Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 04.01.2016
darbinieki | ieguldījumi

Demogrāfijas ietekme uz globālām investīcijām

Demogrāfijas ietekme uz globālām investīcijām

Globālās demogrāfiskās tendences būtiski ietekmē ekonomikas attīstību. Tās nosaka globālās ekonomikas struktūru un ietekmē ieguldījumu riskus, kā arī ieguldījumu atdeves apmēru.

2011. gadā pasaules iedzīvotāju skaits pārsniedza 7 miljardus, un tas arvien turpina palielināties. Ņemot vērā, ka globālie resursi ir ierobežoti, minētajam ir dažas ļoti svarīgas sekas. Runa nav tikai par pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanos. Notiek izmaiņas pasaules iedzīvotāju struktūrā dažos ļoti nozīmīgos aspektos (tostarp vecuma/ turīguma aspekts). Ilgtermiņa investoriem lieti noderēs izpratne par notiekošo demogrāfisko pārmaiņu sekām. Demogrāfija ir ļoti plašs temats, kuru veido daudzas savstarpēji saistītas tēmas, tādēļ šajā rakstā aplūkosim tikai dažas galvenās jomas, kas ir īpaši svarīgas investoriem.

Pasaules iedzīvotāju skaits palielinās

Kāda būs pasaule pēc desmit gadiem? Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Iedzīvotāju skaita departamenta informāciju ap 2045.-2050. gadu pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs 9 miljardus cilvēku, bet 2100.gadā – jau 10 miljardus.

Protams, prognozes atšķiras atkarībā no to pamatā esošajiem statistiskajiem pieņēmumiem un mainīgajiem, kurus var variēt prognožu aprēķinu ietvaros (piemēram, auglības rādītājs). Tomēr saskaņā ar galveno scenāriju iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt. Attiecīgi ir pilnīgi skaidrs, ka, palielinoties pasaules iedzīvotāju skaitam, palielināsies pieprasījums pēc ierobežotajiem resursiem, tostarp kritiskajiem, piemēram, pārtikas, ūdens un enerģijas resursiem. Ilgtermiņa cenu tendenču pētījumi liecina, ka šie resursi kļūst arvien dārgāki. Protams, ir un vienmēr būs īstermiņa cenu svārstības. Piemēram, pārtikas cenas var ietekmēt tādi īstermiņa piedāvājuma faktori kā ražas, savukārt no pieprasījuma puses galvenie ilgtermiņa apsvērumi lielākoties ir saistīti ar demogrāfiju, un tieši šie faktori ceļ cenas.

Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm līdz 2030. gadam pieprasījums pēc pārtikas būs palielinājies par 50%. To noteiks gan pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās, gan arī tas, ka cilvēki kļūst turīgāki un viņu ēšanas paradumi mainās. Piemēram, gaļas cenas palielinājumu galvenokārt noteica gan pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums, gan arī tas, ka cilvēki tādās vietās kā Ķīna, kļūst turīgāki, kas ir veicinājis pieprasījumu pēc dārgākiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļas un piena produktiem. Pieprasījuma palielināšanās pēc minētajiem produktiem būtiski ietekmē pieprasījumu pēc graudiem. Piemēram, ir aplēsts, ka tikai viena kilograma gaļas saražošanai nepieciešami septiņi kilogrami graudu. Kāds sakars šim piemēram ir ar investīciju iespēju? Apstākļos, kad aug pieprasījums pēc gaļas, ir skaidrs, ka būs nepieciešams saražot vairāk graudu un ražībai būs jābūt lielākai. Viens no veidiem, kā to panākt, ir mēslošanas līdzekļu izmantošana. Tāpēc mēslojuma ražošanas uzņēmumu akciju vērtība nākotnē varētu apsteigt visu pārējo uzņēmumu akciju vērtību, jo arvien vairāk investoru sāks pievērsties ieguldīšanas iespējām, kas saistītas ar demogrāfiskajām tendencēm.

Ilgāks mūžs

No 1950. līdz 2000. gadam senioru skaits (vecumā virs 60 gadiem) ir vairāk nekā trīskāršojies.  Saskaņā ar ANO Iedzīvotāju skaita departamenta informāciju līdz 2050. gadam tas būs atkal trīskāršojies (mirstības rādītāji samazinās, cilvēki dzīvo ilgāk). Tomēr tā vis nenotiek visos pasaules nostūros. Šī tendence ir daudz izteiktāka attīstītajās valstīs – paredzams, ka līdz 2050. gadam senioru (60+) īpatsvars sabiedrībā attīstītajās valstīs būs pieaudzis par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar vienu piektdaļu pašreiz.

Ņemot vērā, ka demogrāfiskie rādītāji ietekmē ekonomisko izaugsmi, informētība par dažādām demogrāfiskajām izmaiņām dažādās pasaules valstīs var noteikt to, kurās valstīs būtu jāiegulda. Valstīs ar lielu jaunu cilvēku īpatsvaru var būt lielāki izaugsmes tempi, jo jaunie cilvēki ekonomiskajā ziņā ir daudz dinamiskāki. Turklāt viņi veido lielāko īpatsvaru attiecīgās valsts uzņēmēju vidū, mēdz iepirkties biežāk, pelnīt vairāk un maksāt lielākus nodokļus. Iedzīvotāju novecošanās nozīmē darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu, kas, savukārt nozīmē mazāku darbaspēka piedāvājumu, kas ir viens no galvenajiem ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes faktoriem.

Apsverot iespēju ieguldīt valstīs, kurās ir lielāks senioru īpatsvars, ir vērts papētīt senioru patēriņa ieradumus. Seniori tērē naudu citādi – daļēji tāpēc, ka viņiem ir vairāk laika dažādām nodarbēm, piemēram, maltītes gatavošanai mājās, tāpēc viņi mazāk pērk gatavu ēdienu, gan arī tāpēc, ka viņi retāk pērk jaunu apģērbu, retāk iegādājas jaunus mājokļus un jaunas automašīnas.

Apzinoties, kādas preces un pakalpojumi ir nepieciešami senioriem (tostarp veselības aprūpes, apdrošināšanas un tehnoloģiju pakalpojumi), investors var izmantot šo demogrāfisko informāciju savā labā. Daudzi pētījumi liecina, ka garāks mūža ilgums nozīmē lielākus izdevumus par zālēm un plašu veselības aprūpes pakalpojumu loku (privāto slimnīcu piedāvājums).

Cilvēki kļūst turīgāki

Pasaules iedzīvotāju skaits ne tikai palielinās, mainās arī tā struktūra, turklāt ne tikai no mūža ilguma aspekta. Iedzīvotāju struktūra mainās kādā ļoti svarīgā veidā – arvien vairāk cilvēku kļūst turīgāki. Tiek prognozēts, ka nākamo desmitgažu laikā pasaules vidusšķirai pieskaitāmo cilvēku skaits divkāršosies. Lielākā daļa jaunpienācēju būs no Ķīnas un Indijas – tās ir divas valstis, kurās privātais patēriņš pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis. Saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm līdz 2030. gadam 93% no globālās vidusšķiras veidos attīstības valstu iedzīvotāji.

Patēriņa pieaugums, kuru virza strauji augošais vidusslānis attīstības valstu tirgos, varētu radīt jaunas investīciju iespējas nākamo divu desmitgažu laikā. Tagad ir skaidrs, kāpēc visas pasaules uzņēmumi vēlas savu klātbūtni arī attīstības valstu tirgos – lai gūtu labumu no patēriņa pieauguma un augošās vidusšķiras minētajās valstīs. Labumu būs iespējams gūt ļoti daudzās jomās, tostarp mazumtirdzniecības, auto, finanšu pakalpojumu un telekomunikāciju pakalpojumu jomā. Cilvēka ienākumiem palielinoties, mainās viņa patēriņa struktūra – tēriņu apjoms pirmās nepieciešamības preču iegādei samazinās, savukārt tēriņu apjoms nepieciešamajiem pirkumiem palielinās. Potenciālie ieguvumi uzņēmumiem, kuri var veiksmīgi mērķēt savas preces un pakalpojumus pieaugošajai pasaules vidusšķirai, it īpaši attīstības valstu tirgos, var būt ļoti kārdinoši.

Kapitāla tirgi demogrāfijas lamatās?

Pastāv t.s. aktīvu cenas „izkušanas” hipotēze, kas saistīta ar t.s. lielās dzimstības (angl. baby-boomers) perioda paaudzi, t.i., paaudzi, kas dzimusi pēc Otrā pasaules kara beigām (starp 1946. un 1964. gadu).
T.s. lielās dzimstības paaudze nu ir tajā vecumā, kad tās ienākumi un privātie uzkrājumi tuvojas sava dzīves cikla maksimumam. Tas nozīmē, ka kapitāla tirgi varētu sākt izjust šā demogrāfiskā faktora ietekmi. Nākamajos gados arvien vairāk minētās paaudzes cilvēku dosies pensijā (it īpaši attīstītajās valstīs) un sāks pārdot lielāko daļu uzkrāto aktīvu, lai finansētu savu seniora dzīvi. Ja tā rīkosies ikviens, tirgū ievērojami samazināsies pieprasījums pēc kapitāla tirgus instrumentiem, piemēram, akcijām un obligācijām. Savukārt pašreizējā mazā dzimstība attīstītajās valstīs nozīmē to, ka nākotnē pieprasījums pēc minētajiem instrumentiem samazināsies. Šo sakarību tad arī dēvē par aktīvu cenas izkušanas hipotēzi.

Iespējams, varēs izjust šā demogrāfiskā pagrieziena punkta ietekmi uz peļņu no akcijas, taču tā droši vien nebūs tik nozīmīga, lai sāktos dramatiska termiņa aktīvu cenas „kušana”. Novecojošai sabiedrībai vajadzēs lielāku, nevis mazāku kapitālu, jo tai nāksies aizstāt darba  ienākumus ar ienākumu no kapitāla. Un globalizētā pasaulē peļņu no akcijām nenoteiks atsevišķas valstis. Kapitāla importa un eksporta apjomiem arvien palielinoties, pasaules kapitāla tirgi kļūst arvien vairāk savstarpēji saistīti.

Secinājumi

Demogrāfiskās izmaiņas būs izšķirošais faktors, kas noteiks globālās ekonomikas nākotnes struktūru. Ir laba ziņa investoriem – minētās izmaiņas var radīt jaunas investīciju iespējas, kas nākotnē kļūs arvien izteiktākas. Zemāk – apkopojums par dažām no šajā rakstā minētajām iespējām.

  • Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums nozīmē, ka palielināsies pieprasījums pēc ierobežotajiem resursiem (pārtikas, ūdens, enerģijas), kas būs izdevīgi uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti šo resursu ieguves, ražošanas, pārstrādes un pārdošanas procesā.
  • Senioru (60+) skaita pieaugums visā pasaulē rada izdevīgu ilgtermiņa pieprasījumu uzņēmumiem, kuri piedāvā senioriem nepieciešamās preces/pakalpojumus (šajā ziņā veselības aprūpe ir vislabāk zināmais piemērs).
  • Pateicoties attīstības valstu tirgiem, globāli strauji turpināsies vidusšķiras iedzīvotāju skaita palielināšanās. Tas rada iespējas uzņēmumiem, kuri var nodrošināt tādas preces un pakalpojumus, kuras apmierina vidusšķiras pieaugošo pieprasījumu.
  • Attiecībā uz aktīvu cenas „izkušanas” hipotēzi – ir jāseko līdzi iedzīvotāju skaita un struktūras tendencēm jebkurā valstī, kurā tiek plānoti ieguldījumi, jo sevišķi attīstīto valstu reģionos, piemēram, Ziemeļamerikā un Rietumeiropā. Ja ieguldītāju skaits turpinās samazināties, apsveriet iespēju samazināt savu ieguldījumu īpatsvaru akcijās vispār. Daži obligāciju veidi un citu aktīvu klases, piemēram, riska ieguldījumu fondi, varētu būt ienesīgāka alternatīva. Vēl viens investīciju apsvērums, no šā viedokļa raugoties – būtu vairāk jāiegulda starptautiskos tirgos. Vieglākais veids, kā to izdarīt – ieguldot portfelī, kuru veido ieguldījumi dažādās pasaules valstīs, piemēram, fondā, kas investē dažādās aktīvu klasēs visā pasaulē.

Gunta Simenovska,
SEB bankas Biznesa attīstības pārvaldes pārdošanas atbalsta vadītāja

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.

Avoti: The Telegraph, Financial Times, BBC, CBS, Bloomberg, United Nations, World Bank, Fidelity, Allianz.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.