Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 12.01.2017
ieguldījumi | ekonomika

Digitālās inovācijas pārvērtušas pasaules ekonomiku

Digitālās inovācijas pārvērtušas pasaules ekonomiku

Silīcija ielejas digitālās korporācijas – Apple, Google, Facebook, Netflix un Uber – ir kardināli mainījušas mūsu dzīvi. Bet digitalizācija strauji un pārliecinoši attīstās visā pasaulē, tāpēc uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības modeļi balstās digitālajām tehnoloģijām, var cerēt uz ievērojami pasaules ekonomikas īpatsvaru.

Iespējams, jūs lasāt šo rakstu savā tālrunī, klausoties mūziku Spotify vai Apple, drīz pēc tam, kad Google palīdzējis atrast ceļu uz jūsu izvēlēto restorānu. Viegla informācijas pieejamība tālrunī, datorā vai planšetē ir kardināli mainījusi veidu, kādā apgūstam zināšanas, sazināmies un izklaidējamies.

Šīs raksts veltīts uzņēmumiem, kuri pašlaik maina mūsu dzīvi, izmantojot uzņēmējdarbības modeļus, kas sekmējuši unikālas inovācijas daudzās nozarēs – t.i., uzņēmumi – celmlauži, kas ir būtiski uzlabojuši pakalpojumus, pārņemot iniciatīvu no iepriekšējiem tirgus līderiem.

Šīs raksts veltīts uzņēmumiem, kuri pašlaik maina mūsu dzīvi, izmantojot uzņēmējdarbības modeļus, kas sekmējuši unikālas inovācijas daudzās nozarēs – t.i., uzņēmumi – celmlauži, kas ir būtiski uzlabojuši pakalpojumus, pārņemot iniciatīvu no iepriekšējiem tirgus līderiem.

Aizraujošs ceļojums pēdējo 20 gadu laikā

Pašlaik starptautiskajā digitālo risinājumu arēnā dominē uzņēmumi, kuru galvenais birojs atrodas Silīcija ielejā - pasaulē slavenā tehnoloģiju centrā dienvidos no Sanfrancisko, un pašlaik tiem ir pasaulē lielākā tirgus kapitalizācija. Vēl tikai pirms pieciem gadiem pasaules desmit vērtīgāko uzņēmumu sarakstā dominēja enerģētikas uzņēmumi. IT uzņēmumi bija atrodami minētā saraksta lejasdaļā, iekļaujot tikai divus no tiem (Apple un Microsoft). Turpretī pašlaik IT uzņēmumi ieņem piecas pirmās vietas minētajā sarakstā šādā secībā: Apple, Google (uzņēmuma nosaukums ir Alphabet), Microsoft, Amazon un Facebook.

No minētajiem uzņēmumiem Microsoft ir vienīgais uzņēmums, kurš ieņem dominējošas pozīcijas kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, savukārt Apple tolaik bija nonācis tuvu bankrotam (pirms Stīvs Džobss pārņēma galveno izpilddirektora amatu), Amazon bija tik tikko nodibināts, turpretī ne Google, ne Facebook vēl pat nebija izveidoti. Tātad pirms 20 gadiem četru no pieciem lielākajiem biržā kotētajiem uzņēmumiem pasaulē vēl vispār nebija. To neticamo izaugsmi sekmēja personālo datoru un interneta lietošanas straujā attīstība un viedtālruņu parādīšanās 2000. gadu sākumā.

Digitālā ekonomika ietekmē gan mūsu dzīvesveidu, gan inflācijas līmeni

Digitālā ekonomika ir attīstījusies, jo informācijas apmaiņa un elektroniskie produkti kļuvuši par būtiski svarīgu mūsu dzīves sastāvdaļu. Mobilie tālruņi ir pārspējuši novecojušos fiksētos tālruņus, ļaujot apmainīties ar informāciju nebijušos veidos. Daudzi pakalpojumi pašlaik ir pilnībā digitālizēti, ietaupot nosūtīšanas izmaksas. Digitālās mūzikas izplatīšanas metode (Spotify) ir mainījusi mūzikas industriju un samazinājusi CD tirgu. Arī Apple ir sekmējis inovācijas mūzikas nozarē ar saviem digitālās atskaņošanas pakalpojumiem. Pašlaik filmas, seriāli, TV šovi un sporta pārraides redzamas neskaitāmos televīzijas kanālos, pateicoties Netflix pakāpeniskajiem uzlabojumiem video nozarē pēdējo 15 gadu laikā. Google ietekmē drukāti informācijas meklēšanas pakalpojumi (dzeltenās lapas u.c.) ir gandrīz izzuduši. Arvien grūtāk klājas arī drukātās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem. Facebook ir izveidojis izcilu sociālās komunikācijas kanālu – tā vietā, lai piezvanītu kādam pa tālruni, daudzi izmanto iespēju nosūtīt ziņu Facebook.

Digitālās ekonomikas agresīvā ienākšana mašīnbūves, finanšu sektora, patēriņa, pakalpojumu un citās nozarēs, sekmējusi daudz efektīvāku un pakalpojumu un produktu attīstību.

Informācijas izplatīšanas, saziņas un dažāda veida procesu izmaksas ir pilnībā izzudušas, palielinot spiedienu uz deflāciju. Bezmaksas zvans, izmantojot Skype, netiek iekļauts valsts ekonomikas IKP rādītājā, taču iepriekš šis pakalpojums veidoja IKP kā balss telefona līnijas izmantošanas maksa. Līdzīgu spiedienu uz deflāciju rada ziņu lasīšana internetā, nevis avīzē. Mūsdienās daudziem pakalpojumiem nav izplatīšanas izmaksu. Tas turpinās ietekmēt inflāciju. Vēl viens aspekts ir produktivitātes paaugstināšanās, ražošanas produktivitātei pieaugot un gūstot labumu no ātrākas apmaiņas ar informāciju daudzos ražošanas procesos. Ir grūti izmērīt, cik lielā mērā digitalizācija ir ietekmējusi inflāciju pēdējo desmit gadu laikā, taču tas pavisam noteikti ir noticis un arī turpmāk mazinās inflāciju. 

22% no pasaules ekonomikas balstās uz digitālajām tehnoloģijām

Inovācijas eksperti apgalvo, ka aptuveni 22% no pasaules IKP veido digitālā ekonomika, turklāt šis rādītājs pastāvīgi pieaug, uzlabojot produktivitāti. Digitālās ekonomikas apjomi tiek aprēķināti, iekļaujot visas preces un pakalpojumus, kuru būtisks komponents ir digitālās tehnoloģijas. Tradicionālie mērītāji veido nedaudz vairāk nekā 5%, taču šis rādītājs attiecas vienīgi uz nozarēm, kas pilnībā pārstāv digitālos produktus un pakalpojumus. Mūsuprāt, labāks veids, kā saskatīt digitalizācijas ietekmi uz izaugsmi, ir aplūkot, kuras nozares būtiski ietekmē digitālās tehnoloģijas. Saskaņā ar šo pieeju ASV ir visvairāk digitalizētā valsts pasaulē, digitalizācija ietekmē ap 33% no tās IKP salīdzinājumā ar Ķīnas relatīvi zemo 10% rādītāju. Saskaņā ar šo rādītāju gandrīz 60% no ASV finanšu sektora balstās uz digitālajām tehnoloģijām, un no tā nedaudz atpaliek komunikāciju nozare. Tas būtiski palielina mūsdienīgas, stabilas digitālās platformas veidošanas un uzturēšanas lomu ilgtermiņa izaugsmē – bez šādas platformas būtībā nav iespējams konkurēt ar tiem komersantiem, kuriem tā ir.

Kādas ir nākotnes perspektīvas?

Cilvēks pastāvīgi mainās. Esošos pakalpojumus aizstāj jauni, mainās arī tendences. Tieši tāpat notiek visās tautsaimniecības nozarēs visā pasaulē, un ir svarīgi šīm izmaiņām sekot. Jūs noteikti esat dzirdējuši citātu par to, ka…

…pasaulē lielākajam taksometru uzņēmumam (Uber) nepieder automašīnas, pasaulē lielākais mediju pakalpojumu uzņēmums (Facebook) neveido savu saturu un pasaules lielākajam naktsmītņu uzņēmumam (Airbnb) nav viesnīcu numuru.

Šo sarakstu var turpināt – vienam no pasaules lielākajiem mazumtirgotājiem (Ķīnas Alibaba) nav krājumu, bet  Apple un Google, kas piegādā un tirgo saviem klientiem lietojumprogrammas, lielākoties paši tās nerada. Mūsuprāt, veselības aprūpes nozare ir viena no nozarēm, kurā turpmāk sagaidāmas pārmaiņas un būtiski uzlabojumi, jo tās digitālā platforma līdz šim nav bijusi atbilstoša. Arī koplietošanas ekonomikas nozīme pakāpeniski pieaugs. Viens koplietošanas ekonomikas piemērs ir automašīnu iegāde - jau šobrīd lielajās pilsētās ir vērojama tendence nepirkt, bet īrēt automobiļus uz laiku. Patērētāji arvien vairāk izmanto internetu, lai pasūtītu apģērbu, elektronikas preces un pat pārtiku. Šos pakalpojumus faktiski sniedz izplatītāji, kuru elektroniskās pasūtīšanas platformas aizstājušas no ķieģeļiem būvētos veikalus. Sadzīves tehnikai un citām iekārtām būs digitāla funkcionalitāte, kas ziņos, kad to saturs ir jāpapildina vai jāaizstāj.

Spēcīga programmatūras platforma – ceļš uz panākumiem

Tirgus dalībnieki, kuru darbība balstās uz programmatūrām un kuri īsteno savas idejas komerciāli visdzīvotspējīgākajā veidā, būs uzvarētāji cīņā par patērētāju naudu. Uzņēmums Facebook faktiski ir izveidojis informācijas tīklu, kas ietver komunikācijas, viedokļus, fotoattēlus, ziņas un video. Tas arī nozīmē, ka uzņēmumam ir spēcīga reklāmas platforma. Amazon ir izstrādājis efektīvu platformu tirdzniecībai internetā, savukārt Uber ir taksometru pakalpojumu platforma; Google ir “īsts” strauji augošs programmatūras uzņēmums.

Tomēr digitālajā pasaulē lielus kapitālieguldījumus veic ne tikai IT uzņēmumi. Pateicoties Tesla, Silīcija ielejā ir iztērēts miljardiem dolāru, lai kardināli mainītu automobiļu ražošanas nozari, ražojot elektromobiļus, un nopietni ir apdraudēti tādi lielie ierasto automobiļu ražotāji kā Ford un BMW, kuri pašlaik intensīvi sākuši lūkoties elektromobiļu virzienā. Banku sektors konkurē, pamatojoties uz vislabāko digitālo platformu, kamēr daudzās citās nozarēs notiek būtiskas pārmaiņas. Mūsuprāt, visveiksmīgākie uzņēmumi, ļoti iespējams, būs tieši tie, kuriem ir vislabākās digitālās platformas.

NASDAQ 100 peļņas tendencei nav līdzinieku

Pēdējos gados Nasdaq 100 – indekss, kuru veido liels IT un digitālo uzņēmumu skaits – ir pārspējis daudz plašāko S&P 500 akciju indeksu. Nasdaq 100 uzņēmumu peļņa ir palielinājusies par gandrīz 300% salīdzinājumā ar 2007. gadu, savukārt, S&P 500 uzņēmumu peļņa ir palielinājusies par gandrīz 40 procentiem. Mūsuprāt, ļoti labs peļņas potenciāls ir IT nozarei, kas turpinās pieaugt, jo pieprasījums pēc jaunām digitālajām platformām un lietojumprogrammām ir liels – gan uzņēmumi, gan patērētāji apgūst jaunās tehnoloģijas galvu reibinošā ātrumā.

Digitalizācijas tendence ir spēcīga un kādu laiku saglabāsies nemainīga, taču uzņēmumiem pastāvīgi jāuztur sava konkurētspēja – lai neatpaliktu no konkurentiem.

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.

  • Investīcijas - 15.07.2016

    Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

    Kā “helikopteru nauda” ietekmē ekonomiku?

    Arvien vairāk novērotāji sāk apsvērt radikālākās ekonomikas sildīšanas iespēju īstenošanu. Viena no idejām, kas sāk gūt atsaucību, ir t.s. “helikopteru nauda” – koncepcija, saskaņā ar kuru valdība uzdāvina iedzīvotājiem naudu vai samazina nodokļus, lai palielinātu viņu pēcnodokļu ienākumus. Vai tiešām viss ir tik vienkārši?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 03.11.2016

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Finanšu konsultāciju un kapitāla pārvaldīšanas jomās arvien aktīvāk tiek izmantoti roboti. Esam izpētījuši, kādas jaunākās tendences, iespējas un draudus mūsdienu digitālās tehnoloģijas nes uzņēmumiem, kas sniedz finanšu pakalpojumus, kā arī viņu klientiem.

    Lasīt vairāk

Avots: SEB Ieguldījumu apskats, 2016. gada decembris

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.