Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 01.12.2016
nauda | likmes | politika

No monetārās uz fiskālo politiku

No monetārās uz fiskālo politiku

Nesen pieņemtie lēmumi, kas paredz nepaplašināt monetāros stimulus eirozonā un Japānā, norāda uz to, ka monetārā politika var būt nonākusi finiša taisnē. Šobrīd lielāka nozīme ekonomiskajā izaugsmē gan īstermiņā, gan ilgtermiņā tiek piešķirta tieši fiskālajai politikai. Iespējams, nedaudz pāragrs secinājums: ir pienācis laiks izbeigt ”naudas drukāšanu”.

Eiropas Centrālā banka (ECB) un Japānas banka nolemj nepaplašināt monetāros stimulus

Šā gada septembra un oktobra sanāksmēs ECB negaidīti izvēlējās atturēties no monetārās politikas paplašināšanas. Iemesls gan nebija stāvokļa uzlabošanās. Piemēram, ECB paziņoja, ka “cenu spiedienam joprojām nav pārliecinošas augšupejošas tendences, un tas rada pastāvīgas bažas”. Saskaņā ar ECB informāciju pārsvarā novērojami riski, kas apdraud IKP pieaugumu.

ECB ir uzsvērti atkārtojusi savu ziņu politiskajiem līderiem: “lai gūtu maksimālu labumu no mūsu monetārās politikas pasākumiem, citām politikas jomām jādod daudz noteiktāks ieguldījums”. Šis ziņojums cita starpā pilnīgi atbilst secinājumiem nesen notikušajā G20 valstu grupas sanāksmē.

Japānas Banka, šķiet, ievēro līdzīgu “modeli”. Tā arī ir izvēlējusies nepaplašināt savu milzīgo monetāro stimulu paketi, neskatoties uz ilgstošajām deflācijas problēmām. Tā vietā Japānas valdība uzsāka 28 triljonu JPY (250 miljardu EUR) fiskālo stimulu paketes īstenošanu, kas līdzvērtīga 6 % no valsts IKP. Lai gan Japānas Banka norādījusi, ka tā nav aizvērusi durvis jauniem pasākumiem monetārajā politikā, ieskaitot procentu likmju samazināšanu, rodas arvien vairāk jautājumu par monetārās politikas efektivitāti.

Vai monetārā politika ir iesoļojusi finiša taisnē?

Risks, ka aktīvu cenas un privāto parādsaistību apmērs palielināsies, kam būs neliela ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju (vai arī šāda ietekme izpaliks), pašlaik palielina spiedienu uz valdībām un to fiskālajām un strukturālajām politikām. Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Starptautisko norēķinu bankas (BIS) pētījumi, kā arī SVF un G20 oficiālie paziņojumi ir ļoti rūpīgi formulēti, taču tajos ietvertie secinājumi šķiet skaidri: monetārā politika, tostarp jauna likmju samazināšana, negatīvās procentu likmes un aktīvu iegādes, ir sasniegusi finiša posmu – vai arī ir tuvu tam. Saprotams, ka centrālās bankas nepārstās cīnīties par labākām ekonomikas perspektīvām un/vai finanšu stabilitāti, un tas arī nebūtu jādara. Taču lielāko daļu problēmu, kas tiek risinātas pasaulē, monetārās politikas nespēj ietekmēt.

Šodien centrālās bankas cīnās ar vairākām nopietnām problēmām. Augstais parādsaistību un kredītriska apjoms konkrētās nozarēs vājina monetārās politikas ieviešanas mehānismu un rada papildu spiedienu banku sistēmai. Izaicinājumi finanšu sektora rentabilitātes jomā gan ņemot vērā pēdējos gados ieviesto netradicionālo monetāro politiku, gan nozarei raksturīgo tendenču dēļ, vēl vairāk ierobežo procentu likmju samazināšanu eirozonā, Japānā un citur pasaulē.

Centrālajām bankām joprojām ir rezerves to monetārajās politikās – galvenokārt papildu aktīvu iegāžu ziņā –, bet te nu ir jāatbild uz galveno jautājumu: vai tas var atrisināt pašreizējās problēmas? Monetārās politikas darbības jomas paplašināšana vien neatrisinās problēmu, taču radīs jaunu nākotnē risināmo problēmu risku.

Jauna realitāte, jauni politikas instrumenti

Ir novērojams skaidrs modelis, pēc kura pasaules valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji
šobrīd tulko pašreizējo situāciju. Politikas veidotājiem būs jāsaskaras ar trim aspektiem. Arvien lielāka loma lēmumu pieņemšanas procesā ir t.s. laicīgās stagnācijas koncepcijai (1), kas ir ilgstošs zemas ekonomiskās izaugsmes un inflācijas periods ar lielu risku, ka notiks ekonomiskās situācijas reversēšanās.

Turklāt arvien vairāk centrālo banku liek lielāku uzsvaru uz pašreizējo globālo reālo procentu likmju samazinājumu (2), ko noteikuši spēcīgie “gravitācijas spēki” – gan cikliskie, gan strukturālie (augsta tieksme uzkrāt un zema apetīte ieguldīt līdzekļus). Un agrāk vai vēlāk valstis nonāks jaunā cikliskā lejupslīdē (3). Jautājums – kā ekonomiskās politikas instrumenti ir jāpielāgo, lai tie darbotos jaunas lejupslīdes gadījumā, kad daudzi no tradicionālās politikas instrumentiem jau būs izmantoti.

Šajos apstākļos fiskālās un strukturālās politikas veidotājiem ir jārisina trīs svarīgi uzdevumi:

  1. Jāspēj uzņemties lielāka atbildīau par izaugsmes stabilizēšanos īstermiņā, kad monetārā politika būs sasniegusi savu finiša taisni; vairākās valstīs monetārā politika ir ne tikai zaudējusi savu iedarbīgumu, bet arī savu “pirmās aizsardzības līnijas” funkciju, ierobežojot ekonomisko lejupslīdi un citas problēmas. Taču, ja politiskās sistēmas rada spiedienu uz īstermiņa fiskālo politiku, jārēķinās ar risku un papildu nedrošību. Šeit īpaši liela nozīme ir spējai nodrošināt pietiekamu ekonomikas stabilitāti, pamatojoties uz efektīviem automātiskiem stabilizēšanas mehānismiem (piemēram, sociālās apdrošināšanas sistēmām), kas tiek izmantoti, ekonomikas izaugsmes tempiem vājinoties, un kuru izmantošana tiek pārtraukta, ekonomikai atveseļojoties.
  2. Jāizveido spēcīgi buferi gadījumiem, kad procentu likmju un valūtas politika nav pieejama. Tās ir automātiskas neobligātas fiskālo stimulu paketes, kas tiek aktivizētas, izpaliekot nogurdinošiem politisko lēmumu pieņemšanas procesiem, piemēram, gadījumos, kad bezdarbs pārsniedzis iepriekš noteiktu robežu vai IKP samazinājies zem tās. Tikai zinot vien, ka šīs politikas īstenošana tiks uzsākta, pašam par sevi būtu jānodrošina, ka bezdarbs nepieaugs vai izaugsmes tempi nesamazināsies.
  3. Jārīkojas enerģiski, lai palielinātu ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Dažām no pašreizējām negatīvajām tendencēm ir dabiski skaidrojumi (piemēram, iedzīvotāju novecošanās). Taču, ceļot ekonomikas produktivitāti ilgtermiņā un veicinot lielākus kapitālizdevumus, ir iespējams panākt reālo procentu likmju reversēšanos.

Mazāka monetārās politikas loma

Monetārā politika, kurai izdodas paaugstināt finanšu aktīvu cenas, bet kura neveicina ekonomikas izaugsmi un inflāciju – kopā ar raizēm par laicīgo stagnāciju un jaunu ekonomikas lejupslīdi – var izskaidrot gan ECB, gan Japānas bankas monetārās jomas lēmumus. Attiecīgi to lēmumus var uzskatīt par pirmo apstiprinājumu tam, ka mums nebūtu jārēķinās ar to, ka netradicionālas monetāro politikas ietvaros tiks sperti nākamie soļi.

Taču saskaņā ar mūsu prognozēm ECB piedzīvos problēmas, spiežot uz inflācijas palielināšanu eirozonā. Proti, mēs joprojām uzskatām, ka pastāv liela varbūtība, ka ECB vēl nav izsmēlusi savas ekspansīvās monetārās politikas iespējas (aktīvu iegāžu termiņa pagarināšanas veidā). Taču, ja mēs tulkojam norises pasaulē pareizi un ja eirozonas valstis īstenos nedaudz ekspansīvākas fiskālās politikas, samazināsies varbūtība, ka ECB turpinās īstenot aktīvu pirkšanu.

Ja 2016. gada notikumu un pēdējo mēnešu politikas taktikas tulkošana ir pareiza, finanšu tirgos ilgtermiņā ienesīgums nedaudz celsies (obligāciju pirkšanas apjomu samazināšanās un ilgstoši budžeta deficīti). Centrālajām bankām, iespējams, varētu būt pieņemama kontrolēta ilgtermiņa ienesīguma palielināšanās. Taču ilgstošs lejupvērsts spiediens uz īstermiņa globālo procentu likmju ienesīgumu joprojām būs galvenais faktors, kas noteiks ilgtermiņa ienesīgumu tendences turpmāk.

Jānis Meistars,
žurnālists

  • Investīcijas - 15.07.2016

    Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

    Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

    Arvien vairāk novērotāji sāk apsvērt radikālākās ekonomikas sildīšanas iespēju īstenošanu. Viena no idejām, kas sāk gūt atsaucību, ir t.s. “helikopteru nauda” – koncepcija, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus, lai palielinātu viņu pēcnodokļu ienākumus. Vai tiešām viss ir tik vienkārši?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 03.11.2016

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Finanšu konsultāciju un kapitāla pārvaldīšanas jomās arvien aktīvāk tiek izmantoti roboti. Esam izpētījuši, kādas jaunākās tendences, iespējas un draudus mūsdienu digitālās tehnoloģijas nes uzņēmumiem, kas sniedz finanšu pakalpojumus, kā arī viņu klientiem.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.