Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 31.03.2017
politika | ekonomika

Globālā ekonomika iztur jaunus politiskos izaicinājumus

Globālā ekonomika iztur jaunus politiskos izaicinājumus

2016. gadā par vienu no pamatfaktoriem pasaules finanšu tirgos kļuva ekonomikas un politikas mijiedarbība. Zīmīgi, ka bieži ekonomistu prognozes izrādījās kļūdīgas. Ir vilinoši izteikt brīdinošas prognozes par neiespējamu iznākumu vēsturiski nozīmīgām vēlēšanām, taču ar laiku jebkurā gadījumā virsroku gūst ierastie ekonomiskie rādītāji.

Bieži pārspīlē psiholoģiskās sekas

Viens svarīgs novērojums – ir grūti atrast vēsturisku saistību starp spriedzes palielināšanos, ko rada drošības politika, un ekonomisko aktivitāti. Patēriņa un kapitālieguldījumu tendences par to neliecina. Iespējams, tas skaidrojams ar nenoteiktību, ko rada, piemēram, ieguldījumi aizsardzības uzlabošanā. Sekas kļūst pamanāmas, tikai, ja rodas apstākļi, kas tieši ietekmē rentabilitāti un ieguldījumus, piemēram, naftas cenu celšanās vai slikti funkcionējoši tirgi.

Šķiet, arī tirgos ir novērojama tendence pieņemt, ka krīzes situācijās ekonomiskās politikas veidotāju uzvedība ir racionāla līdz brīdim, kad tiek pierādīts pretējais. Gan ASV hipotekārā tirgus krīzes laikā 2007.-2008. gadā, gan nedaudz vēlāk – eirozonas ieilgušajā krīzē tirgū valdīja ticība, ka gan jau atbilde tiks rasta. Kad notika krīžu saasināšanās, radās nopietnas sekundāras sekas. Tirgus “pacietības” pamatā, iespējams, ir valdību un centrālo banku glābšanas pasākumi, kas balstīti uz pieņēmumu, ka atbildes reakcija uz noteiktu politiku izpaliks.

Tas varētu būt iemesls arī piesardzīgajai reakcijai uz Trampa administrācijas dienas kārtības jautājumiem. Lai gan nevienam nav tiesību sūdzēties par administrācijas tiesībām nākt klajā ar iniciatīvām, ir liela varbūtība, ka svarīgās jomās vārdi nekļūs par darbiem. Tam var būt vairāki iemesli, piemēram, varas sadalīšana starp Balto namu, Kongresu un tiesu sistēmu vai prognozes, ka Trampa jaunievēlētie kabineta sekretāri un padomdevēji galu galā ņems vērā vispāratzītus ASV viedokļus.

Rādītāji liecina par straujāku augšupeju

Pašreizējā situācijā ir daudz neskaidrību, tomēr mēs raugāmies pozitīvi uz izaugsmes tempiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā uzņēmumu un mājsaimniecību optimisms ir nostiprinājies gan ASV, gan globālā mērogā. To šķietami varētu veicināt entuziasms par Trampa jaunajām fiskālajām politikām, tomēr pēdējo nedēļu stabilie uzņēmumu pārskati liecina par pārliecinošu virzošo spēku sniegumu, ko, piesardzīgi vērtējot, politiskie notikumi nav paguvuši ietekmēt. Iespējams, šobrīd esam tādā ekonomiskā cikla posmā, kad jaudu izmantošana ir sasniegusi ļoti augstus līmeņus, kas var veicināt kapitālieguldījumus plašākā mērogā. Pasaules ekonomiku ir labvēlīgi ietekmējusi arī naftas cenu celšanās, atvieglojot spiedienu uz naftas ražotājvalstīm, taču vienlaicīgi saglabājoties pietiekami zemā līmenī, lai radītu stimulu naftas importētājvalstīm.

Faktiski pēdējā laika nozīmīgā augšupeja liecina par būtiski spēcīgāku izaugsmes vilni, nekā līdz šim prognozēts.  Risks attiecīgi saistīts ar lielāku pārsteigumu iespēju 2017.-2018. gadā, savukārt stabilitāti var ietekmēt faktori, kas nav nedz vēlami, nedz arī ilgtspējīgi. Piemēram, nepamatoti ASV stimulu pasākumi, izmaiņas vides mērķu prioritātēs, aizsardzības uzlabošana palielinātas politiskās spriedzes dēļ vai pakāpeniska atteikšanās no finanšu tirgu regulējuma finanšu krīzes ietekmē. Tos varētu papildināt arī pieaugošā patēriņa un kapitālieguldījumu vajadzības daudzās pasaules valstīs, ko sekmē turības pieaugums un augsts mājsaimniecību uzkrājumu līmenis.

Kāpēc valda tāds optimisms par Donalda Trampa politiku?

Lai gan ir pamats ekonomiskā optimisma politisko aspektu mazināšanai, ir skaidrs, ka, neskatoties uz dīvainībām, Donalda Trampa ekonomiskās politikas ir pamodinājušas interesi un cerības gan finanšu tirgos, gan ekonomistu vidū. Kopš finanšu krīzes laikiem daudzu jomu ekonomiskās politikas ir nonākušas strupceļā, radot auglīgu pamatu izaicinājumiem. Piemēram, pērn rudenī populārs temats bija ārkārtas monetāro stimulu pasākumu negatīvie aspekti, kas izpaudās kā ekonomisko atšķirību palielināšanās, uzpūstas bilances un mazāks spiediens uz reformu veikšanu. Tas veicināja spekulācijas, ka notiks būtiskas un neizbēgamas stāvokļa izmaiņas, kas būtu pielīdzināmas aktīvas fiskālās politikas popularitātei pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, Bretonvudas sistēmas sabrukumam 1970. gadu sākumā vai neokonservatīvās ēras rašanās laikam (ap 1980. gadu), kas bija vērsta gan uz finanšu jomas deregulāciju, gan inflāciju.

No otras puses, nereti visai provokatīvā veidā, Trampa administrācija stūrē ASV relatīvi vājajam ekonomiskajam stāvoklim atbilstošā virzienā. Piemēram, Trampa jautājums par NATO misiju un finansēšanu. Par jaunu tendenci var kļūt lielo uzņēmumu atbalstīšana, kas piešķir lielāku nozīmi sadarbībai starp uzņēmumiem un valdību gan labos, gan sliktos laikos. Maz ticams, ka Donalds Tramps atrisinās visu ekonomisko politiku problēmas. Labākajā gadījumā viņš var uzdot izaicinošus jautājumus un virzīt sarunas, atklājot trūkumus un strupceļus pieejās, kas kādreiz tika uzskatītas par neapšaubāmām. Protams, vairāk uztrauc tas, vai administrācijas bieži provokatīvajai uzvedībai būtu jāpalielina konflikts publiskajās sarunās veidā, kas liedz izskanēt svaigiem ekonomiskās politikas uzskatiem.

Ir pāragri norakstīt politiskos riskus

Ņemot vērā tādus dramatiskus notikumus kā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un Trampa administrācijas ienākšana Baltajā namā, ir pāragri izslēgt ekonomisko apvērsumu riskus. Valsts iekšējais politiskais konflikts starp Trampa administrāciju un citiem Amerikas sabiedrības galvenajiem spēlētājiem var turpināt padziļināties vairāk vai mazāk bīstamos veidos. ASV var mainīt savas politikas tik dramatiski, ka tas var novest pie kariem vai būtiskas starptautisku organizāciju, kā, piemēram, Apvienoto Nāciju, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas darbības pārrāvumiem. Tāpēc mūsu pozitīvais un negatīvais scenārijs daudz vairāk nekā parasti atšķiras no mūsu galvenā scenārija.

Tuvākajā laikā lielāka uzmanība tiks pievērsta vēlēšanām Eiropā, kas palielinās neskaidrību par ES nākotni. Dramatiski negaidītam vēlēšanu iznākumam Vācijā un Francijā varētu būt vislielākās politiskās sekas - diez vai ES var pastāvēt, iztrūkstot stingrai apņēmībai no tās dibinātājvalstu un kodola valstu puses. Taču, neskatoties uz sabiedriskā viedokļa aptaujās pausto atbalstu skeptiski pret ES noskaņotajai politiskās partijai AfD Vācijā, ir grūti apšaubīt, CDU (Angela Merkele) vai SPD (Martins Šulcs) spēju izveidot stabilu valdību. Arī pavasarī gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt, palielinoties Vācijas un Francijas valdības obligāciju ienesīguma starpībai.

Saskaņā ar Francijas aptauju rezultātiem Fransuā Fijons no republikāņiem un Marina Lepēna no Nacionālās frontes guvuši lielāko atbalstu pēc pirmās kārtas. Maz ticams, ka labā spārna populiste Marina Lepēna uzvarēs vēlēšanu otrajā kārtā, ņemot vērā, ka iepriekšējās vēlēšanās tradicionālie labējie un kreisie spēki apvienojās, lai apstādinātu Nacionālās frontes kandidātus. Neskaidrība ir palielinājusies, samazinoties republikāņu kandidāta Fransuā Fijona atbalstītāju skaitam, ko ietekmēja ziņas par viņam piedēvētajām finanšu mahinācijām. 2017. gada Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 23. aprīlī. Ja neviens no kandidātiem neiegūs balsu vairākumu, atkārtotas vēlēšanas starp diviem lielāko atbalstu ieguvušajiem kandidātiem notiks 7. maijā.

Neskatoties uz 2017. gada vēlēšanu iznākumu, ir grūti prognozēt, vai tas varētu iedvest jaunu elpu Eiropas Savienībā. Eirozona ir novārgusi un atkarīga no Eiropas Centrālās bankas stimuliem. Šādos apstākļos finanšu tirgi turpinās sekot politiskajiem notikumiem, un ir vilinoši ļaut šim aspektam ietekmēt ekonomiskās prognozes. Taču 2016. gada pieredze atgādina, ka tikai ar politisko neskaidrību vien nepietiek, lai nospiestu uz ceļiem ekonomikas un finanšu tirgus.

Avots: SEB

  • Investīcijas - 13.03.2017

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Sajūtiet sevī investoru, ieguldot fondos

    Par ieguldījumu fondiem dzirdējuši teju visi, taču tikai neliela daļa izprot, kā tie darbojas. Vēl mazāk ir cilvēku, kuri tajos iegulda. Kas būtu jāzina, pirms pieņemt lēmumu par investēšanu fondos?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 10.11.2015

    Sabalansēta izaugsme recesijas ēnā

    Sabalansēta izaugsme recesijas ēnā

    Pesimists katrā iespējā redz grūtības, optimists katrās grūtībās saskata iespēju – ar šiem Vinstona Čērčila vārdiem varētu raksturot SEB grupas Ekonomikas prognožu nodaļas vadītāja Hokana Frīzena (Håkan Friesen) ziņojumu konferencē “International real estate investments in Latvia”, kas oktobrī notika Rīgā.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.