Pasaules ekonomika demonstrē pārliecinošu un plaša spektra izaugsmi. Tādējādi tuvāko divu gadu laikā sagaidāms stabils IKP pieaugums aptuveni 4% apmērā. Plānotās nodokļu sistēmas izmaiņas ASV ir audzējušas optimismu un ir viens no iemesliem, kāpēc Federālo rezervju sistēma (Fed) galveno procentu likmju kāpuma tempu paātrinās. Ilgtermiņa obligāciju ienesīgums pakāpeniski palielinās, bet sinhronizēta globālā augšupeja uzlabo uzņēmumu peļņas rādītājus un apstākļus investīcijām, kam jānodrošina pozitīva ietekme uz akciju tirgiem.
Pateicoties spēcīgai eirozonas izaugsmei, arī Eiropas Centrālās banka (ECB) straujāk dosies monetārās politikas normalizācijas virzienā. Globālā izaugsme šobrīd uzrāda dinamiku, kas raksturīga cikla noslēguma posmam. Spēcīgi darba tirgi un pieaugošā labklājība veicina privāto patēriņu, savukārt jaudas izmantošana sasniedz līmeni, kas veicina jaunus kapitāla izdevumus.
ASV prezindenta Donalda Trampa administrācijas noteikto nodokļu samazinājumu ietekme uz izaugsmi sagaidāma nedaudz lielāka, nekā tika prognozēts iepriekš, jo īpaši 2019. gadā. 2018. gadā mēs prognozējam IKP pieaugumu 2.8% apmērā. Eirozonā politiskās nenoteiktības mazināšanās un ekonomiskais noskaņojums veido stabilus izaugsmes priekšnosacījumus.
Izaugsme, kas pērn sasniedza pagājušās desmitgades augstāko līmeni, šogad uzrādīs 2,5% kāpumu. Strauji augošās ekonomikas (SAE) pieaugs par vairāk nekā 5%, neskatoties uz to, ka Ķīna īstenos kontrolētu palēninājumu. Tajā pašā laikā strauji augs citas lielās valstis, piemēram, Indija.
Brexit process kavē Lielbritānijas ekonomiku, kas ātrumā atpaliek no globālās augšupejas. Ja nolīgumu par jaunajām attiecībām starp Apvienoto Karalisti un ES tiks panākta savlaicīgi, Apvienotā Karaliste var izvairīties no lejupslīdes un piedzīvot mīkstu nosēšanos. IKP šogad augs par 1,4%. Tikmēr pasaules ekonomikai ir izdevīgi, ka naftas cenas pakāpsies nedaudz augstāk - apmēram 65 ASV dolāri par barelu.
Spēcīgie ekonomiskie signāli un inflācijas riska pieaugums ietekmē centrālo banku uzvedību. Šogad Fed normalizācijas tempu paātrinās līdz četriem galvenajiem procentu likmju paaugstinājumiem.
Stabilitāte eirozonā
Eirozonā ECB vanagi ir guvuši virsroku. Septembrī ECB noslēgs obligāciju pirkšanu un turpinās procentu likmju celšanu 2019. gadā. Gaidas par agresīvu Fed rīcību nav veicinājušas dolāra vērtības pieaugumu, bet EUR / USD attiecībās dominē citi spēki.
Eirozonas ekonomikas stiprība un stabilāka politiskā situācija ir palielinājusi uzticību eiro kā rezerves valūtai. Centrālo banku un citu organizāciju centieni palielināt eiro daļu valūtas rezervēs palīdzēs turpināt pakāpeniski eiro nostiprināties.
Situācija ekonomikā veido labu pamatu korporatīvā sektora peļņai, kam akciju tirgos jāpalīdz nodrošināt pozitīvas tendences.
Neskatoties uz optimistiskajām prognozēm nākamajiem pāris gadiem, ir arī bažas raisoši iemesli. Trampa ekonomikas politikas programmas iegūst arvien lielāku atzinību. Bet tas nemazinās politiskos konfliktus, kas var raisīt bīstamas sekas. ASV tirdzniecības un ārpolitikas pasākumi radīs nepārtrauktu nenoteiktību. Tāpat arī vēlme veidot federālāku ES var radīt pieaugošu saspīlējumu attiecībās starp dalībvalstīm. ASV nodokļa samazinājums pašreizējā ekonomiskajā ciklā ir novēlots. Tas samazinās vietu fiskālajiem stimuliem nākamās lejupslīdes laikā, kad tie visvairāk būs vajadzīgi. Pastāv liels risks, ka uz to laiku monetārās politikas instrumentu ietekme var izrādīties sevi izsmēlusi.
Ilgstoša un ārkārtīgi stimulējoša monetāra politika vājina spiedienu veikt reformas un rada jaunus finanšu burbuļus. Lēnā mājsaimniecību pirktspējas uzlabošanās kavē patēriņu, lai arī daudzviet patēriņš tiek balstīts mazāk atliekot uzkrājumiem.
Optimisms arī ziemeļos
Spēcīga Eiropa veicina ziemeļvalstu ekonomikas. Augošs eksports un investīcijas visās šajās valstīs dzen izaugsmi virs to potenciāla. Norvēģijā rūpnieciskais pieaugums, ko raisījis investīciju pieaugums naftas ieguvē kompensē kritumu mājokļu būvniecībā. Somijā pērn aizsākusies atgūšanās un labas nākotnes perspektīvas galu galā palīdzēs IKP šogad atgriezties 2008. gada līmenī.
Pagājušajā gadā Baltijas valstis parādīja stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja labie nosacījumi eksportā. IKP šogad turpinās augt veselīgā tempā, ko veicinās aktīvāks patēriņš un labvēlīgā situācija eksporta tirgos. Lielākā problēma saistās ar situāciju darba tirgū, kas var iegrožot potenciālo izaugsmi. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 4.1%, Lietuvas – 3.2%, Igaunijas – 3.5%.
Lai arī tuvāko divu gadu perspektīvas ir pozitīvas, nedrīkst ir jāpiedomā par sagatavošanos cikla lejupslīdes fāzei, kad pieaugs nepieciešamība pēc papildus stimuliem.
Zviedrijas ekonomika ir noturīga pret pieaugošo nenoteiktību mājokļu tirgū. IKP šogad pieaugs par 2,6%. Mājokļu cenu kritums bremzēs ekonomiku. Tajā pašā laikā spēcīgie globālie nosacījumi un vājā krona palīdz audzēt eksportu un investīciju rūpniecībā. Nav nekādu pazīmju, ka mājokļu cenu kritums negatīvi ietekmētu mājsaimniecības. Savukārt pirktspējas pieaugums liecina par to, ka turpmāko pāris gadu laikā patēriņa pieaugums turpināsies.
