Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 23.03.2016
ieguldījumi | nauda | attīstība

Finanšu tirgi attīstītajās un attīstības valstīs

Finanšu tirgi attīstītajās un attīstības valstīs

Investējot ierasta prakse ir iedalīt pasaules finanšu tirgus attīstīto valstu un attīstības valstu tirgos, ņemot vērā, galvenokārt, dažādās investīciju iespējas un risku. Šajā rakstā aplūkoti tirgu klasifikācijas kritēriji, kā arī minēto valstu atšķirības ekonomiskās un investīciju vides ziņā.

Jēdzieniem “attīstīta valsts” un “attīstības valsts” nav vienotu definīciju. Parasti termini “attīstītā valsts” vai “attīstītas valsts tirgus” tiek lietoti, lai apzīmētu valsti, kurā ir salīdzinoši augsti ekonomiskās izaugsmes tempi un drošība. Daži no visbiežāk lietotajiem kritērijiem valsts attīstības līmeņa izvērtēšanai ir ienākumi uz vienu iedzīvotāju jeb iekšzemes kopprodukts (IKP), industrializācijas līmenis, vispārējais dzīves līmenis un plašas infrastruktūras pieejamība. Vispazīstamākās attīstītās valstis ir, piemēram, ASV, Kanāda un lielākā daļa Rietumeiropas valstu, tostarp Anglija un Francija.

Attīstīto un attīstības valstu atšķirības

Savukārt, attīstības valstis ir valstis, kurām ir dažas attīstīto valstu pazīmes, taču minētās valstis neatbilst standartiem, lai tās varētu uzskatīt par attīstītām valstīm, tomēr tās varētu par tādām kļūt nākotnē. Attīstības valstu kategorijā ietilpst gan ļoti lielas, gan ļoti mazas valstis, ņemot vērā notikumus un reformas. Valstis, kuras iepriekš bija pazīstamas kā “jaunattīstības” vai “trešās pasaules valstis” vienā mirklī iekļāva apsolījumu par ceļu, kas ved uz labāku galamērķi.

Gan pārrobežu tirgi, gan attīstības valstis ietilpst tajā pašā globālā tirgus vispārīgajā sektorā. Taču starp abiem apakšsektoriem ir atšķirības. Attīstības valstis piedāvā lielāku likviditāti un stabilitāti nekā pārrobežu tirgi. Pārrobežu tirgus veido uzņēmumi un investīcijas valstīs, kuras ekonomiskajā ziņā ir vēl vājākas nekā attīstības valstis.

Plaisa samazinās

Par attīstības valstīm parasti dēvē valstis, kuras ekonomiskās drošības, industrializācijas un izaugsmes tempu ziņā atpaliek no attīstītajām valstīm. Tomēr arvien vairāk ir jūtams, ka attīstības valstis nekavējas pārņemt globālo darījumu vadību no attīstītajām valstīm. Attīstības valstīm jau pašlaik zināmā mērā pieder vara. Piemēram, aprēķinot pirktspējas paritāti (PSP), kuras mērķiem ņem vērā valūtas kursu izmaiņas, attīstīto valstu attiecīgais rādītājs bija tikai 43% no IKP 2015. gadā (samazinājums no 54% 2004. gadā).

Ilgtermiņā inovatīvās valdības reformas un izmaiņas ekonomiskajos modeļos ir nozīmīgākie faktori, kuri nosaka attīstības valstu izaugsmi, jo sevišķi divu lielāko attīstības valstu – Indijas un Ķīnas – izaugsmi. Saskaņā ar SVF informāciju sagaidāms, ka 2020. gadā IKP attīstības valstīs sasniegs 5,3 %, turpretī attīstības valstīs – 1,9 procentu. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers datiem sagaidāms, ka 2050. gadā Indijas un Ķīnas ieguldījums globālajā IKP būs 50 procenti. Šī izaugsme veicina tirgus kapitalizācijas ekspansiju, kas norāda, ka globālajās investīcijās arvien vairāk dominē attīstības valstis.

Daudzi no izaugsmes stāstiem, kuri kādreiz bija raksturīgi attīstītajām valstīm, visticamāk, atkārtosies attīstības valstīs. Tādos sektoros kā infrastruktūra, tehnoloģijas, automobiļu rūpniecība un veselības aprūpe vēl joprojām ir daudz uzlabojumu un modernizācijas iespēju. Attīstītajās valstis ir iestājies atslābuma periods, savukārt, attīstības valstis ir paātrinājušas savus attīstības tempus, mēģinot ne tikai panākt attīstītās valstis, bet arī kļūt par nozares līderiem. Tomēr visam ir savi riski.

Riski, kas saistīti ar ieguldīšanu attīstības valstu tirgos

Attīstības valstu piedāvātās ieguldīšanas iespējas ir saistītas ar lielāku risku nekā attīstības valstīs. Tā kā attīstības valstu tirgus ir pārejas posmā un nevar lepoties ar stabilitāti, attīstības valstu tirgiem vairāk raksturīgas tādas pazīmes kā panika, spekulācijas, negaidītas reakcijas un dažādi nestabilitātes avoti. Turpmāk aprakstīti galvenie riski.

Politiskais risks. Šis risks saistīts ar nenoteiktību, kuru rada nelabvēlīgi politiskie lēmumi. Var novērot, ka attīstītās valstis ievēro brīvā tirgus disciplīnu, paredzot, ka valdības iejaukšanās iespējamība ir maz ticama, turpretī attīstības valstīs uzņēmumu darbībā bieži iejaucas minēto valstu valdība. Citi politiskie riski ir saistīti ar iespējamu nodokļu celšanu, subsīdiju zaudēšanu, tirgus politikas maiņu, nespēju kontrolēt inflāciju un likumiem par resursu ieguvi. Nozīmīga politiskā nestabilitāte var novest arī pie pilsoņu kara vai nozares slēgšanas, kad darbinieki atsakās vai nespēj darīt savu darbu.

Uzņēmumu pārvaldības risks. Ja organizācijai ir stabila uzņēmuma pārvaldības sistēma, sagaidāms pozitīvs ienesīgums no akcijām. Attīstības valstīs nereti ir vājākas uzņēmumu pārvaldības sistēmas, proti, uzņēmumu vadībai vai pat valdībai uzņēmumā ir lielāka teikšana nekā tā akcionāriem. Turklāt, ja valstī pastāv ierobežojumi uzņēmumu pārņemšanai, uzņēmumu vadībai varētu nevēlēties veikt darbības, lai nodrošinātu darba vietas. Uzņēmumu bankrotu veicina tādi faktori kā neatbilstoša pārbaužu un pārskatu sistēma un vājās grāmatvedības uzskaites procedūras. Neskatoties uz to, ka bankroti notiek visās valstīs, minētie riski visbiežāk sastopami attīstības valstīs.

Likviditātes risks. Attīstības valstu tirgi parasti ir mazāk likvīdi nekā attīstīto valstu tirgi. Daudziem attīstības valstu uzņēmumiem ir mazāka kapitalizācija nekā attīstītajās valstīs, un daudzos gadījumos publiski pieejamo akcijas procentuālā daļa var būt ne vairāk par 10 procentiem. Zemāka likviditāte nozīmē augstākas brokeru komisijas, turklāt palielinās nenoteiktība attiecībā uz cenu līmeni. Investors, kas mēģina pārdot akcijas nelikvīdā tirgū, uzņemas nopietnu risku, ka tā rīkojumi netiks izpildīti par pašreizējo cenu un ka darījumi notiks tikai par neizdevīgām cenām. Nelikvīdos tirgos investori nespēj gūt labumu no ātriem darījumiem.

Valūtas risks. Parasti ārvalstu investīcijas tiek veiktas attīstības valstu vērtspapīros – akcijās un obligācijās, radot ieņēmumus vietējā valūtā. T.i., ārvalstu investoriem jākonvertē ieņēmumi vietējā valūta savas valsts valūtā. Attiecīgi kopējo ieguldījumu ienesīgumu var ietekmēt valūtas svārstības. Parasti attīstības valstīm raksturīgas arī lielas vietējās valūtas kursa svārstības.

Ir arī citi riski, kas saistīti ar ieguldīšanu attīstības valstīs. Piemēram, nesen notikusī attīstības valstu ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās un akciju tirgu lejupslīde bija cieši saistīta ar izejvielu cenu kritumu, jo daudzu attīstības valstu ekonomikas izaugsme ir atkarīga no izejvielu eksporta. Pat ja attīstības valstis iepriekš ir pārdzīvojušas globālos un vietējos izaicinājumus, tām ir nācies pārvarēt dažus lielus šķēršļus. No otras puses, jo lielāks risks, jo lielāks ienesīgums, tāpēc ieguldīšana attīstības valstīs ir kļuvusi par standarta praksi investoriem, kuru mērķis ir diversificēt investīcijas, palielinot portfeļa risku.

Gunta Simenovska,
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.

Avoti: FT, The Economist, MSCI, IMF, PwC, Investopedia


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.