Video blogs: svarīgākais ekonomikā šonedēļ

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis savā video blogā apkopo svarīgāko par notikumiem Latvijas un pasaules ekonomikā. Šī sadaļa ar aktuālākajiem apskatiem tiek papildināta katru nedēļu.

2020. gada ekonomikas prognozes

Globālā ekonomikas izaugsme 2020. gadā būs lēnākā pēdējās desmitgades laikā, kas ietekmēs arī Latvijas ekonomikas perspektīvas. Neskatoties uz izaugsmes palēnināšanos, recesijas riski ir mazinājušies un globālie rādītāji signalizē par situācijas stabilizēšanos. 

Latvijas IKP 2020. gadā būs 2% un inflācija samazināsies līdz 2.1%. Algu kāpums nākamajā gadā paredzēts gandrīz visās nozarēs, bet bezdarba līmenis svārstīsies ap 6%. Pieauguši izaicinājumi, kas saistīti ar cīņu pret naudas atmazgāšanu un korupciju, kas var kavēt ekonomisko aktivitāti noteiktos sektoros. Kopumā, lai arī ekonomikas izaugsme nākamgad būs lēnāka, iedzīvotāju labklājība turpinās pieaugt.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 42 (24.02 - 28.02)

Koronavīrusa izplatīšanās ārpus Ķīnas robežām raisa trauksmi finanšu tirgos. Vīrusa ietekmē jaunu auto tirdzniecība krīt gan Ķīnā (–92%), gan Eiropas Savienībā (–7,5%). Bet eirozonas ekonomiskās aktivitātes indekss turpina patīkami pārsteigt, uzrādot labāko rezultātu pēdējo 6 mēnešu laikā. Tikmēr Latvijas kredītreitings palielināts līdz A+ līmenim, kā arī valstij izdevies izvairīties no iekļaušanas “pelēkajā sarakstā”. Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 41 (17.02 - 21.02)

Lai gan OECD norāda uz globālās ekonomikas stabilizēšanos, noskaņojumu indikatoros nav ņemta vērā koronavīrusa ietekme. Vīruss iet secen arī ASV akciju tirgiem, kas turpina sasniegt jaunas virsotnes. Tikmēr Ķīnā 650 miljonu iedzīvotāju nespēj atgriezties darbavietās, bet valsts kopumā saražo vien trešdaļu no potenciālā apjoma. Vai vīruss ietekmēs arī Latvijas iedzīvotāju ikdienu?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 40 (10.02 - 14.02)

Kamēr ASV akciju tirgi aug un sasniedz jaunus rekordus, citos reģionos situācija nav tik optimistiska. Iemesli – koronavīruss un krītošās izejvielu cenas. Paredzams, ka koronavīruss turpinās izplatīties, bet uzņēmēji Ķīnā neatsaucas valdības aicinājumiem atjaunot ražošanu. Kādu iespaidu tas atstās uz Ķīnu, ASV un Eiropu? Tikmēr eirozonā jau gadu bažas rada apstrādes rūpniecība, tostarp arī Latvijā, kur 2019. gadā vien 10 no 22 nozarēm spēja uzrādīt pieaugumu.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 39 (03.02 - 07.02)

Koronavīruss turpina ietekmēt finanšu tirgus un globālo ekonomiku kopumā – akciju tirgi Ķīnā piedzīvojuši milzīgu kritumu. Tikmēr ASV ekonomikas izaugsme iepaliek no prezidenta Donalda Trampa solītajiem tempiem. Bet Latvijas ekonomika pērno gadu noslēgusi ar pārsteidzoši sliktiem ceturkšņa rādītājiem, kā arī gada griezumā demonstrē vājāko sniegumu Baltijā. Pastāv risks, ka arī nākamgad Latvijas ekonomika augs lēnāk par prognozētajiem 2%.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 38 (27.01 - 31.01)

Koronavīrusa ietekme ir jūtama arī finanšu tirgos. Neskaidrība veicinājusi naftas cenu samazināšanos, taču zelta cenas tikmēr kāpj. Vīrusam ir potenciāls ievērojami ietekmēt Ķīnas turpmāko izaugsmi. Bet globālā izaugsme kopumā šogad būs lēnākā pēdējo 10 gadu laikā, negatīvajiem faktoriem krietni pārsniedzot pozitīvos. Kuras nozares Latvijā jutīs vislielāko spiedienu, bet kurās jomās VID pērn neveicās ar nodokļu iekasēšanu?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 37 (20.01 - 24.01)

OECD indikatori par ekonomikas turpmāko attīstību, līdzīgi kā SEB veidotais indikators, turpmāko 6 līdz 9 mēnešu laikā prognozē izaugsmes stabilizēšanos, taču zem tās potenciāla. Tikmēr Ķīnas IKP pērn pieaudzis par 6,1%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 29 gadu laikā un liecina par ekonomikas stabilizēšanos. Eiropas Savienībā turpina augt jaunu auto tirdzniecība. Bet Latvijā samazinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Kur Latvijā joprojām ir augsts nabadzības risks, bet kas veicina tā samazināšanos?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 36 (13.01 - 17.01)

Kamēr ASV un Ķīna turpina tirdzniecības vienošanās pirmo posmu, pārsteigumi pienāk no Vācijas un Francijas. Rūpniecības aktivitāte Vācijā priecē jau otro mēnesi pēc kārtas, pārsniedzot gaidītos rezultātus. Savukārt vēsturiski ilgākie transporta sistēmas streiki Francijā piespieduši atcelt plānu par pensionēšanās vecuma palielināšanu. Bet Latvijas eksporta un importa rādītājos redzama globālo sarežģījumu ietekme.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 35 (06.01 - 10.01)

Gads sācies ar spriedzi pasaules ekonomikā, ko izraisīja ASV un Irānas konflikta eskalācija. Bažas rada arī globālā akciju kapitalizācija, kas pārsniegusi 100% no IKP un liecina par Vorena Bafeta “burbuļa” veidošanos. Tikmēr Latvijā nepatīkamus pārsteigumus nes dati par mazumtirdzniecību.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 34 (16.12 - 20.12)

Finanšu tirgos vērojams pozitīvisma uzplaiksnījums, ko veicināja vienošanās starp ASV un Ķīnu, kā arī vēlēšanās dotā “zaļā gaisma” Brexit īstenošanai. Taču abi jautājumi pagaidām ir tālu no atrisinājuma, jo tirdzniecības karš starp lielvalstīm turpinās, bet Brexit pārejas periodā būs jānoslēdz gandrīz 800 tirdzniecības vienošanās. Tikmēr Eiropas Centrālā banka izdarījusi prognozi par eirozonas ekonomiku 2020. gadā. Zināmi arī jaunākie dati par inflāciju Latvijā.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 33 (09.12 - 13.12)

Jaunie tarifi Ķīnas eksporta precēm stāsies spēkā 15. decembrī, taču konkrētas vienošanās starp ASV un Ķīnu šobrīd, visticamāk, netiks panāktas. Prezidents Donalds Tramps minējis, ka sarunas turpināsies arī nākamajā gadā un varētu ieilgt līdz pat nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām 2020. gada novembrī. Toties Latvijā 3. ceturksnī par 8,3% palielinājies algu apjoms (tagad vidējā bruto alga – 1091 eiro, neto alga – 801 eiro). Vai algas kāps arī nākamgad? Un kādi ir jaunākie dati par Latvijas rūpniecības nozari?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 32 (02.12 - 06.12)

Dati par ASV izaugsmi uzlabojuši kopējo noskaņojumu pasaulē, un recesijas riski šobrīd šķiet attālinājušies. Arī eirozonas ekonomikas noskaņojums novembrī atspoguļo pozitīvas tendences. Taču noskaņojums ir vājinājies būvniecībā, norādot, ka tās cikls pamazām noslēdzas. Tikmēr Latvijas IKP demonstrē atzīstamu pieauguma tempu, bet saglabājas zemākais Baltijā. Kurās pašmāju nozarēs vērojams kritums, bet kurās – izaugsme?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 31 (25.11 - 29.11)

Drīzumā, iespējams, sagaidāmas uz sadarbību vērstas sarunas starp ASV un Ķīnu, jo jau 15. decembrī ASV plānots pacelt Ķīnas importa preču tarifus. Pēc vadošā ekonomikas indeksa var secināt, ka lejupslīdes fāze ir beigusies, bet atgūšanās būs lēna. Oktobrī palielinājās jauno auto tirdzniecība – no 6,3% kāpuma Spānijā līdz 12,7% kāpumam Vācijā. Nākamā gada fiskālie stimuli būs vāji – prognozēts 0,2% no IKP. Bet kāda ir Centrāleiropas ekonomiskā izaugsme trešajā ceturksnī un cik Valsts ieņēmumu dienests iekasēja pēdējos 9 mēnešos?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 30 (18.11 - 22.11)

SEB ekonomisti paredz, ka pasaules ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad palēnināsies līdz 3%, kā arī tiek samazināta globālā IKP prognoze. Toties eirozonas IKP kāpums gaidāms ne ātrāk par 2021. gadu. Latvijas ekonomikas dati liecina, ka palielinājušies eksporta un būvniecības nozares rādītāji, un trešajā ceturksnī nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6% Latvijas iedzīvotāju. Kad gaidāma bezdarba palielināšanās? Un kas tuvākajā laikā notiks ar būvniecības nozari?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 29 (11.11 - 15.11)

ASV akciju tirgi sasnieguši rekordaugstu līmeni. Pēc pašreizējām S&P uzņēmumu iesniegtajām atskaitēm peļņa 79% gadījumos pārsniedz gaidītās prognozes. Sarunās par tirdzniecības karu no ASV izskan pretrunīgi viedokļi. Par pamatu tam varētu būt Donalda Trampa centieni mīkstināt savu politiku, satraucoties par ASV ekonomiku. Vai ASV piemēros autobūves tarifus ES un Japānai? Kāds ir Latvijas inflācijas līmenis oktobrī?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 28 (04.11 - 08.11)

Lai gan kopumā ekonomiskais noskaņojums ir samazinājies, un tādos sektoros kā rūpniecība tas ir zemākais aizvadīto 75 mēnešu laikā, trešajā ceturksnī ir redzamas arī dažas pozitīvas tendences ekonomikā. Kā ir mainījies Amerikas Savienoto Valstu IKP? Kāda ir bijusi Eiropas ekonomikā izaugsme? Un kādi ir jaunumi dažādos Latvijas ekonomiskajos sektoros?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 27 (28.10 - 01.11)

Vai ASV sadarbosies ar Ķīnu un atcels ieviestos tarifus? Kāda ir bijusi ekonomiskā izaugsme aizvadītajā ceturksnī un ko var sagaidīt nākamajā? Kādas aktualitātes ir būvniecības nozarē?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 26 (21.10 - 25.10)

Eiropas Savienības un Lielbritānijas vienošanās par Brexit – kā un kad tas notiks? Kādi ir ASV mājsaimniecību patēriņa dati, kam būtu jāglābj globālā ekonomika? Ko rāda aktuālākās Latvijas demogrāfijas tendences?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 25 (14.10 - 18.10)

Šonedēļ analizēsim ASV un Ķīnas tirdzniecības karu, ASV un Japānas tirdzniecības attiecības, kā arī Brexit procesu. Pievērsīsimies arī globālās konkurētspējas indeksam un Latvijas vietu tajā, kā arī prognozēsim šī gada inflāciju.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 24 (07.10 - 11.10)

Aizvadīta aktīva nedēļa, kuras laikā starptautisku rezonansi radīja ASV dati, kas liecina, ka sasniegts zemākais līmenis kopš 2009. gada vasaras, ietekmējot arī patērētāju noskaņojumu un patēriņa pieauguma tempu. Īsumā ieskicējot Latvijas aktualitātes, rūpniecībā izaugsme ir lēna +2%, mazumtirdzniecībā +3,1%, pārtikas preču tirdzniecībā +0,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā +5,5%. Prognozējot nākotnes attīstību, patēriņš turpinās pieaugt mēreni.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 23 (30.09 - 04.10)

Aizvadītās nedēļas ekonomikas dienaskārtību turpināja diktēt tirdzniecības konflikts starp ASV un Ķīnu. Šoreiz ASV pauda satraukumu par investoru ierobežotajām iespējām ieguldīt Ķīnas kompānijas. Kādi būs nākamie lielvalstu soļi politiskajā cīņā? Un vai draud saasināties arī ASV attiecības ar Eiropas Savienību? Aktuāls jautājums joprojām ir iespējamā krīzes tuvošanās. Vai ir pamats satraukties? Par ko liecina rādītāji? Vai pieaugošie ekonomiskā noskaņojuma indeksi ļauj secināt, ka izaugsme turpināsies arī Latvijā?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 22 (23.09 - 27.09)

Šobrīd piepildās pesimistiskās prognozes un globālā ekonomika palēninās. Globālās ekonomikas attīstības turpmāko gaitu ļauj prognozēt OECD dati, kā arī jaunākais PMI indekss. Rūpniecībai piedzīvojot lejupslīdi, pakalpojumu sektorā vērojama pakāpenisku izaugsmi. Par ko tas liecina? Saspringtā situācijā nonācis arī Latvijas darba tirgus. Gada laikā brīvo darbavietu skaits palielinājies par 23.8%. Vai vakanču skaits turpinās augt un kā tas ietekmē kopējo ekonomiku?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 21 (16.09 - 20.09)

Šobrīd karstākās ekonomikas ziņas pienāk no Saūda Arābijas, kur noticis uzbrukums naftas rūpniecības objektiem. Kā tas ietekmēs naftas cenas un Latvijas tirgu? Tikmēr Latvijā publicēti dati par 3.2% inflāciju augustā. Kurās nozarēs pieredzēts cenu kāpums, bet kādi ir jaunākie eksporta un importa dati?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 20 (09.09 - 13.09)

Āzijas akciju tirgus uzrāda optimismu, taču Ķīnas eksporta dati – pretēju ainu. Vai tas ir saistīts ar ieilgušo tirdzniecības konfliktu ar ASV un vai redzami kādi risinājumi? Tikmēr eirozonas ekonomikas izaugsmi ietekmē Vācijas apstrādes rūpniecības problēmas. Kā tas sasaucas ar Latvijas jūlijā publicētajiem datiem par rūpniecības veikumu – kurās nozarēs ir vērojams kritums un kurās pieaugums? Vai pie mums turpinās ekonomikas izaugsme un kādi būs izaicinājumi, lai tos noturētu?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 19 (02.09 - 06.09)

Vai izdosies izvairīties no ekonomiskās recesijas? Atbildi uz šo jautājumu palīdz meklēt jaunākais Nordic Outlook. Par salīdzinoši zemu izaugsmi brīdina ieilgušās problēmas globālajā apstrādes rūpniecībā. Un kā kontekstā ar globālo situāciju skaidrojama Baltijas valstu tirgu izaugsme?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 18 (26.08 - 30.08)

Finanšu tirgus satricina Ķīnas ieviestie ievedmuitas tarifi precēm no ASV, kā arī Savienoto Valstu atbildes solis. Cik ilgi šis tirdzniecības karš nomāks globālo ekonomisko izaugsmi? Tikmēr obligāciju tirgus brīdina par iespējamu krīzi tuvāko 3 gadu laikā. Aktualitāte Latvijā šobrīd ir 2020. gada budžeta veidošana, kas nesīs lielu politisko turbulenci.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 17 (19.08 - 23.08)

Lai arī pašlaik ASV prezidents Donalds Tramps daļēji atcēlis ievedmuitas tarifus dažādām Ķīnas precēm, sākoties jaunajam gadam, tirdzniecības disputs starp ASV un Ķīnu sola turpināties. Kā uz ārējās tirdzniecības samazināšanos reaģē Centrāleiropas valstu ekonomika? Un kādas demogrāfijas un nodarbinātības tendences novērojamas Latvijā?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 16 (12.08. - 16.08)

Pagājušonedēļ iegūtie eirozonas rūpniecības dati liecina, ka praktiski visās valstīs, kas aptver 90% eirozonas rūpniecību, tā piedzīvoja kritumu. Kādas tendences ir vērojamas Latvijas rūpniecībā? Kā tas atsaucies uz jaunākajiem Latvijas eksporta datiem un inflāciju? Vai iespējams sagaidīt pozitīvas tendences laikā, kad ASV un Ķīnas konflikts turpina uzņemt apgriezienus?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 15 (05.08 - 09.08)

Kamēr ASV Centrālā banka paziņoja par procentu likmju un bilances samazināšanu, prezidents Donalds Tramps piemēroja 10% tarifu Ķīnas precēm. Vai tas nozīmē, ka tirdzniecības kariem sekos valūtu kari? Kā tas ietekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 14 (29.07. - 02.08)

Globālā ekonomika piedzīvo nopietnas problēmas, kas samazina izaugsmes prognozes, liecina Starptautiskā Valūtas fonda rādītāji. Šobrīd trūkst pozitīvu ziņu, kas varētu uzlabot uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Salīdzinoši pozitīvu ainu uzrāda ASV izaugsmes dati. Bet kā Latvijas ekonomiku ietekmēs Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona plāns par katru cenu īstenot Brexit?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 13 (22.07 - 26.07)

Aizvadīto nedēļu akciju tirgi noslēdza ar mainīgiem panākumiem, dominējot nelieliem mīnusiem. ASV 2. ceturkšņa rādītāji liecina, ka Centrālā banka šogad varētu veikt tikai vienu procentlikmju samazinājumu. Savukārt globālā izaugsme 3. ceturksnī varētu saglabāties līdzšinējā līmenī. Vai tas nozīmē, ka izaugsmes palēlināšanās nav gaidāma? Un kā tas sasauksies ar Latvijas izaugsmi, kur viens no dienaskārtības jautājumiem ir minimālās algās celšana līdz 500 eiro?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 12 (15.07 - 19.07)

Aizvadītā nedēļa ekonomikā noslēdzās ar jauniem rekordiem finanšu tirgū. Bet Ķīnas tirgū ir vērojama pēdējo 20 gadu laikā zemākie IKP dati un eksporta samazinājums, ko ietekmē tirdzniecības kari. Tikmēr Eiropas Centrālā banka paziņoja par monetāro stimulēšanu. Kā tas ietekmēs ekonomikas izaugsmi?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 11 (08.07 - 12.07)

Aizvadītajā nedēļā finanšu tirgi bija uz pozitīva viļņa, savukārt jau piektdien šī tendence mainījās. Kas tam bija par iemesliem? Un vai tas ir ietekmējis globālās ekonomikas izaugsmes tempus un prognozes par tā dinamiku? Savukārt Lietuvā pieņemts lēmums paaugstināt minimālo algu un neapliekamo minimumu. Vai tas uzliks izaicinājumu mūsu valdībai, veidojot nākamā gada budžetu?

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 10 (01.07 - 05.07)

Par būtiskākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis izvirzījis jaunāko datu publicēšanu par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savām finansēm, Latvijas iekšzemes kredītportfeļa pieaugumu, G20 valstu līderu sanāksmi, kā arī bezdarba samazināšanos Eiropas Savienībā.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 9 (24.06. - 28.06.)

Aizvadītās nedēļas ekonomikas dienaskārtībā ir centrālo banku sniegtais skatījums uz ekonomikas perspektīvām. Vai tas nozīmē, ka centrālās bankas pārslēgs savu politiku stimulējošā režīmā? Un vai pateicoties tam finanšu tirgi sāks atgūties? Kā mūsu ekonomiku kopumā ietekmēs ASV, Ķīnas, Latvijas un Igaunijas tā sauktie “tirdzniecības kari”? Par šiem un vēl citiem jautājumiem – SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 8 (17.06. - 21.06.)

Pasaules ekonomikas un politikas līderu dienaskārtību diktē jūnija beigās plānotā G20 līderu sanāksme. Mūsu ekonomists Dainis Gašpuitis vlogā vērtē ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunu iespējamos pavērsienus pēc samita, to ietekmi uz globālo izaugsmi, kā arī gaidāmajām ASV domstarpībām ar Eiropu. Gašpuitis arīdzan pievēršas eirozonas autobūvētāju rezultātiem un faktoriem, kas varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz inflācijas tempu samazinājumu Latvijā.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 7 (10.06. - 14.06.)

Šoreiz Dainis ekonomikas apskatā runā par globālās ekonomikas nākotnes attīstību, Eiropas Centrālās bankas skatījumu uz inflāciju un ekonomikas tendencēm. Savukārt, Latvijas darba tirgū ir pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, kas uzņēmumu vadītājus izaicina meklēt risinājumus, lai šos cilvēkus noturētu. Tāpat jaunākie demogrāfijas dati liecina par Pierīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu, kamēr reģionos ir vērojams straujš samazinājums. .

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 6 (03.06. - 07.06.)

Šonedēļ Dainis dalās ar jaunāko informāciju par iedzīvotāju skaita izmaiņām pērn, Latvijas IKP datiem par pirmo ceturksni, kā arī mazumtirdzniecību aprīlī. Tāpat novērtējam Igaunijas straujo izaugsmi. .

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 5 (27.05. - 31.05.)

Šoreiz Dainis aplūko jaunākos bezdarba un nodarbinātības datus Latvijā un Baltijā, kā arī stāsta par aktuālāko SEB bankas indikatoru, kas prognozē ekonomikas tendences 9 un 12 mēnešu posmā. Pieminēts ir arī Valsts ieņēmumu dienesta ziņojums par valsts budžeta ieņēmumu plāna pārsniegšanu. .

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 4 (20.05. - 24.05.)

Šonedēļ Dainis dalās ar jaunākajiem inflācijas datiem un būvniecības nozares izaugsmi pirmajā ceturksnī. Parādās pazīmes par ASV ekonomikas palēnināšanos, savukārt Zviedrijā veikta finanšu direktoru aptauja par to noskaņojumu attiecībā uz ekonomikas perspektīvām. .

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 3 (13.05. - 17.05.)

Šonedēļ Dainis Gašpuitis savā video vairāk pievērš uzmanību Nordic Outlook ziņojuma galvenajām atziņām un secinājumiem.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 2 (06.05. - 10.05.)

Šoreiz – interesantākie dati par šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem vairākās nozarēs.

"Nedēļa ekonomikā" Nr. 1 (29.04. - 03.05.)

Daina Gašpuita pirmais atskata video par aizvadītās nedēļas spilgtākiem notikumiem ekonomikā.