Switch to mobile version. Augšup

Investīcijas - 21.06.2016
izaugsme | ekonomika

Brexit: trīs scenāriji

Brexit: trīs scenāriji

23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums, kurā tās iedzīvotāji balsos par to, vai Lielbritānijai būtu jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, vai jāizstājas no tās. Referenduma iznākums ietekmēs ne tikai Lielbritāniju, bet arī pārējās Eiropas Savienības valstis.

Saskaņā ar SEB analīzi, ir iespējami trīs referenduma iznākuma scenāriji –  vairākums nobalsos par palikšanu ES; par izstāšanos tiks nobalsots ar nelielu balsu pārsvaru; par izstāšanos tiks nobalsots ar lielu balsu pārsvaru. Šajā rakstā analizēti atšķirīgie iznākumi to varbūtējā secībā, kā arī to iespējamās sekas. Referenduma iznākumam būs galvenokārt politiskas sekas, taču tiks skarta arī ekonomika un finanšu tirgi. Neatkarīgi no iznākuma Lielbritānijas panāktās tiesības atturēties no turpmākās integrācijas centieniem radījuši nopietnus jautājumus par ES nākotni, ņemot vērā abus atšķirīgos Eiropa attīstības virzienus.

Īsumā

  • Saskaņā ar mūsu galveno scenāriju, referendumā tiks nobalsots par palikšanu ES sastāvā, kam būs salīdzinoši maz ekonomisku seku.
  • Īstermiņā šis iznākums varētu atdzīvināt tirgus; visticamāk palielinātos GBP, kā arī Lielbritānijas un Eiropas uzņēmumu akciju vērtība.
  • Ja referendumā tiks nobalsots par izstāšanos no ES ar nelielu balsu pārsvaru, sagaidāmas jaunas sarunas un jauns referendums – kārtējais trauksmainais posms, taču tā sekas joprojām būtu iespējams pārvaldīt.
  • Ja par izstāšanos no ES tiks nobalsots ar lielu balsu pārsvaru, tas ietekmēs ekonomisko izaugsmi, turklāt ne tikai Lielbritānijā; pieaugs arī nenoteiktība par ES politisko nākotni.

“Par palikšanu” scenārijs – visticamākais iznākums ar vismazāko ietekmi

Pašlaik ir daudz iemeslu uzskatīt, ka referendumā tiks nobalsots par palikšanu ES sastāvā. Uz to norāda aptauju rezultāti; tostarp britu likmju likšanas uzņēmumi, kas parasti diezgan labi prognozē vēlēšanu rezultātus, ir norādījuši, ka palikšanas alternatīva ir variants, kuram aptaujātie izteikti dod priekšroku. Pēdējo aptauju rezultāti ir uzrādījuši negatīvu sakarību starp izmaiņām neizlēmīgo balsotāju skaitā (kas ir liels) un “par” balsu īpatsvaru. Citiem vārdiem sakot, visticamāk, visneizlēmīgākie balsotāji pēdējā brīdī izvēlēsies nobalsot par palikšanu ES. Mūsuprāt, ir 65 % varbūtība, ka referendumā tiks nobalsots par palikšanu ES sastāvā.

Ja tā, tad viss varētu palikt kā līdz šim. Ir pamatoti pieņemt, ka Brexit riskam izzūdot, finanšu tirgos būs vērojams kāpums. GBP vērtība visticamāk pieaugs, akciju tirgi Lielbritānijā un citviet Eiropā nostiprināsies. No ekonomiskā viedokļa raugoties, varam pieņemt, ka izaugsmes tempu palēnināšanos ir izraisījusi nenoteiktība par Brexit referendumu šā gada sākumā, un šai nenoteiktība izzūdot, visticamāk atsāksies ieguldīšana, ka pašlaik atrodas gaidīšanas režīmā. Kopumā vērtējot, ilgtermiņa finanšu un ekonomiskās sekas joprojām būs ierobežotas arī šā iznākuma gadījumā.

“Par izstāšanos (ar nelielu balsu pārsvaru)” scenārijs – jaunas sarunas un jauns referendums

Ja par izstāšanos tiks nobalsots ar nelielu balsu pārsvaru, nav zināms, vai Lielbritānija faktiski izstāsies no ES – gluži pretēji. Nesen Londonas mēra amatu zaudējušais un kampaņas par izstāšanos vadītājs Boriss Džonsons ir izteicies, ka šāds iznākums varētu noteikt turpmākās sarunas par Lielbritānijas izstāšanos un lielāku autonomiju, kam sekotu vēl viens referendums par izstāšanos no ES. Esam vairākkārt pieredzējuši līdzīgu notikumu gaitu referendumos par ES citās dalībvalstīs. Mūsuprāt, šā scenārija iznākumam ir 25% varbūtība.

Ja referendumā tiktu nobalsots par izstāšanos ar nelielu balsu pārsvaru, Lielbritānija paliktu ES, un attiecīgi ilgtermiņa sekas būtu līdzīgas “Par palikšanu” scenārija sekām. Taču droši vien būtu sagaidāmas ilgākas sarunas un liela nenoteiktība, kā arī būtu jārīko jauns referendums, kam būtu neskaidrs iznākums – arī tas ietekmētu finanšu stabilitāti. Mūsuprāt, sākotnēji vājināsies gan GBP, gan EUR vērtība, kā arī akciju cenas, ar nosacījumu, ka viss pārējais paliks bez izmaiņām. Tas varētu mainīties, sākoties jaunajam sarunu raundam ar ES. Tādējādi īstermiņā, mūsuprāt, ietekme uz akciju tirgiem nebūs būtiska. Ietekme uz Lielbritānijas izaugsmes tempiem droši vien būtu lielāka nekā “Par palikšanu” scenārija gadījumā, jo ilgstoša nenoteiktība varētu negatīvi ietekmēt investīciju un patēriņa apjomu. Mūsuprāt, šī nenoteiktība varētu nedaudz ietekmēt arī ES izaugsmes tempus 2016. gadā.

Pat tad, ja balsojuma "Par izstāšanos" (ar nelielu balsu pārsvaru) rezultātā iestātos ilgstošs nenoteiktības periods (pieņemot, ka Lielbritānija tomēr paliks ES sastāvā), mūsuprāt,  galu galā gan “Par palikšanu" scenārija iznākumam, gan “Par izstāšanos (ar nelielu balsu pārsvaru)” scenārijam nebūtu būtisku seku uz citām valstīm un tirgiem. Attiecīgi šiem abiem iznākumiem mēs piešķiram 90% kopīgu varbūtību. Mūsu analīzei šeit varētu pielikt punktu. Taču tā kā sabiedrības balsojumu nevar paredzēt, iespējams arī “Par izstāšanos (ar lielu balsu pārsvaru)” scenārijs, un šāda iznākuma sekas ir aplūkošanas vērtas.

“Par izstāšanos (ar lielu balsu pārsvaru)” – liels politiskais spiediens, vāja izaugsme

Ja lielākā daļa iedzīvotāju (vairāk nekā 55%) nobalsotu par izstāšanos no ES, Brexit visticamāk kļūtu par realitāti. Tam būtu salīdzinoši būtiskas sekas, gan sākotnēji (tirgos), gan laika gaitā (ekonomiskā izaugsme un politika). Protams, visvairāk tas skartu pašu Lielbritāniju, jo īpaši attiecībā uz tirgiem un izaugsmi, taču varētu būt runa par plašu politisko ietekmi arī citviet ES.

Attiecīgi šim izstāšanās scenārijam realizējoties, GBP vērtība pret USD uzreiz varētu samazinātos par aptuveni 10 procentiem. Visticamāk, vājinātos arī EUR vērtība pret USD, ņemot vērā kopumā lielāku neskaidrību par ES turpmāko ekonomisko un politisko sadarbību. Mūsuprāt, būtu sagaidāms arī tūlītējs obligāciju ienesīguma pieaugums gan Lielbritānijā, gan citviet Eiropā, tiesa gan, ierobežotā apmērā. Dabiski, šīs norises mazinātu pasaules ieguldītāju uzticību Lielbritānijai kā valstij, kurā veikt ieguldījumus. Tas pats zināmā mērā attiecas arī uz citām Eiropas valstīm.

Akciju tirgi, tāpat kā otrā scenārija gadījumā, pieredzēs kritumu, kas vislielākos apmērus sasniegs tieši Lielbritānijā. Taču ir atšķirība – šīs sekas varētu izvērsties par ilglaicīgām, jo izaugsmes prognozes varētu mainīties.

Mūsuprāt, Lielbritāniju nāktos rēķināties ar investīciju tempu samazināšanos, nenoteiktību un mazāku eksportu apjomu uz ES valstīm, kā arī finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējumu. To varētu daļēji kompensēt mārciņas vājināšanās, kas varētu uzlabot Lielbritānijas ekonomiku. Saskaņā ar mūsu analīzi vispārējā ietekme uz valsts IKP būtu izaugsmes tempu palēninājums gan 2016., gan 2017. gadā nekā gadījumā, ja tiktu nobalsots par palikšanu ES sastāvā. Tāda pati nenoteiktība zināmā mērā varētu ietekmēt arī eirozonu.

Politiskās sekas

Ir mazliet grūtāk prognozēt, kādas būtu tā politiskās sekas Eiropas Savienībā. Ir ļoti liela varbūtība, ka arvien vairāk valstu sāks meklēt alternatīvas ES ierosinātajam integrācijas ceļam. Spriedze, visticamāk, pieaugs. Eiroskeptiķi runā par ES sabrukuma un/vai lielas politiskās nestabilitātes risku. Brexit gadījumā ES sāktu izteiktāk dominēt eirozonas valstis, un tādā gadījumā varētu būt nepieciešama eiro ieviešana citās valstīs, lai nepieļautu to stāvokļa pasliktināšanos.

Pēc SEB Investment Outlook 2016. gada jūnija materiāliem


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.