Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 08.12.2015
finanšu tirgus | nauda

Kā procentu likmju celšanās ietekmē finanšu tirgus?

Kā procentu likmju celšanās ietekmē finanšu tirgus?

Kopš 2008. gada pasaules finanšu krīzes esam dzīvojuši ļoti zemu procentu likmju apstākļos. Tad smagu triecienu guva visas pasaules valstis, un to centrālajām bankām bija jāveic pasākumi, lai atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa.

Viens no primārajiem pasākumiem bija bāzes procentu likmju samazināšana līdz nepieredzēti zemam līmenim (tuvu nullei). Ir pagājuši septiņi gadi. Lai gan nevar teikt, ka pašlaik pasaules valstu ekonomika ir pilnībā atpakaļ uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, tomēr varam vērot arvien vairāk uzlabojumu pazīmju. Pašlaik ir novērojama ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās ASV, kā arī ekonomikas atveseļošanās Eiropā un Japānā. Tāpēc ikdienas finanšu medijos nav grūti pamanīt arvien pieaugošo interesi par to, kad sāksies procentu likmju celšana. Arvien vairāk cilvēku sāk pievērst tam uzmanību.

Iespējams, mūsu pirmās asociācijas saistās ar māju īpašniekiem ar hipotēkām, kuri sākuši uztraukties par lielākiem procentiem, ko nāksies maksāt bankām. Taču attiecībā uz finanšu tirgiem un investīcijām procentu likmju celšanas sekas atšķiras no iepriekš piemērā minētajām. Šajā rakstā analizēts, kā procentu likmju palielinājums var ietekmēt ieguldījumus tādos vērtspapīros kā obligācijas un akcijas.

Kas ir bāzes procentu likmes?

Būtībā bāzes procentu likmes ir nozīmīgs instruments, ko valstis un centrālās bankas lieto ekonomiskās izaugsmes regulēšanai. Kad ekonomika attīstās straujāk, nekā būtu vēlams, valsts iejaucas šajā procesā, palielinot procentu likmes, lai mazinātu uzņēmumu vēlmi aizņemties līdzekļus savas darbības paplašināšanai, savukārt privātpersonām – mazinātu vēlmi aizņemties un tērēt, panākot ekonomikas attīstības tempu samazināšanos. No citas puses, notiekot ekonomikas lejupslīdei, vai laikos, kad izaugsmes tempi ir gausāki, nekā būtu vēlams, valstis mēdz pazemināt procentu likmes, lai stimulētu ekonomisko izaugsmi. Procentu likmju izmaiņas ietekmē arī finanšu tirgus. Turpmāk analizēts, kā bāzes procentu likmju palielināšana ietekmē obligāciju un akciju tirgus.

Procentu likmes un obligācijas

Starp procentu likmēm un obligāciju cenu pastāv tieši apgriezta sakarība. Proti, procentu likmēm palielinoties, obligāciju cenas samazinās savukārt procentu likmēm samazinoties, obligāciju cenas palielinās. Tas notiek tāpēc, ka obligācijām ir fiksēta procentu likme, ko sauc par kupona likmi. Procentu likmēm palielinoties, būtu jāpalielinās arī obligāciju ienesīgumam (procentuālā atdeve, ko investors gūst, pērkot obligācijas), lai saglabātos obligāciju pievilcīgums salīdzinājumā ar lielāku procentu peļņas iespējām. Tā kā kupona likme ir fiksēta, obligāciju ienesīgums var palielināties vai samazināties tikai ar obligāciju cenu starpniecību.

Parasti obligāciju cenas samazinājums ir atkarīgs no obligāciju dzēšanas termiņa. Lai noteiktu obligāciju jutīgumu pret procentu likmju izmaiņām, praksē tiek lietots ilguma skaitlis (izteikts kā gadu skaits). Piemēram, procentu likmēm palielinoties par diviem procentiem, obligācija, kuras ilgums ir četri gadi, varētu zaudēt aptuveni 8% no savas tirgus vērtības, savukārt obligācija, kuras ilgums ir seši gadi, varētu zaudēt aptuveni 12 % no savas tirgus vērtības. Jo garāks ir obligācijas dzēšanas termiņš, jo vairāk to ietekmē procentu likmju izmaiņas.

Ir svarīgi norādīt, ka iepriekšminētajos piemēros nav ņemti vērā daudzi faktori, piemēram, brokeru komisijas, iespējamās nodokļu sekas, inflācijas prognozes, kredītsaistību nepildīšanas risks u.c. Tajos parādīta sakarība starp tirgus procentu likmēm un obligāciju cenām, visiem pārējiem faktoriem saglabājoties vienādiem.

Cik svarīgi ir sekot līdzi procentu likmju un obligāciju cenu svārstībām? Ja esat investors, kurš izmanto obligācijas vai obligāciju fondus, lai gūtu ienākumus ilgtermiņa ieguldījumu plāna rezultātā, atbilde uz minēto jautājumu jums varētu nebūt pārāk svarīga. Obligāciju fondi rada atdevi gan procentu maksājumu, gan obligāciju cenas izmaiņu veidā, taču galvenokārt no procentu maksājumiem ilgtermiņā. Laika gaitā obligāciju cenu palielinājumam un samazinājumam ir tendence izlīdzināties, radot ilgtermiņa investoriem tikai pozitīvus ieguvumus procentu maksājumu par obligācijām veidā.

Procentu likmes un akcijas

Turpretī sakarība starp procentu likmēm un akciju tirgu nav tik skaidra. Procentu likmju celšana sadārdzina aizņēmumus, tādējādi ietekmējot gan privātpersonas, gan uzņēmumus.

Pirmās netiešās bāzes likmes palielināšanas sekas ir tas, ka bankas paaugstina likmes, kas tiek noteiktas klientiem par aizdevumiem. Privātpersonas ietekmē aizdevumu (piemēram, hipotēku) procentu likmju palielināšana, jo sevišķi, ja aizdevumiem ir mainīgā procentu likme. Minētā rezultātā samazinās patēriņam pieejamās naudas apmērs. Tas nozīmē, ka cilvēki izlietos mazāk naudas patēriņam, kas savukārt ietekmēs uzņēmumu ieņēmumus un peļņu. Aizdevumu izmaksām kļūstot lielākām, iespējams, uzņēmumi arī aizņemsies mazāk un maksās lielākus procentus par saviem aizņēmumiem. Saimnieciskās darbības izdevumu samazinājums var palēnināt uzņēmumu izaugsmes tempus, samazinot peļņu.

Ir skaidrs, ka bāzes procentu likmes palielinājumi ietekmē gan patērētāju, gan uzņēmumu uzvedību. Patērētāju tēriņu samazinājums, kā arī  uzņēmumu ieņēmumu un peļņas samazinājums mēdz negatīvi ietekmēt akciju cenas.

Tomēr, novērtējot augošo likmju ietekmi uz akcijām, ir svarīgi saprast, ka tirgi ir orientēti uz nākotni, iekļaujot pašreizējās cenās visu zināmo informāciju par tirgu. Tātad, ja zinām, ka procentu likmes, visticamāk, palielināsies, jo finanšu medijos par to tiek runāts arvien biežāk, varam būt droši, ka par to ir informēti arī pieredzējušie institucionālie investori, kuriem ir valdošās pozīcijas tirdzniecībā un kuri tādējādi nosaka cenas. Mums tikai jāseko pašreizējai situācijai tirgū un jāspēj saskatīt, vai tirgus jau prognozē procentu likmju palielinājumu, un kā tas reaģē.

Kāpēc likmes pieaug?

Procentu likmes pieaug, jo pieaug inflācija. Lielākais daļai Centrālo banku galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Piemēram, ECB mērķis ir inflācija tuvu 2% atzīmei. Inflācija pieaug, kad aug ekonomika.
Augot ekonomikai, labāk klājas uzņēmumiem un rezultātā kāpj akciju cena. Vēl viena ļoti svarīga atziņa – procentu likmes pieaug tāpēc, ka palielinās ekonomikas izaugsmes tempi. Šādā gadījumā mērenam un stabilam procentu likmju celšanas tempam nevajadzētu negatīvi ietekmēt akciju tirgu. Gluži pretēji, tam būtu jāatbalsta ilgtspējīga izaugsme un jānovērš burbuļu veidošanās akciju tirgos.

Aplūkosim dažus vēsturiskus faktus par ASV tirgu darbības rezultātiem likmju celšanas periodos (CBS publicētais pētījums). Analizējot ASV akciju tirgus peļņu ekonomiskās izaugsmes periodos (vairāk nekā 100 gadu laikā), kurus raksturoja vislielākais procentu likmju kāpums, īsākais no šiem likmju kāpuma periodiem ilga desmit mēnešus. Atlasot desmit mēnešu periodu katrā izaugsmes periodā, kurā notika vislielākais procentu likmju kāpums, 80% šādu periodu akciju tirgu ienesīgums bija pozitīvs. Turpretī pozitīva atdeve bija tikai aptuveni 70% visu iespējamo desmit mēnešu periodos.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, nav pamata secinājumam, ka procentu likmju palielināšana nāk akcijām par sliktu. Procentu likmes ir tikai viens elements no plašākas uzņēmējdarbības apstākļu ainas. Ir arī daudzi citi faktori, kuri ietekmē akciju cenas, tāpēc, lemjot par akciju ieguldījumu pirkšanu vai pārdošanu, nedrīkst vadīties tikai pēc procentu likmēm.

Prognozes par procentu likmju palielinājumu

Prognozes liecina, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) nepaaugstinās procentu likmes tuvākā gada, pusotra laikā. ECB ir veikusi papildu pasākumus, lai stimulētu ekonomiku, realizējot kvantitatīvās mīkstināšanas (KM) programmu līdz 2017. gada martam. Attiecīgi līdz KM programmas beigām ECB nebūtu jāpaaugstina procentu likmes. ASV situācija ir atšķirīga. Ekonomikas uzlabojumu dēļ ASV Federālo rezervju banka (FED) izbeigusi KM programmas darbību un raidījusi netiešus signālus, ka pirmais solis procentu likmju celšanas virzienā varētu tikt sperts līdz gada beigām.

Kā tas var ietekmēt finanšu tirgus? Kā minēts iepriekš, zināmā mērā šī ietekme jau ir iekļauta pašreizējās tirgus cenās. No otras puses, pirms tas notiks, FED būs rūpīgi sekojusi notikumiem ekonomikā un paaugstinās procentu likmes tikai tad, ja būs pārliecinošas pazīmes, ka ekonomika ir tam gatava. Proti, likmes tiks paaugstinātas, ja ekonomikā būs sākusies noturīga augšupeja. Gan šis labvēlīgais faktors, gan daudzi citi, piemēram, Eiropas ekonomikas uzlabošanās, atbalstošas monetārās politikas (ECB, Japānas un Ķīnas centrālās banku realizētās politikas), būs turpmākās un, iespējams, straujākas globālās izaugsmes pamatā, kas būs labvēlīga augstāka riska ieguldījumiem. SEB viedoklis par obligācijām ir vairāk konservatīvs. Raugoties tikai uz obligāciju tirgu, pašlaik no riska/ienesīguma attiecības aspekta valsts obligācijas un investīciju kategorijas uzņēmumu obligācijas šķiet mazāk pievilcīgas nekā augsta ienesīguma obligācijas.

Gunta Simenovska,
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.

Avoti: SEB, Forbes, Fidelity, Marketwatch, CBS, Investopedia.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.