – te droši minami tādi ASV milži kā Facebook, Google, Amazon, Apple, arī Microsoft. Taču analītiķi vērš investoru uzmanību arī uz Rietumos mazāk zināmiem vārdiem, kas ir jau minēto uzņēmumu Āzijas ekvivalenti – piemēram, Tencent, ko var uzskatīt par Ķīnas Facebook analogu, vai Baidu, kas ir Ķīnas lielākais interneta meklētājs. Šie divi spēlētāji kopā ar Samsung, Alibaba un Taiwan Semiconductor pērn piedzīvojuši tikpat strauju vai pat straujāku izaugsmi kā Rietumu tehnoloģiju milži. Tie nodrošināja lielu daļu no  MSCI EM (strauji augošo valstu uzņēmumu) akciju tirgus indeksa pieauguma, kas pērn bija virs 37%. Ķīnas digitālo pakalpojumu lietotāju paradumi un nozares pieauguma tempi liecina, ka Āzijas IT sektoram vēl ir milzīgs izaugsmes potenciāls.

Rezumējot – lai gan akcijas šobrīd ir ļoti dārgas, ņemot vērā gaidāmās uzņēmumu peļņas prognozes, tajās joprojām ir vērts investēt.

Obligāciju pievilcīgums turpina būt zems

Valdību obligācijas SEB analītiķiem jau labu laiku nešķiet laba izvēle, jo to ienesīgumi ir pārāk zemi, un brīdī, kad procentu likmes sāks kāpt, to cena kritīs un nesīs investoram zaudējumus. Arī spekulatīva kredītreitinga uzņēmumu ienesīgumi ir pārāk zemi, lai būtu interesanti. Šajā obligāciju klasē vienīgā pievilcīgā opcija ir strauji augošo valstu obligācijas – kamēr vien globālā ekonomika ir tik spēcīga un tirdzniecības apjomi aug, tām klāsies labi.

Kas var situāciju sašūpot?

Kamēr pasaules ekonomika ies augšup, visiem ies labi. Vai ir kādi faktori, kas varētu šo idilli sagraut?

Pirmais būtu kaut kas negaidīts un neprognozējams, piemēram, saistīts ar politiskiem nemieriem vai lielām dabas katastrofām. Pret šo iespēju vienīgās zāles ir risku sadalīšana.

Vairāk uzmanības būtu jāvelta otram faktoram – iespējamai agresīvai centrālo banku rīcībai gadījumā, ja sāks augt inflācija. Šobrīd augstās akciju cenas pamatojamas tikai ar zemajām bāzes procentu likmēm – augot inflācijai un likmēm, jārēķinās, ka arī akciju un obligāciju tirgos var būt gaidāma nozīmīga korekcija.

Linda Ezerkalna

  • Investīcijas - 13.04.2018

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Iztēlojieties, ka jūs kļūstat par kādas globālas multimiljardu kompānijas akcionāru – pat ja jums piederētu pavisam niecīga daļiņa no kompānijas akcijām, jūs tomēr būtu viens no tās īpašniekiem.

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 13.03.2017

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Par ieguldījumu fondiem dzirdējuši teju visi, taču tikai neliela daļa izprot, kā tie darbojas. Vēl mazāk ir cilvēku, kuri tajos iegulda. Kas būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu par investēšanu fondos?

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.