Switch to mobile version. Augšup

Finanšu plānošana - 05.02.2015
naudas pārvaldība | finanšu plānošana | izdevumu kontrole

Jurģa ieteikumi, kā ietaupīt vairāk naudas

Jurģa ieteikumi, kā ietaupīt vairāk naudas

Mērķis un plāns – šie divi vārdi vislabāk raksturo Jurģa Krūmiņa attieksmi pret naudu.

34 gadus vecais vīrietis ar ekonomista izglītību ir nokārtojis hipotēku, sācis veidot uzkrājumus pensijai un pašlaik jau praktiski pabeidzis iekārtot savu jauno mājokli.

Viņš tam naudu neaizņēmās – viņa vienīgās finanšu saistības ir hipotēka. Viņš arī nesaņēma milzu naudu no saviem vecākiem. Tomēr vienu lietu gan viņš ir mantojis no savas mātes, kura vairāk nekā 10 gadu strādājusi par grāmatvedi un citos amatos finanšu jomā, – tās ir zināšanas par naudas pārvaldību.

Ne tikai par to, kā tikt galā ar ikdienas vajadzībām, bet arī – kā plānot finanses priekšdienām.

Filma vai apavu pāris?

“Svarīgākā lieta, ko esmu apguvis, – vispirms jānokārto savas saistības. Izpriecas un citas vajadzības ir otrajā plānā. Es vienmēr, kad lietoju savu kontu, zinu un paturu prātā, ka līdz 20.–25. datumam tajā ir jābūt 200–300 eiro. Tā ir summa, kas nepieciešama komunālo maksājumu, tālruņa, interneta un kabeļtelevīzijas samaksai. Visus rēķinus es samaksāju tajā pašā brīdī, kad tos saņemu. Pēc tam atlikušo summu var lietot citām vajadzībām,” stāsta Jurģis. Viņš arī norāda, ka šāda finanšu disciplīna var būt iemesls pozitīvam bankas lēmumam, ja pēkšņi nepieciešams aizņēmums.

Jurģis uzskata, ka izdevumi ir jāplāno. Viņaprāt, vienmēr ir jāpārdomā arī, piemēram, cik patiesībā izmaksās gājiens uz kino vai vakars bārā. “Iespējams, ka jūs nevarat vienkārši izsvītrot tikšanos ar draugiem bārā vai kino apmeklējumu, taču nevajag arī sevi mānīt, domājot, ka šie izdevumi aprobežosies ar vienu pinti alus vai tikai biļeti uz filmu. Ja pieskaitāt izdevumus par našķiem un taksometru, summa var būt daudz lielāka. Tādēļ, plānojot naudas tēriņus par izklaidi, es apsveru arī iespējamās alternatīvas. Piemēram, tagad man būs nepieciešami ziemas apavi. Tas nozīmē, ka, visticamāk, es izlaidīšu kino apmeklējumu un atlikšu naudu, lai sakrātu 100 eiro zābakiem,” stāsta Jurģis.

Balva – izremontēts dzīvoklis

Rodas iespaids, ka šā 34 gadus vecā vīrieša dzīvi kontrolē nauda, ka tā ietekmē viņa dzīves stilu un lēmumus. Jā, un viņš ir retais, kurš to atzīst.

“Es lēmumus tiešām pieņemu, ņemot vērā, cik daudz naudas man ir. Tomēr nav arī tā, ka es drudžaini sekotu sava bankas konta stāvoklim un skaitītu pēdējo centu vai nevarētu naktīs gulēt, par to domājot. Gluži pretēji – finanšu plānošana sniedz drošības izjūtu un iespēju kontrolēt izdevumus. Tas vairāk līdzinās ceļu satiksmes noteikumu ievērošanai. Tev nav jāapstājas pie katras ceļazīmes un par to jādomā. Vienkārši brauc brīvi, taču vienmēr apzinies situāciju,” salīdzina Jurģis.

Labākā balva par to ir mērķa piepildījums – iekārtots jaunais dzīvoklis bez kredītu ņemšanas, iekrāts atvaļinājumam. Bet pats galvenais – pārliecība, ka pārvaldi savu naudu. Jurģis ir pārliecināts, ka bez mērķiem viņu vadītu emocijas un viņš tērētu naudu impulsīvi, kā to ir darījis iepriekš: “Kad biju students, tikko pārcēlies uz galvaspilsētu, un naudu man deva vecāki, bija ļoti daudz lietu, ko vēlējos izmēģināt un redzēt. Taču mēneša vidū nereti konstatēju, ka man vairs nav naudas un visu atlikušo nedēļu jāēd makaroni.”

Tomēr augstskolas gadi jaunajam cilvēkam iemācīja arī krāt. Ja viņam mēneša beigās bija atlikusi kāda nauda, viņš to ieskaitīja atsevišķā kontā. Pēc dažiem mēnešiem sakrātos 150 eiro puisis varēja izdot par apģērbu vai datora uzlabojumiem.

Naudas atlicināšana noteiktam mērķim

“Patlaban manā uzkrājumu plānā ir divi mērķi. Ilgtermiņā – esmu parakstījis pensiju 3. līmeņa jeb privātā uzkrājuma līgumu. Tas ir ļoti ērti un noderīgi nākotnei. Savukārt īstermiņā – es atlieku visu, kas palicis manā kontā mēneša beigās, un uzkrāto tērēju par plānotiem pirkumiem. Dažkārt es krāju, domājot par konkrētu mērķi, piemēram, nākamvasar esmu iecerējis doties ceļojumā uz Itāliju,” stāsta Jurģis.

Katru mēnesi viņš reģistrē savus ienākumus un izdevumus un tādējādi zina, kur paliek nauda. “Man patīk, ja viss tiek kontrolēts, tajā skaitā arī mana nauda. Es lemju par to, kas ir mani mērķi, ko es darīšu ar iekrāto, un es zinu, ka man veiksies, ja attiecīgi rīkošos,” uzsver Jurģis.

Daži ieteikumi:

  • Veidojiet uzkrājumus, lai, ienākumiem pēkšņi samazinoties, jums nevajadzētu lūgt palīdzību tuviniekiem vai lemt par kredīta ņemšanu.
  • Ja jums ir ģimene un hipotēka, dzīvības apdrošināšana ir obligāta – ja laulātais nespētu ģimeni uzturēt viens pats.
  • Naudu aizņemties ir viegli, daudz grūtāk ir to atmaksāt. Tāpēc ir svarīgi aizņemties ne vairāk, kā jūsu pašreizējais ienākumu līmenis ļauj.
  • Sāciet krāt pensijai. Var šķist, ka tā ir aiz kalniem, taču laiks steidzas ātrāk, nekā mēs domājam.
  • Regulāri pārskatiet visus savus izdevumus. Izvērtējiet, kam tiek izdots visvairāk naudas un kādus izdevumus varētu samazināt. Izdariet secinājumus.
  • Apspriediet savu plānu un idejas ar savu ģimeni – vai doties kaut kur atvaļinājumā, vai kaut ko iegādāties. Mērķi sasniegt ir daudz lielākas iespējas, ja visi ģimenē ir vienisprātis.
  • Laiku pa laikam palīdziet citiem cilvēkiem, kuriem palīdzība ir nepieciešama, – tad jūs patiesi sapratīsiet, cik daudz īstenībā jums pieder.
Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase – uzkrājiet naudu, iepērkoties ar karti.

Izmantojot Digitālo krājkasi, katra ar norēķinu karti veiktā pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, starpību novirzot Jūsu krājkontā.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.