Lai gan Bitcoin pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, jautājumu par šo plaši pazīstamo kriptovalūtu un tās nākotni joprojām netrūkst. Vai ar to var iepirkties? Vai bitkoinus izmanto noziedznieki? Kā bitkoins ietekmēs tradicionālās valūtas? Atbildes meklē SEB grupas galvenais stratēģis Johans Javeuss.
Lai gan Bitcoin pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, jautājumu par šo plaši pazīstamo kriptovalūtu un tās nākotni joprojām netrūkst. Vai ar to var iepirkties? Vai bitkoinus izmanto noziedznieki? Kā bitkoins ietekmēs tradicionālās valūtas?
Vai noziedznieki izmanto bitkoinus?
Bitkoini un citas kriptovalūtas ir atvieglojušas noziedznieku dzīvi. Lai gan bitkoina darījumus ir iespējams izsekot, tas ir gan sarežģīti, gan dārgi. Turklāt dažas kriptovalūtas ir īpaši izstrādātas tā, lai darījumus nevarētu izsekot.
Noziedzniekiem ir daudz vieglāk izmantot kriptovalūtas nekā skaidru naudu vai mēģināt izmantot globālās banku sistēmas vājās vietas, it īpaši pārvietojot naudu pār valstu robežām.
Kaut arī kriptovalūtas izmanto noziedzīgām darbībām, tā ir tikai niecīga daļa no visiem darījumiem.
Saskaņā ar blokķēdes analīzes firmas Chainalysis datiem tikai 0,34% no bitkoinu plūsmām 2020. gadā varētu būt saistītas ar zināmiem nelikumīgiem pakalpojumiem (samazinājums no 2,1% 2019. gadā). Tomēr šajā statistikā ir būtisks robs, jo Chainalysis nespēj identificēt plūsmas, kas rodas no tādām darbībām kā naudas atmazgāšanas darījumi un izvairīšanās no nodokļiem.
Vai un kā kriptovalūtas tiks regulētas?
Jautājums par kriptovalūtu regulēšanas nepieciešamību tiek aktualizēts. Bitkoins radās kā protests pret finanšu sistēmu pēc globālās finanšu krīzes, tāpēc daudzi entuziasti jebkāda veida regulējumu uzskata par draudu. Tajā pašā laikā, ja tirgus vēlas turpināt augt, galu galā kļūstot par neatņemamu finanšu sistēmas sastāvdaļu, kriptovalūtu tirdzniecība un komercija ir jāregulē.
Noteikumi ir nepieciešami ne tikai tādēļ, lai nepieļautu kriptovalūtu izmantošanu noziedzīgiem darījumiem, bet arī lai stiprinātu patērētāju aizsardzību un radītu prognozējamību uzņēmumiem, kuri darbojas kriptovalūtu nozarē.
Ņemot vērā strauji augošo tendenci laist apgrozībā stabilās monētas (stablecoins), arī šis jautājums kļūst arvien aktuālāks. Tās var izmantot daudz vairāk cilvēku, un tādējādi ilgtermiņā tas var apdraudēt finanšu stabilitāti. 2020. gadā Eiropas Savienība nāca klajā ar priekšlikumu noteikt vienotu ES regulējumu par kriptovalūtu tirgu.
Kas notiks ar tradicionālajām valūtām?
Protams, cilvēki, kuriem pieder bitkoini, sapņo par to, ka bitkons kādreiz kļūs par galveno globālo valūtu. Atskatoties vēsturē, no pirmā acu uzmetiena tas nešķiet pilnīgi neiespējami.
Taču vēl 20. gadsimtā lielākajai daļai valstu bija zelta standarts, un tās bija piesaistījušas savas vietējās valūtas zelta vērtībai. Tad kāpēc bitkoins nevarētu kļūt par globālās valūtas sistēmas enkuru, līdzīgi kā zelts pirms 100 gadiem? Tas ir maz ticams gan ekonomisku, gan politisku iemeslu dēļ. Sāksim ar ekonomiskajiem iemesliem.
Viens no svarīgiem valūtas uzdevumiem ir nodrošināt naudas vērtības stabilitāti, proti, to, ka par naudu nākotnē būs iespējams nopirkt aptuveni tādu pašu preču daudzumu kā pašlaik. Lai tas darbotos, naudas daudzumam ekonomikā ir jāiet kopsolī ar izaugsmi, tātad pakāpeniski jāpalielina preču un pakalpojumu ražošana.
Izmantojot bitkoinu kā globālu valūtu, ekonomikā ienāktu spēcīgs deflācijas spēks, jo bitkoinu piedāvājums pieaugtu daudz lēnāk nekā ekonomika. Tā rezultātā preču un pakalpojumu cenām, tostarp algām, visu laiku būtu jāsamazinās.
Savukārt deflācija daudzus cilvēkus mudinātu atlikt lielākus tēriņus, jo nākotnē par to pašu naudu būtu iespējams nopirkt vairāk preču un pakalpojumu nekā šodien. Attiecīgi pieprasījums samazinātos, bet bezdarba līmenis palielinātos.
Pārāk ierobežotais zelta piedāvājums attiecībā uz ekonomikas izaugsmi 20. gadsimtā bija svarīgs iemesls, kāpēc zelta standarts vairs nedarbojās kā valūtas režīms. Bitkoinam rastos tāda pati problēma.
Pastāv arī spēcīga politiskā opozīcija, kas traucē bitkoinam pārņemt varu. Lai bitkoins varētu aizstāt parastās valūtas, valstīm būtu jāpiekrīt atteikties no saviem valūtas monopoliem.
Ekskluzīvas tiesības kontrolēt valūtas piedāvājumu valstij nozīmē lielu varu. Ir ne tikai maz ticams, bet arī diezgan naivi domāt, ka valstis būtu gatavas atteikties no šīs varas par labu neatkarīgam tīklam, kuru neviens cits nekontrolē.
Mūsdienās globālā valūtas sistēma galvenokārt ir organizēta tā, ka vietējās valūtas, piemēram, Zviedrijas krona, darbojas atsevišķās valstīs. Krona ir lielisks maksāšanas līdzeklis Zviedrijā, taču būs apgrūtinoši mēģināt izmantot to Austrālijā.
Tad vēl ir galvenās globālās valūtas, kuras tiek plaši pieņemtas un darbojas labi arī ārpus to mītnes valsts. ASV dolārs, neapšaubāmi, ir lielākā pasaules valūta, kuru pašlaik izmanto gandrīz 90% visu pasaules darījumu. Tas, ka dolāram ir tik liela loma, dod milzīgu varu ASV, kuras kontrolē dolāru piedāvājumu. Tie, kas vēlas izmantot dolārus (izņemot ASV papīra naudu), arī ir pilnībā atkarīgi no Amerikas banku sistēmas, un tas padara ASV ietekmi vēl lielāku.
Ne ASV, ne Eiropas Savienība, ne Ķīna, ne arī kāda cita valsts vai reģions ar savu valūtu nebūtu ieinteresēts ļaut bitkoinam vai citai kriptovalūtai pārņemt šo lomu. Galvenais ierocis, kā valstīm saglabāt savus monopolus, ir regulējums. Dažādos veidos ierobežojot to lietderību vai likumību, var novērst to, ka kriptovalūtas sāk reāli apdraudēt vietējo valūtu monopolus.
Kāda ir bitkoina nākotne?
Pašlaik maksājumu veikšanai bitkoinus izmanto diezgan maz. Tā vietā tos pērk un pārdod galvenokārt kā finanšu ieguldījumu. Protams, var būt izņēmumi gadījumos, kad maksājumi ir saistīti ar dažādiem nelikumīgas darbības veidiem, kur anonimitāte ir galvenā vērtība.
Bitkoins kā ieguldījuma aktīvs nerada tradicionālajām valūtām lielākus draudus nekā fiziskais zelts pašlaik. Bitkoins arvien vairāk pārtop par valūtu, kas balstīta uz precēm, tāpat kā zelts, kam tas paredzēts.
Mūsdienās ir ierasti turēt zeltu kā ieguldījumu un vērtības mēru, taču zelta monētas neviens vairs neizmanto kā naudu. Ir daudz norāžu, ka tāda būs arī bitkoina turpmākā loma.
Tik ilgi, kamēr bitkoins neapdraudēs tradicionālās valūtas kā maksāšanas līdzekli, valdības un centrālās bankas visā pasaulē ļaus tam turpināt dzīvot. Taču visu bitkoinu entuziastu lielais sapnis par to, ka kādu dienu bitkoins valdīs pasaules valūtu tirgū, šķiet, paliks tikai sapnis.
