Pērn vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu salīdzinot ar 2016. gadu, augusi par 7.9%, sasniedza jau 926 eiro. Vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro jeb 72,9 % no bruto algas. Šādām tendencēm turpinoties, jau šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā “uz papīra” var sasniegt 1000 eiro. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu tikai vairos saspīlējumu, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas.
Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Izaugsme pieņemas spēkā, bet situācijas darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka. Tuvāko divu gadu perspektīvas apliecina, ka situācija būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Tās temps ir ļoti straujš un visās nozarēs. Spiedienu palielinās pieaugošs darbinieku trūkums. Situācija budžetā un tuvojošās vēlēšanas būs labvēlīgs nosacījums algu kāpumam valsts iestāžu darbiniekiem.
Šogad Latvijā minimālās alga ir paaugstināta līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Lietuvā no 1. janvāra minimālā alga palielinājās par 20 eiro līdz 400 eiro, neapliekamais ienākumu slieksnis paaugstinot no 310 līdz 380 eiro. Igaunija šogad minimālo algu ir noteikusi 500 eiro apmērā, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu.
Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku. Jo īpaši tas attieksies uz elastīgām profesijām – šoferiem, IT speciālistiem, būvniekiem.
Lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār. Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur vidējā alga “uz rokas” ir ap 1000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšanas pievilcība mazinātos. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir aptuveni 2-3 gadu tālumā.
Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu tikai vairos saspīlējumu, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā jāpalielinās darbinieku migrācijai.
Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti. Izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas reģionos, kaut pašreizējais temps visos ir atzīstams.
Ja pirms gada šāds pieaugums bija optimistiskākajās prognozēs, tad šobrīd tā ir realitāte. Šogad algu kāpums tiek prognozēts 8.2% apmērā. Reālā algas kāpums būs līdzvērtīgs pērn uzrādītajām – aptuveni 4%.
