Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 15.07.2016
nauda | ekonomika | attīstība

Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

Arvien vairāk novērotāji sāk apsvērt radikālākās ekonomikas sildīšanas iespēju īstenošanu. Viena no idejām, kas sāk gūt atsaucību, ir t.s. “helikopteru nauda” – koncepcija, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus, lai palielinātu viņu pēcnodokļu ienākumus. Vai tiešām viss ir tik vienkārši?

Attīstītās un bagātās pasaules valstis turpina apkarot zemo inflāciju un gausos ekonomiskās izaugsmes tempus. Problēma turpina pastāvēt, neskatoties uz centrālo banku enerģiskajiem centieniem paātrināt tos, gan samazinot likmes, kas ieslīdējušas negatīvajā teritorijā, gan drukājot naudu, lai iegādātos valsts obligācijas un citus aktīvus, (politika, kas pazīstama kā naudas drukāšana ekonomikas “sildīšanai” (QE)). Tādēļ arvien biežāk dzirdamas diskusijas par to, ko vēl varētu darīt.

Martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi raksturoja helikopteru naudu kā “ļoti interesantu koncepciju”, kas tomēr būtu grūti īstenojama. Kas īsti ir “helikopteru nauda”, kā tā darbojas un kāds tai ir sakars ar ekonomiku?

Kas ir “helikopteru nauda”?

“Helikopteru nauda” ir atsauce uz ideju, kuru 1969. gadā popularizēja amerikāņu ekonomists Miltons Frīdmens. Savā slavenajā pētījumā “Optimālais naudas daudzums” Frīdmens iekļāva šādu līdzību: “Pieņemsim, ka kādu dienu helikopters pārlidos pāri šai vietai, izkaisot 1000 dolārus, kurus, protams, steidzīgi savāks attiecīgās vietas iedzīvotāji. Iedomāsimies, ka visi būs pārliecināti par to, ka tas būs bijis vienreizējs notikums, kas vairs nekad neatkārtosies.”

“Helikopteru nauda” ir bijusi apsvērta kā QE alternatīva gadījumos, kad procentu likmes ir tuvas nullei vai pat negatīvas un kad ekonomiskās izaugsmes tempi ir vāji, vai kad sākas lejupslīde. “Helikopteru nauda” nozīmē brīvu un neatgriezenisku naudas piešķiršanu gala patērētājiem. Šo pasākumu var īstenot, burtiski pārskaitot naudu fizisko personu kontos bez atlīdzības vai samazinot nodokļus visām mājsaimniecībām, radot tām lielākus pēcnodokļu ienākumus. “Helikopteru naudas” galvenais mērķis ir palielināt patērētāju pieprasījumu un izdevumu apmēru, paplašināt ekonomiskās aktivitātes un palielināt inflāciju līdz optimālam līmenim, kas novedīs pie ekonomikas atveseļošanos.

QE un “helikopteru naudu” galvenās atšķirības ir:

  • “helikopteru nauda” nonāk tieši patērētāju un mājsaimniecību rokās – nevis centrālajās bankās, kas var izpārdot iegādātos aktīvus, ekonomikai atveseļojoties;
  • “helikopteru naudu” nevar atgūt, jo tā palielina bāzes naudas apmēru, kas pieejams gala patērētājiem.

Ar “helikopteru naudu” saistītie izaicinājumi

Kaut arī teorētiskie apsvērumi norāda uz to, ka “helikopteru nauda” ir jo sevišķi efektīva ārkārtējos ekonomikas apstākļos, tā var radīt arī grūtības un nestabilitāti. Dažas no tām minētas zemāk:

  • politiskie un regulatīvie aspekti – lai saņemtu “helikopteru naudas” stimulus, vispirms būtu jākoordinē valsts un neatkarīgas centrālās bankas pienākumi. Lai arī teorētiski tas nevarētu radīt daudz barjeru, praksē gan valstij, gan centrālajai bankai var būt atšķirīgas īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas ekonomiskās izaugsmes panākšanai. Piemēram, koordinēšana eirozonā būtu ārkārtīgi apgrūtināta (vai pat neiespējama) starp ECB un valsts fiskālajām iestādēm, ņemot vērā atšķirīgās fiskālās politikas ar atšķirīgiem politikas mērķiem un vienu kopīgu monetāro politiku visā zonā; 
  • izdevumi / uzkrājumi – kad nauda nonāks līdz gala patērētājiem, viņi var izlemt to uzkrāt, nevis tērēt, un šāda uzvedība var kavēt “helikopteru naudas” mērķa sasniegšanu;
  • ietekme uz valūtu – ekonomistus uztrauc tas, ka papildu naudas drukāšana var novest pie valūtas devalvācijas starptautiskajos tirgos, kas kavēs ekonomikas atveseļošanos;
  • inflācija varētu pieaugt straujāk nekā prognozēts, un centrālā banka varētu nespēt to kontrolēt, pastāvot bažām par to, ka centrālo banku neatkarība vājinās, īstenojot uz “helikopteru naudu” balstīto politiku.

Šveices piemērs

Nesen “helikopteru naudas” ideju nopietni apsvēra Šveicē. Šī ideja paredzēja naudas piešķiršanu visiem sabiedrības locekļiem bez atlīdzības – nodrošinot vispārējo pamata ienākumu (VPI) apmēru. Kad tās iniciatori bija savākuši nepieciešamos 100 000 atbalstītāju parakstus, Šveice kļuva par pirmo valsti, kas sarīkoja visā pasaulē pirmo tautas referendumu par VPI ieviešanu (2016. gada 5. jūnijā). Iniciatīva paredzēja radikāla plāna ieviešanu – maksāt 2 500 CHF (ap 2 300 EUR) katram pieaugušajam un 625 CHF (ap 570 EUR) mēnesī par katru bērnu. Atbildīgās iestādes aplēsa, ka attiecīgo izmaksu segšanai papildus ik gadu būtu nepieciešami 25 miljardi CHF (ap 23 miljardiem EUR), attiecīgi būtu nepieciešama krasa izdevumu apmēra samazināšana vai būtisks nodokļu ieņēmumu palielinājums.

Galvenie argumenti VPI ieviešanai bija saistīti ar ietekmi, kuru uz Šveices ekonomiku deva tās pārvērtētā valūta, neefektīvā negatīvo procentu likmju politika utt. Atbalstītāji izvirzīja arī nosacījumu, ka šādi ienākumi varētu palīdzēt apkarot nabadzību un nevienlīdzību pasaulē, kur kļūst arvien grūtāk atrast labu darbu ar stabilu atalgojumu. Šīs iniciatīvas kritiķi brīdināja par ļoti augstajām izmaksām un par to, ka iedzīvotāji varētu masveidā izbeigt darba attiecības (apgalvojot, ka saņemot naudu par nekā nedarīšanu, iedzīvotāji izvēlēsies neko nedarīt) kaitē ekonomikai. Pavīdēja arī bažas par rūpnieciskās ražošanas zaudēšanas risku, pēkšņu citu valstu iedzīvotāju masveida imigrāciju, lai gūtu labumu no šādas “helikopteru naudas” plāna ieviešanas.

Šīs iniciatīvas kritiķi brīdināja par ļoti augstajām izmaksām un par to, ka iedzīvotāji varētu masveidā izbeigt darba attiecības (apgalvojot, ka saņemot naudu par nekā nedarīšanu, iedzīvotāji izvēlēsies neko nedarīt) kaitē ekonomikai.

Referenduma iznākums parādīja, ka Šveices iedzīvotāji ir noraidījuši priekšlikumu ieviest VP katram pilsonim – 77 % referenduma dalībnieku bija balsojuši pret šo ideju, bet 23 % – par to. Pat ja bija maz cerību, ka iniciatīvu izdosies pavirzīt tālāk, tika ierosinātas plašas publiskās debates, kurās piedalījās Šveices, Eiropas un citu valstu ekonomisti.

Šveice varētu kļūt par celmlauzi šajā jomā. Tā varētu lauzt aizspriedumu un palīdzēt citām valstīm, kur šāds pasākums neapšaubāmi varētu būt grūtāk īstenojams, nopietni to apsvērt. Attiecīgi Šveice varētu būt pirmā, taču ne pēdējā valsts, kas apsvērusi šo ideju. Šī ideja tiek apsvērta arī citur. Somijas valdība apsver nodrošināt pamata ienākumu apmēru ap 100 000 maznodrošināto grupu iedzīvotāju. Iespējams jau šovasar līdzīgi eksperimenti notiks četrās Nīderlandes pilsētās. Interesi ir izrādījušas arī vairākas citas pilsētas un valstis – no Kanādas līdz Spānijai.

Kopsavilkums

2002. gadā, debatējot par bažām attiecībā uz deflāciju un ekonomikas lejupslīdi ASV, Bens Bernanke, bijušais Federālo rezervju bankas prezidents, teica runu, norādot, ka “..“Helikopteru nauda” varētu izrādīties vērtīgs instruments. Ārkārtas apstākļos šādas programmas var būt vislabākās pieejamās alternatīvas. Ir pāragri tās izslēgt.” Tomēr ASV tā nav tikusi īstenota. Bernanke kritiķi kopš tā laika iesaukuši viņu par "helikopteru Benu".

Kaut arī “helikopteru naudas” ideja šķiet pievilcīga un teorētiski pareiza, tās ieviešana varētu būt saistīta ar grūtībām. Vai “helikopteru nauda” tiks sadalīta  efektīvi, vai iedzīvotāji to uzkrās vai iztērēs un vai piedāvājums radīs spiedienu uz inflāciju – ir dažas no bažām saistībā ar tās īstenošanu. Apvienotajās ekonomiskajās zonās, piemēram, ES viss varētu būt vēl sarežģītāks. Tomēr neatkarīgi no tā, vai šī ideja jebkad tiks nopietni apsvērta, jāsecina, ka jau tikai runas vien par “helikopteru naudu” ir mūsdienu iezīme – centrālās bankas, iespējams, apsvērs jebko, kas sekmēs globālās ekonomikas “restartu”.

Jānis Meistars,
žurnālists

Avoti: World Economic Forum, Centre for Economic Policy Research (CERP), Milton Friedman “The Optimum Quantity of Money”, The Economist, Financial Times, basicincome2016.org, Investopedia.

  • Investīcijas - 07.06.2016

    Kāda būs negatīvo procentu likmju ietekme?

    Kāda būs negatīvo procentu likmju ietekme?

    Arvien biežāk medijos tiek runāts par negatīvajām procentu likmēm. Vai šī pieeja izrādīsies efektīva, ņemot vērā to, ka pagaidām nav skaidrības ne par tās sekām, ne par komercbanku, iestāžu un citu organizāciju uzvedību gadījumā, ja likmes ieslīdētu negatīvajā teritorijā vēl vairāk vai ilgstoši saglabātos negatīvas.

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 09.05.2016

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Viens no faktoriem, kas šogad ietekmēs tirgu svārstīgumu, ir novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Parasti tās izraisa tirgos lielāku nenoteiktību, nekā gados, kad vēlēšanas nenotiek. Vai šā gada prezidenta vēlēšanas varētu padarīt jau tā nestabilo akciju tirgu vēl nestabilāku? Vai ir sagaidāms, ka republikāņi pārņems varu no demokrātiem?

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.