Pandēmijas radītās krīzes un atbalsta pasākumu blakņu iespaidā arvien izteiktāks kļūst inflācijas kāpums, jo īpaši pārtikas cenu jomā. Kad varam rēķināties ar paisuma atkāpšanos?
Jūnijā patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam par transportu, pārtikai, apģērbiem un apaviem, alkoholam, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.
Rāms kāpums pirms lēciena
Inflācijas kāpums jūnijā ir bijis salīdzinoši rāms, salīdzinājumā ar lēcienu, kas uzrādīsies jūlijā. Tomēr ilgāka termiņa tendence iezīmējās jau gada sākumā un notiekošais nepārsteidz.
Šobrīd mēs dodamies arvien dziļāk sakāpinātas un nejaukas inflācijas posmā, kad regulāri pienāks ziņas par cenu pieaugumu, radot viļņošanos sabiedrībā.
Saprotams, ka pēc zemas inflācijas posma notiekošais rada pieaugošu rezonansi, jo ietekmē pirktspēju, kas nenoteiktības apstākļos pastiprina stresu. Izmaiņu krasumu veido arī tas, ka pērn daudzos segmentos cenas burtiski sabruka, īpaši energoresursiem. Šobrīd tās pārlec iepriekšējo līmeni un tā veidojas milzīgais pieaugums.
Ja pērn cenas nemazinātos, bet pie normāla scenārija turpināt pieaugt, pašreizējais kāpums būtu mazāk šokējošs. Sliktā ziņa, ka kāpums ir straujš un joprojām veidojas apstākļi tam, lai energoresursu cenas turpinātu augt. Tomēr nevar izslēgt arī to, ka kādā mirklī tās var atkal sarukt.
Pārtika kļūs dārgāka
Visnejaukākais tuvākajā laikā varētu būt attiecībā uz pārtikas cenām, kur jau veidojas daudzu faktoru kopums, lai tā sadārdzinātos.
Apstākļi pārtikas sadārdzinājumam veidojās jau pirms Covid-19 krīzes, piemēram, Āfrikas cūku mēra plosīšanās Ķīnā, ASV un Ķīnas tirdzniecības strīdi.
Šobrīd klāt nāk faktori, kas skar iepriekšējo ierobežojumu ietekmi uz ražošanu un darbinieku pieejamību, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un augošās produktu transportēšanas izmaksas. Sausums un spekulācijas ir cēlušas izejvielu cenas, bet energoresursu kāpums ir licis strauji augt ražotāju cenām.
Tomēr ne vienmēr uzskaitītie faktori uzreiz nozīmē gala cenas kāpumu, jo sadārdzinājums var tikt jau iecenots iepriekš, vai visā ķēdē līdz patērētājam var izlīdzināties.
Ekonomika atdzīvojas un viena no lielākajām problēmām varētu būt tieši darbinieku pieejamības grūtības pārtikas nozarē pasaulē, kas liek celties algām, kā dēļ daļa ietekmes līdz veikalu plauktiem tomēr nonāks. Algu un attiecīgi izmaksu kāpums turpināsies arī pakalpojumos.
Cik ilgi kāps cenas?
Aktuālākais jautājums ir, cik augstu inflācija kāps un cik ilgi šādā stāvoklī tā noturēsies.
Centrālo banku vadītāju skatījums joprojām ir samērā relaksēts. Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarda norāda, ka vērojamais kāpiens ir īslaicīgs un balstās bāzes efekta, pārejošu faktoru un enerģijas cenu pieauguma kombinācijā.
Ir skaidrs, ka vēl paies vairāki ceturkšņi līdz pieprasījums un piedāvājumu nostabilizēsies, tiks pieregulēti globālie stimuli un pārvarēti pārrāvumi. Uz gada beigām varēsim jau novērtēt vairāk, kuri faktori ir pārejoši, bet kuri kļuvuši noturīgi.
Ja pieņēmumi par faktoru pārejamību ir pareizi, tad augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu būt uz gada beigām, izkāpjot nedaudz virs 4% robežas. Turpmāk temps varētu normalizēties, bet tāpat nozīmēs inflācijas turpināšanos.
Valdības spēja ietekmēt vērojamo cenu kāpumu ir minimāla. Tādēļ pretpasākumi un cenu kontrole produktiem ieviesti netiks. Ļoti iespējams, ka varētu tikt piebremzētas, ja radīsies, tarifu pieauguma idejas. Taču atbalsta pasākumi mazākturīgākajiem gan būtu jāizsver.
Vērojamais cenu kāpums ir daļa no krīzes un atbalsta pasākumu blakņu rezultāts. To nāksies izdzīvot.
