Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 18.02.2016
finanšu plānošana | nauda | ekonomika

Kā naftas cenas ietekmē ekonomiku?

Kā naftas cenas ietekmē ekonomiku?

Viens no galvenajiem tirgus notikumiem 2015. gadā bija dramatiskais naftas cenu kritums 40% apmērā. Kādi ir naftas cenu svārstību iemesli, un kā cenu samazināšanās vai palielināšanās ietekmē pasaules ekonomiku un akciju tirgus?

2015. gada beigās naftas cenas bija samazinājušās līdz zemākajam līmenim 11 gadu laikā. Naftas cenas pasaulē ietekmē vairāki vispārīgi faktori. Zemāk apskatīts katrs no tiem.

Kas izraisa naftas cenu svārstības?

Pieprasījums un piedāvājums
Viens no galvenajiem, ir pieprasījuma un piedāvājuma likums. Piedāvājumam pārsniedzot pieprasījumu, cenas samazinās. Naftas ražošanu pasaulē kontrolē galvenokārt OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija), kurai ir lielākā ietekme uz pasaules naftas cenu svārstībām. Organizācijas mērķis ir uzturēt stabilas naftas cenas. OPEC bija apsolījusi noturēt naftas cenu virs 100 USD par barelu tuvākajā nākotnē, taču 2014. gada vidū sākās naftas cenu kritums. Tās samazinājās no maksimālās cenas 100 USD apmērā par barelu līdz pašreizējai cenai zem 40 USD par barelu. OPEC rīcība arī bija galvenais naftas cenas samazināšanās iemesls, jo OPEC atteicās samazināt naftas ražošanas apjomus, tādējādi radot naftas cenu kritumu.

OPEC kā ražotājam ir liela ietekme uz naftas cenām, taču no otras puses, cenu ietekmē arī pieprasījums. Naftas cenu ietekmē lielāko naftas importētāju, piemēram, Eiropas valstu, Ķīnas, Indijas un Japānas pieprasījums. Piemēram, rudenī naftas cenu kritumu varēja skaidrot ar zemāku pieprasījumu minētajos reģionos, saglabājoties stabilam naftas piedāvājumam no OPEC puses. Pārmērīgi lielie naftas apjomi var noteikt strauju naftas cenu kritumu.

Ražošanas izmaksas
Arī ražošanas izmaksas var izraisīt naftas cenu kāpumu vai kritumu. Naftas ieguve Tuvajos Austrumos ir relatīvi lēta, savukārt Kanādā vai Apvienotajā Karalistē izmaksas ir daudz lielākas. Tiklīdz lētās naftas piedāvājums būs izsmelts, naftas cena varētu būtiski palielināties tikai tad, ja vienīgā pieejamā nafta nāktu no reģioniem, kurās ir augstas ieguves izmaksas.

Laika apstākļi un dabas katastrofas
Tas ir vēl viens faktors, kas var izraisīt naftas cenu svārstības. Sezonālā laika apstākļu maiņa ietekmē gan naftas, gan lielākās daļas izejvielu pieprasījumu. Ziemā naftu patērē vairāk – apkurei, savukārt vasarā cilvēki vairāk ceļo, izmantojot degvielu. Pat ja tirgiem ir informācija par gaidāmiem palielināta pieprasījuma periodiem, katru gadu sezonas laikā naftas cenas gan ceļas, gan izlīdzinās. Ekstremāli laika apstākļi (viesuļvētras, tornado, pērkona negaiss) var fiziski ietekmēt ražošanas iekārtas un infrastruktūru, izraisot naftas piegādes pārrāvumus un ceļot cenas.

Politiskā situācija
Naftas cenu svārstības var izraisīt arī politiskā nestabilitāte ar naftu bagātajos reģionos. Piemēram, 2008. gada jūlijā cena par vienu barelu naftas sasniedza rekordaugstu līmeni, pārsniedzot 140 USD, ko noteica neziņa un patērētāju bažas par karu Afganistānā un Irākā. Cits piemērs – ja ar naftu bagāts reģions kļūst politiski nestabils, piegādātāju tirgi reaģē, sacenšoties ar naftas piedāvājuma cenām, un augstākās cenas solītājam joprojām ir pieejami krājumi. Šajā gadījumā cenu palielināšanos var radīt tikai uzskats, ka piedāvājums nav pietiekams, ražošanas apjomiem saglabājoties nemainīgiem.

ASV dolāra kurss
Svarīgi ir arī tas, ka nafta tiek tirgota un pārdota starptautiskos tirgos, kuros cenas tiek noteiktas ASV dolāros. Kopumā USD vērtības samazināšanās palielina pieprasījumu pēc naftas, paaugstinot naftas cenu. Savukārt USD vērtības palielināšanās samazina reālos ienākumus patērētājvalstīs, samazinot pieprasījumu pēc naftas un pazeminot cenas.

Kā naftas cenas ietekmē ekonomiku?

Kad runa ir par naftas cenu palielinājuma ietekmi uz ekonomiku, ekonomistu viedokļi atšķiras. No vienas puses, augstākas energoresursu izmaksas sadārdzina ražošanas izmaksas un transporta izmaksas. Pieaugošās izmaksas rada spiedienu uz ražošanu, uzņēmumu peļņa samazinās, un akciju tirgos ir novērojama lejupslīde.

No patērētāja viedokļa raugoties, degvielas cenas celšanās ir tā bieds; pamanot pirktspējas zudumu, patērētājs tērēs mazāk tādiem pirkumiem, kuri nav pirmās nepieciešamības preces, kas, savukārt, samazinās uzņēmumu ieņēmumus. Arī tam ir negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi un akciju cenām. Pretarguments šim viedoklim balstās uz naftas cenu kāpuma iemesliem. Stabils pieprasījums ir visticamākais naftas cenu kāpuma iemesls. Stabili ekonomiskie apstākļi palielina pieprasījumu pēc energoresursiem, kas noved pie cenu palielinājuma.

Ja ekonomika attīstās strauji, visticamāk, arī akciju tirgus rezultāti būs labi. Tādējādi ekonomikas izaugsme nozīmē gan augstākas naftas cenas, gan akciju tirgu kāpumu.

Savukārt, runājot par naftas cenu samazināšanās ietekmi uz ekonomiku, kopumā tā ir laba ziņa valstīm, kuras importē naftu, piemēram, Eiropas valstis, Ķīna, Indija, Japāna, savukārt slikta ziņa – naftas eksportētāji, piemēram, OPEC, Latīņamerikas valstīm un Krievijai. Naftas importētāji gūst labumu no naftas cenu krituma, jo to importētās naftas cena samazinās. Samazinās tekošā konta deficīts. Savukārt naftas eksportētājiem naftas cenas samazināšanās rada pretēju efektu – samazinās eksportu vērtība, radot zemāku tirdzniecības pārpalikumu.

Ieguvumi no zemām cenām

Zemākas naftas cenas samazina patērētāju dzīves dārdzību, jo tie var ietaupīt naudu, ko tērēt lielākiem pirkumiem. Zemākas transporta izmaksas nosaka dzīves dārdzības un inflācijas samazināšanos. Naftas cenu kritums pēc būtības ir līdzīgs nodokļu samazinājumam. Teorētiski naftas cenu kritums varētu novest pie lielākiem tēriņiem par citām precēm un pakalpojumiem, palielinot reālo IKP.

Tomēr naftas cenu kritums var izraisīt deflāciju un patērētāju uzticēšanās līmeņa samazināšanos, un tad tie, visticamāk, nevēlēsies tērēt, bet gan uzkrāt līdzekļus. Šajā gadījumā naftas cenu samazinājums, nevis lielāki tēriņi rada spiedienu uz inflācijas likmi, radot faktiskas deflācijas iespēju, no kuras varētu būt ļoti grūti izvairīties. Vēl viens naftas cenu krituma radītais trūkums – tas varētu aizkavēt investīcijas alternatīvos „zaļākas“ enerģijas veidos, piemēram, elektriskajos automobiļos. Naftas cenu kritums varētu veicināt automobiļu lietošanu, kas nozīmētu satiksmes sastrēgumu palielinājumu un lielāku vides piesārņojumu.

Naftas cenu nākotnes perspektīvas

Balstoties uz piedāvājuma un pieprasījuma likumu, kopumā var prognozēt, ka OPEC arī turpmāk dos priekšroku apjomiem, nevis cenai, palielinot ražošanas apjomus turpmākajos gados. Tomēr, mūsuprāt, ir sagaidāms arī veselīgs pieprasījuma palielinājums apvienojumā ar negatīvu ietekmi uz ASV, valstīm, kas nav OPEC, un ražošanu ārpus ASV, lieliem kapitālieguldījumiem turpinot samazināties.

Attiecīgi ir sagaidāmas piedāvājuma/pieprasījuma rādītāju izmaiņas – no pārprodukcijas 2015. gadā (1,9 miljoni barelu dienā) līdz 0,6 miljoniem barelu dienā – 2016. gadā, tirgum stabilizējoties jau 2017. gadā.

Mūsu vidējās naftas cenas prognoze ir 45 USD par barelu 2016. gadā, 60 USD – 2017. gadā un 70 USD – 2018. gadā un turpmāk. Protams, tādi neparedzami notikumi kā, piemēram, politiskā nestabilitāte, dabas katastrofas un citi faktori var izraisīt lielākas svārstības un augstāku cenu kāpumu pasaules naftas tirgū.

Gunta Simenovska,
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.

Avoti: SEB, Marketwatch, BBC, Forbes, International Monetary Fund, Investopedia


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.