Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 28.06.2016
būvniecība

Būvniecības apjomu kritums un izaugsmes iespējas

Būvniecības apjomu kritums un izaugsmes iespējas

Turpinot iepriekš aizsākto tēmu, skaidrojam būvniecības apjoma krituma iemeslus un būvuzņēmumu izaugsmes iespējas.

Saistītās nozares

Valsts sektoram ir vislielākā ietekme uz būvniecības apjomiem, tomēr jau iepriekšējā rakstā secinājām, ka tuvāko 2-3 gadu laika šajā segmentā liels darba apjoms nav gaidāms.

Nekustamā īpašuma tirgu ietekmē pieprasījuma kritums nerezidentu sektorā, kas saistīts ar  izmaiņām  uzturēšanās atļauju piešķiršanā. Visvairāk tas attiecas uz dzīvokļu būvniecību Rīgas centrā un Jūrmalā. Savukārt mājokļus, kas paredzēti vietējiem iedzīvotajiem, skar tās pašas problēmas, kas pirms krīzes -   iedzīvotāji nespēj uzkrāt naudu hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai un nereti joprojām saņem aplokšņu algas. Nekustamā īpašuma cenu līmenis šobrīd neveicina jaunu mājokļu būvniecību, un turpmāko 2 gadu laikā būvniecības apjomi šajā sektorā būs minimāli.

Savukārt mazumtirdzniecības tirgus attīstība veicina pieprasījumu pēc jaunām tirdzniecības platībām. Tuvākais vērienīgais notikums šajā jomā ir  tirdzniecības centra Akropolis būvniecība Rīgā, kas tiks uzsākta šī gada otrajā pusē. Paplašināšanās drīzumā paredzēta  arī tādos lielos Rīgas tirdzniecības centros kā  Alfa, Spice un Origo.

Vispārējā ekonomikas attīstība veicina pieprasījumu pēc biroju, viesnīcu un noliktavu telpām. Jaunas biroju ēkas būvniecība lielākoties notiek, ja ir vienošanās ar īrnieku jau pirms ēkas uzcelšanas. Spekulatīvie biroja projekti (īrnieks tiek meklēts pēc projekta realizācijas) ir reti un daudz riskantāki attīstītājam. Viens no lielākajiem projektiem 2016./2017. gadā būs RIMI noliktavas un biroja ēkas rekonstrukcija, kurā plānots investēt 75 miljonus eiro, tomēr kopumā būvniecības darbu apjoms arī šajā sektorā nebūs liels.

Analizējot esošos un plānotos projektus Latvijā, var secināt, ka lejupslīde būvniecības nozarē mūsu valstī var saglabāties gan 2016., gan 2017. gadā.

Eksports un diversifikācija

Kad nozares apjomi krīt, būvniecības uzņēmumi nereti pievēršas eksportam un uzņēmējdarbības dažādošanai.

Ar eksportu uzņēmums samazina atkarību no darba apjoma svārstībām konkrētā valstī. Latvijas lielākie būvnieki veiksmīgi eksportē inženierpakalpojumus, celtniecības materiālus, ka arī veic būvdarbus ārzemēs. Vislielākā eksporta proporcija, spriežot pēc 2014. gada rezultātiem, ir UPB – 60%, LNK SIA – 48% un BMGS – 34%.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības dažādošanu -  visbiežāk būvniecības uzņēmumi nodarbojas ar celtniecības materiālu ražošanu vai nekustamā īpašuma attīstību. Darbība, kas tieši saistīta ar būvniecību (būvmateriālu ražošana) noteikti vairāk ietekmē būvniecības apjomus, nekā netieši saistītas nozares apgūšana (nekustamais īpašums).

Finanšu rādītāji

Jau 2014. gadā būvniecības kompāniju apgrozījuma pieaugums saruka no 31% 2013. gadā līdz 3% 2014. gadā. Lielāko apgrozījuma kritumu 2014. gadā piedzīvoja būvuzņēmumi RE&RE, LNK SIA un Arčers. Savukārt visstraujākais apgrozījuma pieaugums bija uzņēmumiem Merks Latvija, RBSSKALS Holding un BMGS. Ņemot vērā  ne visai labvēlīgo situāciju nozarē, vidējais apgrozījuma pieaugums lielākajiem spēlētajiem tuvākajos gados visticamāk būs negatīvs. Lielāks apgrozījuma kritums varētu skart uzņēmumus, kas nenodrošina eksportu un kuriem nav pietiekami dažādots biznesa modelis.

Analizējot peļņas maržas (EBITDA marža – peļņa pirms finanšu ieņēmumiem/izdevumiem un pamatlīdzekļu amortizācijas), var secināt, ka tās ir augstākas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu un zemākas tiem, kuri strādā tikai Latvijas tirgū. 2014. gadā vidēja lielo būvnieku peļņas marža jau samazinājās no 6.4% 2013. gadā, līdz 4.7%. Sagaidām, ka peļņas radītāji būs vēl zemāki 2016. gadā.

Būvniecības uzņēmumi nodrošina saviem akcionāriem pietiekami augstu atdevi no ieguldītā kapitālā (Neto peļņa/Pašu kapitāls). Vidēja pašu kapitāla atdeve lieliem nozares spēlētajiem 2014. gadā sasniedza 12%. Analizētiem uzņēmumiem ir izveidojusies prakse regulāri maksāt dividendes saviem akcionāriem. Lielākā daļa dividendēs izmaksā aptuveni 70% no gada peļņas. Latvijas uzņēmumiem tā ir liela proporcija.

Nav šaubu, ka būvniecības nozare turpinās spēlēt būtisku lomu Latvijas ekonomikā, neskatoties uz samērā pesimistiskām nākotnes izredzēm.

Deniss Podļeskis,
SEB korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs

 


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.