Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 30.01.2017
ieguldījumi | akcijas

Finanšu tirgi politiskās nenoteiktības laikā

Finanšu tirgi politiskās nenoteiktības laikā

Investori labi pārzina makroekonomikas mainīgo lielumu plašo klāstu, kuri bieži ietekmē aktīvu cenas. Daudzi prot lasīt uzņēmuma bilanci, saprot cenas/peļņas attiecību, brīvās naudas plūsmu un citus finanšu datus. Turpretī ir daudz grūtāk integrēt savā analīzē politiskos faktorus.

Piemēram, 2016. gada sākumā vairums investoru par gandrīz neiespējamu uzskatīja scenāriju, ka Apvienotā Karaliste varētu nobalsot par izstāšanos no Eiropas, vai ka Donalds Tramps tiks ievēlēts par ASV prezidentu, vai ka Itālijas vēlētāji varētu noraidīt reformu atbalstītāju premjerministru Mateo Renzi.

Taču visi trīs scenāriji piepildījās, sagādājot pārsteigumu daudziem. 2017. gadā mums nāksies pieredzēt intensīvu darbību attīstīto valstu politikā, kas uzskatāms par galveno izaicinājumu šogad. Sagaidāms, ka daudzos gadījumos politiskajiem faktoriem tiks dota priekšroka pār ekonomiskajiem apsvērumiem.

Politiskā neprognozējamība

2016. gads bija politiskā ziņa neprognozējams, un nākamais gads būs tikpat neprognozējams. Francijā, Vācijā un Nīderlandē notiks vēlēšanas laikā, kad pieaug atbalsts populistiskiem kandidātiem. Apvienotās Karalistes premjerministre T. Meja ir gatava sākt Brexit sarunas, kas radīs vēl lielāku neskaidrību. Tirgi nervozi gaida, kāda būs Trampa rīcība jaunajā amatā, jo daudzie ienākošie signāli ir pretrunīgi.

Teorētiski minētajos gadījumos dažas no neskaidrībām varētu mazināt attīstīto valstu spēcīgās institūcijas un tiesiskums. Citiem vārdiem sakot, prezidentu pilnvaras ir ierobežotas, un viņi neko daudz nevar iesākt, ja vien viņiem nav valdošā vairākuma (t.i., Kongresa) atbalsta. Palielinoties populisma ietekmei, arī šīs institūcijas ir nokļuvušas zem sitiena. Bijušais ASV Kongresa runasvīrs Džons Bēners ir nosaucis pašreizējo situāciju par politisko revolūciju – ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā. Visu neprognozējamu padara tas, ka notikumu gaitu veido tādi cilvēki, kā, piemēram, Tramps, Meja vai Angela Merkele, nevis sagatavotās partiju platformas vai politikas programmas.

Amerikas Savienotās Valstis

Lai gan jaunā administrācija oficiāli sāks pildīt amata pienākumus janvāra beigās, Trampa ietekme jūtama jau tagad. Akciju un obligāciju tirgus, kā arī ASV dolāra reakcija uz vēlēšanu iznākumu bijusi diezgan būtiska.

Nav skaidrs, cik daudz no kampaņas laikā izteiktajiem paziņojumiem bija cerību politika, deklaratīva politika vai rīcības politika. Turklāt nav skaidrs, cik lielā mērā republikāņu partija likumdošanas nozarē sadarbosies ar republikāņu partiju Baltajā namā. Ievēlētajam prezidentam Trampam var nākties konstatēt, ka demokrāti atbalsta ieguldīšanas infrastruktūrā centienus, savukārt republikāņi atbalsta nodokļu samazināšanu.

Vēl ir daudz nezināmo, taču, šķiet, ka tirgi jau sagaida zemākus uzņēmumu ienākuma nodokļus, atvieglotu regulējumu un lielāku peļņu. Tie sagaida arī nedaudz augstāku inflāciju un ātrākus ASV monetārās politikas pakāpeniskas normalizēšanās tempus.

Kampaņas laikā nu jau ievēlētais prezidents bija kritiski noskaņots pret Jellenu un viņas vadīto FED. Investori var būt patīkami pārsteigti, konstatējot, ja esot jaunajā amatā Tramps varētu respektēt FED neatkarību.

Varam sagaidīt, ka 2017. gadā Jellena turpinās normalizēt FED monetāro politiku. Decembra sapulces laikā FED pieņēma lēmumu par bāzes procentu likmes celšanu, un saskaņā ar ekonomiskajām prognozēm 2017. gada laikā būtu atbilstoši īstenot trīs likmju paaugstināšanas. Diez vai FED kļūs agresīvāks, kad jaunais prezidents sniegs sīkāku informāciju par saviem finanšu nodomiem. Piemēram, tā kā ekonomikā pašlaik izaugsmes tempi ir niecīgi, un tie sāks palielināties ap šā gada vidu, fiskālo stimulu ieviešanai varētu būt pienācis īstais brīdis. No otras puses, ja bezdarba līmenis draud kristies zemāk par 4%, tautsaimniecības pieauguma tempi pārsniedz prognozētos tempus, un cenas palielinās, var būt nepieciešamas citādas atbildes reakcijas.

Eiropa

Eiropas politiskajā arēnā gaidāmas daudzas vēlēšanas – prezidenta un parlamenta vēlēšanas Francijā un Vācijā, vispārējās vēlēšanas Nīderlandē, Norvēģijā un Čehijas Republikā, Ungārijā un Slovēnijā – prezidenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas Portugālē. AK joprojām pārdzīvo Brexit lēmuma radīto satricinājumu, un pašvaldību vēlēšanās Apvienotajā Karalistē varētu dominēt pēcreferenduma sekas.

Vēlēšanas demokrātiskās valstīs notiek regulāri, un valdības bieži maina savu „krāsu“, taču šogad pastāv iespēja, ka vēlēšanās varētu uzvarēt praksē nepārbaudītas pret eliti noskaņotas partijas, pateicoties saviem neizpildāmiem vēlēšanu solījumiem. Runa ir gan par grupām, kas noskaņotas pret imigrantiem, gan rasistu grupām, taču atbalsts kandidātiem „no malas“ arvien pieaug, un tas attiecīgi nozīmē, ka daudzi vēlētāji dosies uz vēlēšanām dažādu iemeslu dēļ, un iespējams vienīgais kopsaucējs būs viņu nepatika pret pēdējo gadu notikumiem.

Apvienotā Karaliste

Vēl joprojām nav skaidrs, ko nozīmē britu lēmums izstāties no ES. Eiropa uzstāj, ka AK cenai par piekļuvi vienotam tirgum jābūt ES imigrācijas politikas akceptēšanai. Eiropas ierēdņiem būs jārīkojas uzmanīgi. Tiem būs jābūt pietiekami bargiem pret AK, lai nepieļautu nevēlamu piemēru citām valstīm, kuras arī varētu apsvērt izstāšanās iespēju. Tajā pašā laikā, tie nevar būt pārāk bargi, lai nekavētu sadarbību ar AK citās jomās.

Jautājums ir, vai runa būs par stingru vai pielaidīgu Brexit. Stingrs Brexit ir piekļuves vienotajam tirgum zaudēšana. Tai tiek dota priekšroka salīdzinājumā ar imigrācijas ierobežošanu. Tirgus reaģē uz notikumiem, kas palielina risku, ka notiks stingrais Brexit, pārdodot AK valūtu – GBP.

Pielaidīgs Brexit nodrošina AK piekļuvi vienotajam tirgum. Mēs saprotam, ka AK parlaments neatbalsta Brexit tik ļoti kā AK iedzīvotāji. Jo lielāka būs parlamenta loma, jo lielākas būs izredzes, ka Brexit būs pielaidīgs. Tas var atbalstīt GBP.

No investora viedokļa raugoties

Attiecībā uz investoriem jautājums nav par to, kā tirgi ir reaģējuši līdz šim, bet gan par to, kādas varētu būt ilgtermiņa perspektīvas. Viņi ļoti piesardzīgi izturas pret iespēju, ka pēdējo gadu labie rezultāti turpināsies arī 2017. gadā.

Šis gads sola vairāk politiski noteiktas nepastāvības. Brexit un ASV vēlēšanu iznākumam līdzīgi rezultāti un svarīgās vēlēšanas Eiropas valstīs radīs investoriem vēl lielāku neskaidrību, nevis mazinās to. Nesenā UBS veiktajā aptaujā ceturtā daļa no nozares vadošajiem klientiem norādīja, ka politiskā aina ir lielākais iespējamais pārmaiņu faktors viņu uzņēmējdarbībai 2017. gadā, turklāt šim faktoram ir lielāks īpatsvars nekā jebkuram citam faktoram.

No otras puses centrālās bankas visdrīzāk pieturēsies pie tādas monetārās politikas, kura mazina tirgus risku. Pieredze rāda, ka šādos apstākļos īslaicīgas tirgus korekcijas var būt īstais brīdis selektīvai kapitāla izvietošanai. Jānorāda, ka prognozēšana nekad nav bijis viegls uzdevums, taču 2016. gads noteikti ir iemācījis mums vienu lietu – ka ir iespējams sagaidīt to, ko negaida, tāpēc nākotnes noteikumiem jāgatavojas, esot informētiem par to bīstamību veselībai. Lai izdzīvotu 2017. gadā, investoriem nāksies izmantot ne tikai pasaules ekonomikas instrumentus, bet arī psiholoģijas, socioloģijas un politikas zinātņu jomas instrumentus.

Avoti: Financial Times, Forbes, The Economist, Investing.com

  • Investīcijas - 09.05.2016

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Kā ASV prezidenta vēlēšanas ietekmē akciju tirgu?

    Viens no faktoriem, kas šogad ietekmēs tirgu svārstīgumu, ir novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Parasti tās izraisa tirgos lielāku nenoteiktību, nekā gados, kad vēlēšanas nenotiek. Vai šā gada prezidenta vēlēšanas varētu padarīt jau tā nestabilo akciju tirgu vēl nestabilāku? Vai ir sagaidāms, ka republikāņi pārņems varu no demokrātiem?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 21.06.2016

    Brexit: trīs scenāriji

    Brexit: trīs scenāriji

    23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums, kurā tās iedzīvotāji balsos par to, vai Lielbritānijai būtu jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, vai jāizstājas no tās. Referenduma iznākums ietekmēs ne tikai Lielbritāniju, bet arī pārējās Eiropas Savienības valstis.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.