Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 20.10.2017
akcijas | ieguldījumi

Nefinansējam ogļu stacijas

Nefinansējam ogļu stacijas

Zaļās obligācijas ir efektīvs finansēšanas veids daudziem videi draudzīgiem projektiem, intervijā Dienas biznesam uzsver SEB grupas ilgtspējas stratēģis un vides eksperts Jonas Solehavs.

Mūsu interviju es gribēju sākt ar filosofisko jautājumu. Kā jūs saprotat terminu “ilgtspēja”, ko nozīmē ilgtspējīga sabiedrība un ilgtspējīgas investīcijas?

Ilgtspējīga attīstība ietver sociālos un vides aspektus, kā arī labu pārvaldību. Tikai šo trīs aspektu simbioze veido to, ko es dēvēju par ilgtspējīgu sabiedrību un ilgtspējīgu attīstību. Tas nozīmē, ka tiek domāts par pieņemto lēmumu sekām nevis mēneša vai gada griezumā, bet vairāku desmitgažu perspektīvā.

Jūs Rīgā piedalījāties seminārā par inovatīviem risinājumiem, kā vislabāk finansēt energoefektīvus pasākumus, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu. Kādi ir vislabākie finansējuma avoti šādiem energoefektīviem pasākumiem?

Viens no šādiem finansēšanas veidiem, kura izstrādē lielu lomu ieņem arī SEB banka, ir zaļās obligācijas. Tās savā ziņā ir klasiskas obligācijas, taču to izdošanas rezultātā gūtais finansējums tiek ieguldītas projektos, kas veicina vides un sociālo aspektu  pilnveidošanu. Ieguldītāji, kas pērk šīs obligācijas, ir gan pensiju, gan apdrošināšanas fondi. Vairākiem pensiju fondiem, kuriem ir mandāts un pat stratēģija ieguldīt vides attīstībai nozīmīgos projektos, zaļās obligācijas ir labs instruments.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par zaļajām obligācijām?

Zaļo obligāciju konceptam ir pieci pīlāri. Pirmais ir ietvara definēšana, nosakot investīciju jomas. Otrais ir projektu izvērtēšana, trešais – projektu verificēšana, ceturtais – projektu īstenošanas uzraudzība un piektais – atskaite par investīciju ietekmi.

Kuras ir galvenās zaļo investīciju jomas?

Tā ir atjaunojamā enerģija, energoefektivitāte (piemēram, ēku siltināšana), piesārņojuma novēršana un kontrole, videi draudzīga saimniekošana (piemēram, videi draudzīga zvejsaimniecība, mežsaimniecība un lauksaimniecība), bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ilgtspējīga ūdens saimniecība, klimata pārmaiņu adaptācija, piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēmas), cirkulārā ekonomika (piemēram, vairākkārtēja iepakojuma izmantošana), zaļo māju celtniecība.

Kādi ir interesantākie investīciju projekti Skandināvijas valstīs, kuru finansēšanas avots bija zaļās obligācijas?

Skandināvijā zaļās obligācijas izlaiž gan uzņēmumi, gan pašvaldības (Latvijā zaļās obligācijas emitējis uzņēmums Latvenergo un finanšu attīstības institūcija Altum – red.). Ja runājam par interesantiem projektiem, tad var minēt investīcijas vēja parkos, solārajā enerģijā, ēku energoefektivitātē.

Jonas Solehavs ir SEB grupas ilgtspējas stratēģis kopš 2010. gada. SEB grupas Videi draudzīgo produktu vadības komitejas loceklis. No 2006. līdz 2010. gadam – Zviedrijas eksporta kredītu garantijas valdes vecākais vides analītiķis. Ieguvis maģistra grādu KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (Stokholma) ķīmijas inženierijas zinātnē, specializējoties vides tehnoloģijās.

Jonas Solehavs

Kādi vēl ir zaļo investīciju finansēšanas avoti līdztekus zaļajām obligācijām?

Tie ir zaļie aizdevumi, kas darbojas līdzīgā ietvarā kā zaļās obligācijas. Lai sasniegtu iedzīvotājus attīstības valstīs, zaļo aizdevumu ietvaros mums darbojas 5 mikrokreditēšanas programmas, ar kuru palīdzību mūsu finansētie projekti ir aptvēruši 18 miljonus cilvēku attīstības valstīs.

Cik populāri ir zaļie aizdevumi Skandināvijas valstīs?

Tie ir gana populāri. Tiesa, vidējo aizdevumu summu ir grūti pateikt, jo tie var būt gan nelieli, gan ļoti apjomīgi projekti.

SEB grupa izsniedz aizdevumus projektiem, kas paredzēti, lai mazinātu klimata pārmaiņas un veicinātu efektīvu resursu izmantošanu. Kas šie ir par projektiem?

Tie ir, piemēram, vēja parki, energoefektīvas ēkas, bioenerģijas ražošana.

Kā bankas ar zaļo investīciju palīdzību var sekmēt pāreju uz zema oglekļa ekonomiku?

Tas ir nozīmīgs virziens un, piemēram, SEB banka neizsniedz aizdevumus jaunu ogļu staciju būvniecībai. Tāpat mēs nefinansējam ogļraktuvju kompānijas. Protams, mums ir klienti, kuru pieeja saimniekošanai ir tikai pusceļā, lai to sauktu par videi draudzīgu, taču svarīgākais ir tas, ka mēs, kā banka, uzturam ar viņiem dialogu un labprāt finansējam projektus, kas uzlabo šo kompāniju darbību un padara to videi draudzīgāku. Mēs aktīvi finansējam pašvaldību projektus, kas paredzēti pilsētas sabiedriskā transporta, piemēram, autobusu, elektrificēšanai.

Vai SEB grupa ir gatava šādos projektos piedalīties ne tikai kā naudas aizdevējs, bet arī kā investors?

Jā, mēs to darām caur saviem pensiju un dzīvības apdrošināšanas fondiem.

Ja mēs runājam par energoefektīviem un videi draudzīgiem projektiem, tad kādas ir līdzības un atšķirības Latvijai un Ziemeļvalstīm?

Jāsāk ar to, ka Ziemeļvalstīs ir atšķirīga situācija no Latvijas. Piemēram, Zviedrijā daudz vairāk nekā Latvijā tiek izmantota atomenerģija, vairāk ir arī hidrostaciju. Proti, Ziemeļvalstīs izmantotā enerģija ir ar daudz zemāku oglekļa saturu nekā Baltijā. Somijā un Zviedrijā plaši tiek izmantota biodegviela. Jāsecina, ka Baltijas valstu ekonomikas ir daudz vairāk balstītas fosilajā enerģijā nekā tas ir Skandināvijā. Taču īstenotie projekti gan ir līdzīgi.

Zaļās obligācijas Latvijā

Šā gada 10. oktobrī ALTUM emitēja zaļās obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu 2024. gada 17. oktobrī. Obligāciju kopējais pieprasījums 6,5 reizes pārsniedza plānoto emisijas apjomu. Obligācijas iegādājās 24 investori: aktīvu pārvaldības fondi, apdrošināšanas sabiedrības un bankas Latvijā (43,5%), Lietuvā (31%), Igaunijā (19%), Zviedrijā un Vācijā (6,5%).

Obligāciju finansējums pieejams projektiem šādās jomās: energoefektivitāte centralizētu apkures sistēmu, enerģijas atgūšanas, enerģijas patēriņa samazināšanas jomā, energoefektīvās ēkas, atjaunojamo energoresursu ieguve no vēja, saules un biomasas utt.

Zaļās obligācijas emitē arī uzņēmums Latvenergo. Divu AS "Latvenergo" obligāciju piedāvājuma programmu ietvaros ir emitētas obligācijas 205 miljonu eiro apmērā.

Un kā ir ar pašvaldību ieinteresētību videi draudzīgajos projektos?

Visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir saistošas ES direktīvas un izvirzītie mērķi klimata pārmaiņu mazināšanā. Līdz ar to visas lokālās pašvaldības iesaistās šādos projektos.

Latvijā salīdzinoši neliela dzīvojamo ēku daļa ir nosiltināta, tādējādi paaugstinot to energoefektivitāti. Tas saistīts ar to, ka daudzdzīvokļu ēku iemītniekiem ir bail ņemt kredītus, neraugoties uz ES līdzfinansējumu. Kā jūs raugāties uz šādām investīcijām un kāda ir situācija ar ēku siltināšanu Skandināvijā?

Zviedrijā, Somijā un Dānijā daudz vairāk ēku ir nosiltinātas un energoefektīvas. Pieļauju, ka tas ir saistīts arī ar to, ka mums ir vēsāks klimats, tādēļ mēs vienmēr esam būvējuši labi siltinātas ēkas. Protams, jums jārēķinās ar padomju laika mantojumu, kas ir zināms izaicinājums. Manuprāt, zaļās obligācijas būtu ļoti labs instruments, kā veikt ēku siltināšanas pasākumus.

Varbūt jums ir kāds padoms, kā pašvaldības var mudināt iedzīvotājus veikt ēku siltināšanu un ieguldīt līdzekļus šādos projektos?

Primārais, protams, ir iedzīvotāju izglītošana, stāstot par ieguvumiem, kas rodas pēc ēku siltināšanas. Jo augstāka ir maksa par elektroenerģiju, jo lielāki ieguvumi no ēku siltināšanas.

Kādi jums pašam šķiet visinteresantākie finansētie zaļie projekti?

Tie, kas saistīti ar atjaunojamiem energoresursiem. Piemēram, māju apsildīšana ar saules enerģiju. Turklāt saules enerģija ir izmaksu efektīvāka salīdzinājumā ar oglēm.

Sarunu noslēdzot, kādi ir nozīmīgākie veicamie pasākumi ceļā uz zema oglekļa un ilgtspējīgu ekonomiku?

Ja runājam par finanšu avotiem, tad bankām daudzi projekti varētu šķist ar pārāk augstu riska pakāpi. Tādēļ būtu apsverama doma par valsts garantijām zaļajiem projektiem.

Rūta Kesnere, Dienas bizness

  • Investīcijas - 13.03.2017

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Par ieguldījumu fondiem dzirdējuši teju visi, taču tikai neliela daļa izprot, kā tie darbojas. Vēl mazāk ir cilvēku, kuri tajos iegulda. Kas būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu par investēšanu fondos?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 13.04.2018

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Kā kļūt par Google īpašnieku

    Iztēlojieties, ka jūs kļūstat par kādas globālas multimiljardu kompānijas akcionāru – pat ja jums piederētu pavisam niecīga daļiņa no kompānijas akcijām, jūs tomēr būtu viens no tās īpašniekiem.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.