Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 04.10.2016
finanšu plānošana | ekonomika

Klintones un Trampa ekonomiskās politikas īpatnības

Klintones un Trampa ekonomiskās politikas īpatnības

2016. gada 8. novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas piesaista arvien lielāku uzmanību, jo abi kandidāti – Hilarija Klintone un Donalds Tramps – aktīvi piedalās savās prezidenta kampaņās. Viena no šo vēlēšanu īpatnībām ir rekordlielas atšķirības abu kandidātu priekšlikumos par valsts ekonomisko attīstību.

Lai gan ir bijis daudz diskusiju par Klintones un Trampa personībām un rakstura iezīmēm, kā arī par viņu vērtējumu ASV un pasaulē, līdz šim šajā priekšvēlēšanu kampaņā ekonomiskā politika nav spēlējusi tik lielu lomu kā parasti. Taču ņemot vērā pamatīgas atšķirības abu kandidātu ekonomiskajās programmās, esam sagatavojuši īsu Klintones un Trampa ekonomiskās politikas plānu salīdzinājumu par dažām galvenajām sabiedrības grupām un jomām.

Sabiedrības trūcīgā daļa

Klintone vēlas paaugstināt valstī noteikto minimālo algu no pašreizējiem USD 7,25/stundā līdz 12 USD/stundā, kā arī paplašināt dažādu pabalstu klāstu sabiedrības trūcīgajai daļai. Iedzīvotājiem, kuru alga būs mazāka nekā USD 9,275, nebūs jāmaksā federālais ienākumu nodoklis. Tramps, kurš iepriekš iestājās pret minimālās algas celšanu, tagad ir mainījis savu viedokli, taču nav vēlējies norādīt konkrētu tās līmeni. Šobrīd nav skaidrs, vai vēl joprojām spēkā ir viņa plāns atcelt nodokli visiem iedzīvotājiem, kuru alga ir mazāka par 29 000 USD gadā, (pašlaik nodokļa apmērs ir 10 – 15%).

Sabiedrības bagātā daļa

Klintone vēlas paaugstināt nodokļus personām ar lieliem ienākumiem un izskaust iespējas nemaksāt nodokļus, nodrošinot, ka ikviens maksā saprātīgus nodokļus. Paredzēts, ka sevišķi bagātie iedzīvotāji (kuru gada ienākumi pārsniedz 5 miljonus USD) maksās papildnodokli 4% apmērā, tādējādi federālo nodokļu apmēra griesti palielināsies no 39,6% līdz 43,6 procentiem. Viņa atbalsta t.s. Bafeta principu, proti, ka multimiljonārs nedrīkstētu maksāt tādu pašu nodokļa likmi kā viņa sekretāre (praksē tas nozīmē, ka ikviens miljonārs maksātu ienākumu nodokli vismaz 30% apmērā). Trampa plānā federālā ienākumu nodokļa griesti ir noteikti 33% apmērā, turklāt paredzot sevišķi bagātajiem iedzīvotājiem iespēju samazināt nodokļus gan procentuālā, gan absolūtā izteiksmē, taču izskauž nodokļu likumu “caurumus”, kas ļauj likumīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Paredzēts atcelt īpašuma nodokli, kuru maksā bagātnieki.

Mājsaimniecības kopumā

Saskaņā Klintones plānu vairumam mājsaimniecību būtu jāmaksā apmēram tikpat liels federālais nodoklis kā šobrīd, taču viņa paredzējusi ieviest daudz jaunu nodokļu atvieglojumu, tostarp par bērnu aprūpi, medicīniskajiem izdevumiem utt. Trampa plāns paredz lielus nodokļu samazinājumus visām mājsaimniecībām un būtisku sistēmas vienkāršošanu, paredzot tikai trīs nodokļu likmes (12%, 25% un 33%) atkarībā no ienākumu līmeņa, salīdzinot ar pašreizējām septiņām. Viņš vēlas ieviest jaunu apliekamā ienākuma atvieglojumu, lai samazinātu bērnu aprūpes izmaksas, savukārt t.s. “Obamacare” sistēma tiktu likvidēta.

Uzņēmējdarbība

Klintone vēlas sodīt tādus uzņēmumus, kuri pārceļ savu nodokļu rezidenci uz ārvalstīm nodokļu dēļ, paredzot, ka no tiem tiks iekasēts īpašs “izstāšanās nodoklis”. Viņas plāns ir vienkāršot nodokļu likumus attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, taču padarīt stingrāku Doda-Franka finanšu tirgus regulējumu, tostarp paredzot lielāku maksu ieviešanu lielajām bankām. Viņa vēlas veicināt tādas investīcijas, kuras sekmētu pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tramps vēlas samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, paredzot, ka uzņēmumi maksās nodokli, kas nepārsniegs 15% (salīdzinājumā ar 35% pašlaik). Uzņēmumiem, kuri izvēlas repatriēt līdzekļus no ārvalstīm, būs jāmaksā vienreizējs nodoklis 10% apmērā. Daudzi “nevajadzīgie” noteikumi, kas rada šķēršļus uzņēmējdarbībai, tiks atcelti, bet attiecībā un jaunajiem noteikumiem tiks paredzēts pagaidu moratorijs. Saskaņā ar Trampa izteicieniem viņš “demontēšot” Doda-Franka regulējumu. Viņa enerģētikas jomas reforma nodrošināšot lētu elektroenerģiju nozarei, un viņš atjaunošot ogļu kā svarīga enerģijas avota lomu.

Tirdzniecība

Būdama valsts sekretāre, Klintone palīdzēja vienoties par Trans-Klusā okeāna reģiona partnerība (TPP), taču tagad ir mainījusi savu viedokli par šo tirdzniecības līgumu, norādot, ka valdībai tagad būtu jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu vairāk un labāk apmaksātu darbavietu ASV. Viņa vēlas pārskatīt Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA), taču neatbalsta jaunu tarifu ieviešanu, dodot priekšroku nodokļu atvieglojumiem tādiem uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas ASV. Tramps vēlas mazāk brīvās tirdzniecības, bet vairāk “godīgas tirdzniecības”. Viņš vēlas, lai ASV izstātos no TPP un pārskatītu NAFTA līgumu. Valstīm, kas manipulē ar savu valūtu un izmanto nelikumīgas tirdzniecības subsīdijas, tikšot piemēroti jauni tarifi. Ķīnu nekavējoties kvalificēšot kā valsti, kas manipulē valūtu. Tarifi par precēm no Meksikas tikšot palielināti līdz 35%, bet par precēm no Ķīnas – līdz 45 procentiem.

Valsts parāds un federālais budžets

Saskaņā ar Klintones plānu nākamajā desmitgadē ieņēmumu apmēram būtu jāpalielinās par 1,2 triljoniem USD, kas lielā mērā nosegtu viņas piedāvāto izdevumu apmēra palielinājumu. Saskaņā ar Trampa sākotnējo plānu federālo ieņēmumu samazinājums varētu pārsniegt 10,5 miljardus USD. Grozītajā plānā šā iztrūkuma apmērs esot samazināts, taču nav skaidrības, par cik. Trampa grozītais plāns vēl joprojām nav pietiekami detalizēts, lai izvērtētu tā kopējo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Tramps turpina lielā mērā paļauties uz pozitīvi dinamiskas izaugsmes ietekmi ieņēmumu/izdevumu sabalansēšanas ziņā, taču vairākums neatkarīgo novērotāju uzskata, ka minētā ietekme ir stipri pārspīlēta. Neviens no kandidātam nav ierosinājis būtiskus samazinājumus Amerikas lielajām un arvien izmaksu ziņā pieaugošajām sociālās apdrošināšanas “tiesībām”. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem valsts parāds (izņemot federālo aģentūru parādu), visticamāk, palielināsies no pašreizējiem 76% līdz 86% no IKP nākamajā desmitgadē. Klintones plānā to paredzēts nedaudz palielināt – līdz 87% savukārt Trampa sākotnējā plānā parāds pieaugtu līdz 127% no IKP.

Secinājumi

Abu kandidātu ekonomiskās politikas kopsavilkums:

  • Hilarija Klintone: nodokļu likmju celšana bagātniekiem, algu palielināšana – trūcīgajiem iedzīvotājiem;
  • Donalds Tramps: liels uzsvars uz nodokļu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām;
  • ASV valsts parāds palielinātos daudz vairāk, ja tiktu ievēlēts Tramps, nevis Klintone;
  • protekcionisms ASV kļūs izteiktāks neatkarīgi no tā, kurš kandidāts uzvarēs vēlēšanās; taču tas būs izteiktāks gadījumā, ja tiks ievēlēts Tramps, nevis Klintone.

Klintones un Trampa ekonomiskajā politikā ir diezgan daudz atšķirību. Saskaņā ar jaunākajiem sabiedriskās domas aptauju datiem par to, kuram no abiem kandidātiem vajadzētu uzvarēt, atšķirība viedokļos nav pārāk liela. Saskaņā ar New York Times valsts vēlēšanu vidējo rādītāju (2016. gada 5. septembris), Klintones rādītājs bija 43%, bet Trampa – 40 procenti. Šajās vēlēšanās interesants un unikāls ir tas, ka abi kandidāti ir visu laiku visnemīlētākie ASV prezidenta amata kandidāti; Klintone nepatīk vairāk nekā 50% politisko aptauju respondentu, savukārt Tramps nepatīk vairāk nekā 60% aptaujāto (saskaņā ar Gallup datiem 2016. gada jūlijā). 

Jānis Meistars,
žurnālists, pēc SEB Nordic Outlook (August 2016) materiāliem

  • Investīcijas - 09.05.2016

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Viens no faktoriem, kas šogad ietekmēs tirgu svārstīgumu, ir novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Parasti tās izraisa tirgos lielāku nenoteiktību, nekā gados, kad vēlēšanas nenotiek. Vai šā gada prezidenta vēlēšanas varētu padarīt jau tā nestabilo akciju tirgu vēl nestabilāku? Vai ir sagaidāms, ka republikāņi pārņems varu no demokrātiem?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 21.06.2016

    Brexit: trīs scenāriji

    Brexit: trīs scenāriji

    23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums, kurā tās iedzīvotāji balsos par to, vai Lielbritānijai būtu jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, vai jāizstājas no tās. Referenduma iznākums ietekmēs ne tikai Lielbritāniju, bet arī pārējās Eiropas Savienības valstis.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.