Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 10.11.2015
nekustāmais īpašums | attīstība

Sabalansēta izaugsme recesijas ēnā

Sabalansēta izaugsme recesijas ēnā SEB grupas Ekonomikas prognožu nodaļas vadītājs Hokans Frīzens

Pesimists katrā iespējā redz grūtības, optimists katrās grūtībās saskata iespēju – ar šiem Vinstona Čērčila vārdiem varētu raksturot SEB grupas Ekonomikas prognožu nodaļas vadītāja Hokana Frīzena (Håkan Friesen) ziņojumu konferencē “International real estate investments in Latvia”, kas oktobrī notika Rīgā.

SEB grupas komandā H. Frīzens sāka strādāt 2001. gadā, kopš 2003. gada viņš darbojas arī Zviedrijas Industrijas padomē. Pieredzējušais ekonomists ir strādājis Zviedrijas Finanšu ministrijā, Eiropas Komisijā, kā arī vadījis Zviedrijas Nacionālo ekonomisko pētījumu institūtu.

Cikliskais disbalanss

“Pirms divdesmit pieciem gadiem Rietumu pasaulē sākās ēra, kas balstījās uz eiforisku ticību izaugsmei un globalizācijai. Tomēr šajā desmitgadē pasauli ir pāršalkuši vairāki būtiski ekonomiski un ģeopolitiski satricinājumi, kas šo ierasto uzplaukuma paradigmu ir sašķobījuši. Šis, neapšaubāmi, nav ne pirmais, ne pēdējais satricinājums pasaules ekonomikā. Recesiju galvenais cēlonis ir disbalanss kādā no nozarēm – astoņdesmitajos gados tā bija nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana, deviņdesmitajos gados Rietumu pasaule pārdzīvoja tā dēvēto “dot-com” burbuli IT nozarē, bet divtūkstošajos gados satricinājumu radīja disbalanss finanšu sektorā ASV,” skaidro H. Frīzens.

Kuru nozari skars recesija?

“Svarīgākais jautājums, ko šobrīd varam uzdot, – kura nozare būs tā, ko skars nākamā recesija. Jo šādu notikumu cikliskā atkārtojuma frekvence, kā redzam, atskatoties nesenā pagātnē, ir aptuveni astoņi līdz deviņi gadi. Paraugoties uz Šanhajas biržas rādītājiem un Ķīnas juaņa un ASV dolāra attiecību līkni, redzam, ka mīkstā piezemēšanās šeit vēl ir iespējama, tiesa gan, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt,” stāsta H. Frīzens. Šanhajas biržas nesenajam kritumam lielas ekonomiskas nozīmes nav, tomēr savu politisko lomu tas noteikti nospēlēs, uzskata ekonomists. Te varētu palīdzēt devalvācija (tā noteikti uzlabotu eksporta bilanci), kā arī pārdomāta politika attiecībā uz SDR piedāvātajiem finanšu instrumentiem.

Vācijas atslēgas loma

Jebkurā gadījumā prognozes liecina, ka Ķīnas iekšzemes kopprodukta pieaugums tuvākajos gados kritīsies. Straujākais kritums paredzams šogad, samazinoties par 0,6% un sasniedzot 5,8% atzīmi, bet 2016. un 2017. gadā samazinoties attiecīgi līdz 6,5 un 6,3 procentiem. Ja pēdējos sešus gadus bija vērojams tekošā konta disbalanss starp ASV un Ķīnu, tad šobrīd Ķīnu ir nomainījusi Vācija, nostiprinot savu atslēgas lomu gan eirozonā, gan arī globālajā ekonomikā.

Reizē atkopjas arī visa eirozona, kam palīdz gan naftas cenu kritums, gan arī zemās kredītu procentu likmes. “Protams, šī atgūšanās ir lēna, un arī inflācija ir zem plānotā, tomēr prognozes liecina, ka vidējais Eiropas Savienības IKP pieaugums varētu sasniegt plānotos 2,0–2,1%. Tomēr te jāņem vērā gan bēgļu straumju radītā spriedze, gan Grieķijā notiekošais, gan arī Vācijas tekošā konta pārpalikums, kas var būt par iemeslu zināmam sagurumam,” vērtē H. Frīzens.

Ciklisko sektoru depresija

Viņaprāt, arī ASV izaugsme šobrīd ne ar ko īpašu neizceļas un ir visai gausa. “Pēc ilgstošā stabilitātes perioda, kas sākās četrdesmito gadu beigās un lutināja amerikāņu mājsaimniecības līdz pat astoņdesmitajiem, pirmais trieciens bija “Melnā pirmdiena” – biržas krahs, kas notika 1987. gada 9. oktobrī. Otrs lielais trieciens –“Lehman Brothers” bankrots – bija vēl dziļāks un atstāja vēl smagākas sekas attiecībā uz pirktspēju un investīcijām nekustamajā īpašumā. Ja raugās uz šiem aspektiem no tiem tērētās procentuālās IKP daļas, tad joprojām nav sasniegts 1987. gada līmenis šajā ziņā.

Protams, arī ASV atkopšanās notiek, bezdarba līmenis ir vien 4% pret Eiropas 11%, IKP pieauguma tempi nedaudz pārsniedz iepriekšējās prognozes, tomēr tos bremzē ekonomiskā nevienlīdzība, un cikliskie sektori joprojām izskatās depresīvi,” ASV ekonomiku vērtē H. Frīzens.

Lejupslīdošās inflācijas jautājums

Tāpat pasaulē turpinās vispārēja inflācijas samazināšanās. “Šeit jājautā – kad kritums beigsies? To veicina piedāvājuma pārsātinājums energoresursu tirgū, globalizācija, automatizācija, digitalizācija. 90% pasaules attīstīto ekonomiku šobrīd var novērot kapacitātes pārpalikumu, un sava loma šajā lejupslīdošajā inflācijas grafikā, kas strauji tuvojas nullei, ir arī tā dēvētajiem valūtu kariem.

Es gribētu uzdot trīs jautājumus: cik bīstama ir šī patēriņa cenu indeksa deflācija, vai esošo inflācijas mērķu nospraušana garantē stabilitāti un paredzamību un vai šie mērķi nav noteikti par augstu? Jo saikne starp deflāciju un izaugsmi ir ļoti vāja, savukārt, ja runājam par mērķiem, šaubos, vai, nosakot tos zemākus, to būs vieglāk sasniegt. Manuprāt, monetārajā politikā patlaban trūkst radošu vēsmu un reālistisku alternatīvu,” rezumē ekonomikas eksperts.

Latvijā sabalansēta izaugsme

Latviju tuvākajos gados sagaida sabalansēta attīstība, un tas notiks, neraugoties uz Krievijas ekonomikas lejupslīdi un tās sarūpētajām sankcijām. “Latvija sevi ir parādījusi kā visimūnāko ekonomiku no Baltijas valstīm pret Krievijas notikumu radīto šoku. Šeit ir spēcīgas reālās algas, atslēgas elements ir arī veiksmīga eksporta tirgu diversifikācija. Tajā pašā laikā ir vērojama spriedze darba tirgū, tas segmentējas.

Pakalpojumu cenu un algu pieaugums nākamgad liks inflācijai nostāties pie 1,6% atzīmes, savukārt iekšzemes kopprodukts šogad augs par 2,4%, bet 2016. un 2017. gadā tā pieaugums tiek prognozēts attiecīgi 2,7% un 3,5% apmērā,” mūsu valsts izaugsmes prognozes vērtē Hokans Frīzens. Globāli raugoties, prognozējams vidējs pieaugums ar riskiem no Ķīnas un citu ievainojamāku augošo ekonomiku puses. Tāpat pie riskiem pieskaitāma potenciāli iespējama disfunkcionāla uzvedība ES un Eiropas monetārajā savienībā, kā arī krītošo naftas cenu pieaugošā ietekme uz Norvēģiju, un arī Zviedrijas nekustamo īpašumu tirgus pārkaršana var radīt skarbus brīžus.

Mārtiņš Šmits,
žurnālists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 20.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.