Lai gan Bitcoin pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, jautājumu par šo plaši pazīstamo kriptovalūtu un tās nākotni joprojām netrūkst. Kurš to izgudroja? Kāpēc bitkoins tērē elektrību? Kur un kā to var “izrakt”? Atbildes meklē SEB grupas galvenais stratēģis Johans Javeuss.
Kurš aizsāka bitkoinu?
Darbības ar bitkoiniem 2009. gada martā aizsāka anonīma persona vai cilvēku grupa ar segvārdu Satoshi Nakamoto. Izgudrojot blokķēdes tehnoloģiju, Nakamoto izdevās atrisināt problēmu, ko iepriekš bija izraisījusi iespēja digitālo valūtu viegli nokopēt un tādējādi iztērēt vairākas reizes, apmēram tāpat, kā viltot naudas zīmes, drukājot oriģinālo naudas zīmju kopijas.
Pirmais zināmais pirkums, izmantojot bitkoinu, notika 2010. gada maijā, kad kāda persona piedāvāja 10 000 bitkoinu ikvienam, kurš spēja noorganizēt divu picu piegādi uz viņa mājām. Tolaik viena bitkoina vērtība bija 0,0015 USD. Pašlaik bitkoina cenas par abām picām būtu gandrīz 380 miljoni USD.
Cik liels ir bitkoinu tirgus?
Visu 2021. gada februāra sākumā apgrozībā esošo bitkoinu kopējā vērtība bija 700 miljardi USD. Šo skaitli var salīdzināt ar visa fiziskā zelta vērtību pasaulē, kas ir gandrīz 9,5 triljoni USD.
Citiem vārdiem sakot, aptuveni 10 gadu laikā bitkoins ir sasniedzis vairāk nekā 7% no visa zelta vērtības.
Vienas dienas darījumu apjomu ir grūtāk aplēst, cita starpā tāpēc, ka daži tirgi mārketinga nolūkā mēdz pārspīlēt savus apjoma rādītājus. Saskaņā ar tirgus datu pakalpojumu sniedzēja CoinMarketCap informāciju bitkoinu vienas dienas apjoms 2021. gada februāra sākumā bija ap 60 miljardiem USD, savukārt citi faktiskā apjoma aprēķini galu galā bija daudz zemāki.
Pēc cita tirgus datu analīzes uzņēmuma Nomics datiem, bitkoinu faktiskais apjoms ir ap 12 miljardiem USD. Salīdzinājumam – 2019. gada beigās fiziskā zelta ikdienas tirdzniecība gada beigās sasniedza 145 miljardus USD, savukārt ASV plašā akciju indeksa S&P 500 dienas apjoms bija ap 150 miljardiem USD.
Cik daudz kriptovalūtu pastāv?
Papildus bitkoinam pašlaik ir vairāk nekā 4000 citu kriptovalūtu. Ik nedēļu rodas jaunas kriptovalūtas, turpretī citas pazūd. Kriptovalūtu popularitātes vilnī pirms trīs gadiem to skaits bija ap 1300.
Kopējā kriptovalūtu tirgus vērtība pārsniedz 1 triljonu USD, no kuras aptuveni divas trešdaļas ir bitkoini. Nākamā lielākā ir Ethereum, kuras tirgus vērtība ir ap 165 miljardiem USD.
Kur un kā “izrok” bitkoinus?
Lielākā daļa kriptovalūtu izmanto “rakšanas” tehnoloģiju, lai saglabātu tās blokķēdes drošību, uz kuru balstās attiecīgā valūta. Vienkāršoti runājot, jaunus bitkoinus rada datori, kuri izmanto nejaušus minējumus, lai mēģinātu atrast risinājumus sarežģītai kriptogrāfijas problēmai, kas nepieciešama, lai pārbaudītu un pievienotu bitkoina blokķēdē jaunu darījumu bloku.
Datoram, kuram vispirms jāatrod jauns bloka risinājums, kā atlīdzību piešķir vairākus jaunus bitkoinus no vēl neiegūtajiem bitkoiniem. Papildus atlīdzībai jaunu bitkoinu veidā “racējs” saņem arī darījuma maksu, kuru maksā lietotāji, kas veikuši blokā iekļautos darījumus.
Kriptogrāfisko problēmu grūtības pakāpi, kuras datoram ir jāatrisina, algoritms automātiski pielāgo tā, lai 10 minūtēs tiktu “izrakts” vidēji viens bloks. Tādā veidā bitkoinu algoritms automātiski kompensē datoru apstrādes ātruma un “racēju” skaita palielināšanos vai samazināšanos.
Bitkoina darbības sākotnējā posmā matemātiskās problēmas bija būtiski vieglāk atrisināt, jo “racēju” bija mazāk un viņi izmantoja parastos mājas datorus. Šodien šāds aprīkojums, iespējams, vairs nespēj konkurēt, un bitkoinus iegūst datori ar īpašām mikroshēmām, kas ir izstrādāti tā, lai atrisinātu kriptogrāfijas problēmas bitkoina blokķēdē.
Tūkstošiem šādu datoru bieži savāc lielos datoru centros rūpnieciskai bitkoinu ieguvei, taču “rakšanā” var sacensties arī fiziskās personas.
Vai tiesa, ka bitkoins patērē daudz elektrības?
Jā, tā ir taisnība. Visi datori, kuri cenšas atrisināt bitkoina kriptogrāfijas problēmas, patērē daudz elektrības. Pērn bitkoinu tīkls patērēja 77 TWh elektroenerģijas, kas ir vairāk nekā visa Austrālija.
Tajā pašā laikā nav pareizi uzskatīt to par pilnībā izniekotu elektrību. Ieguves process garantē pastāvīgu blokķēdes integritāti un liedz jebkuram iespēju vienlaicīgi pārdot savus bitkoinus diviem vai vairāk cilvēkiem.
Šajā ziņā elektrības izmaksas varam uzskatīt par tīkla drošības uzturēšanas izmaksām.
Mūsdienās lielāko daļu bitkoinu iegūst Ķīnas ziemeļos, kur zemās elektrības cenas padara tur esošās “raktuves” efektīvākas. Tā paša iemesla dēļ “racēju” iecienīta vieta ir arī Islande .
Jo augstāka ir bitkoina cena, jo vairāk “raktuvju” ir rentabli ieviest. Arī šeit mēs varam vilkt paralēles ar tradicionālo preču ražošanu, neatkarīgi no tā, vai tā ir zelta, vara, ogļu vai kaut kā cita ieguve. Ja attiecīgās preces cena pieaug, ir izdevīgi izmantot pat dārgākus noguldījumus.
Tomēr elektrības patēriņš izvēršas par arvien lielāku problēmu, un dažas kriptovalūtas pāries uz citām metodēm, lai saglabātu savu drošību.
