Pagājušā gada nogalē Krievija pieredzēja savas nacionālās valūtas – rubļa –lielāko kritumu kopš 1998. gada krīzes. Kopumā 2014. gada laikā Krievijas rublis zaudējis aptuveni pusi no savas vērtības pret lielākajām pasaules valūtām – dolāru un eiro. Lielais valūtas vērtības kritums savienojumā ar Rietumvalstu ekonomisko sankciju slogu iezīmē nopietnas recesijas iestāšanos Krievijas ekonomikā. Šī krīze ne vien nopietni bremzēs Krievijas ekonomikas attīstību, bet arī ir jau atstājusi iespaidu uz tām valstīm, kuras līdz šim nozīmīgu sava eksporta daļu orientējušas uz Krievijas tirgu.
Eksportētāji uz Krieviju – riska zonā
Aptuveni 8% no Latvijas kopējā eksporta ir vērsti uz Krievijas tirgu. 2014. gadā ieviestā embargo dēļ nopietnus zaudējumus cieta Latvijas piensaimnieki un pārtikas – dārzeņu, augļu un gaļas – sektorā strādājošie. Lai gan embargo noteiktie importa ierobežojumi nopietni iedragāja vairāku Latvijas nozaru finansiālo stabilitāti, Krievijas rubļa vērtības kritums ilgtermiņā iezīmē, iespējams, vēl sarežģītākas un nopietnākas sekas tiem uzņēmējiem, kuri laikus nespēs pārorientēt kaut daļu sava eksporta uz citām valstīm.
Rubļa vērtības kritums komplektā ar augsto inflāciju un augstajām procentu likmēm būtiski samazinājis Krievijas iedzīvotāju pirktspēju un spēju pildīt savas esošās finanšu saistības.
Vērojama arī turpmāka kopējā importa apjomu samazināšanās gan savstarpējo ekonomisko sankciju dēļ, gan patērētājiem pievelkot jostas finansiāli sarežģītajā periodā. Pirktspējas samazināšanās iedragā citu embargo iepriekš neskartu nozaru darbību – piemēram, no Latvijas eksportējošos farmācijas un tekstilrūpniecības uzņēmumus. Paredzams, ka zaudējumus varētu pieredzēt arī tūrisma nozare, samazinoties Krievijas tūristu skaitam Latvijā. Visas rubļa vērtības krišanos un sankcijas pieredzējušās industrijas sākušas aktīvu jaunu eksporta tirgus iespēju izpēti, lai, ja ne aizietu no Krievijas importa tirgus pavisam, tad vismaz diversificētu savus riskus, kas saistīti ar valsts nestabilo ekonomisko stāvokli.
Krīzes uzvarētāji un zaudētāji
Protams, Krievijas ekonomiskās nedienas veidojušas ne tikai zaudētājus, bet arī uzvarētājus – šis laiks, piemēram, ir ļoti izdevīgs uz Krieviju ceļojošajiem tūristiem, no valūtas maiņas, mainot eiro pret rubli, iegūstot teju dubultu summu. Tie, kuri nodarbojušies ar Krievijas preču vai izejvielu iepirkšanu par rubļiem, patlaban no valūtas vērtības krišanās noteikt gūst lielus ienākumus.
Tie, kuri savu biznesu balstījuši uz eksporta attiecībām ar Krieviju, pašlaik saskaras ar pieprasījuma un cenu kritumu tirgū.
Arī mūsu uzņēmumus skāra Krievijas ekonomikas lejupslīde, kas likusi valsts līmenī domāt par eksporta tirgu paplašināšanu uz citām valstīm. Tiem, kuri strādā un plāno turpināt strādāt Krievijas tirgū, joprojām ir pieejami dažādi finanšu tirgus risku pārvaldīšanas risinājumi – valūtu maiņas tirgū pieejami forward, swap un opciju darījumi, savukārt kredītu tirgū – cross currency swap darījumi. Par šiem risinājumiem ieteicams interesēties bankā, lai labāk saprastu, kā pārvaldīt savus finanšu riskus, strādājot Krievijā.
Vērts apsvērt arī citus eksporta tirgus
Jāapzinās, ka pašreizējās prognozes nav ļoti daudzsološas. Kamēr pasaules naftas cenas, no kurām tik ļoti lielā mērā ir atkarīga Krievijas ekonomikas veselība, nepalielināsies un kamēr politiskie procesi turpinās nopietni regulēt ekonomisko vidi, liels rubļa vērtības pieaugums, visticamāk, nebūs sagaidāms. Tieši otrādi – ja tuvāko pusgadu naftas cenas nesāks pieaugt, Krievijas ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties.
Uzņēmējiem, pirms sākt savas produkcijas vai pakalpojumu eksportu uz Krieviju, būtu vērts iedziļināties pašreizējos politekonomiskajos procesos, lai skaidri apzinātos ar to saistītos riskus.
Racionāli jāizvērtē savas iespējas un ieguvumi, sākot darbību Krievijas tirgū, lai nebūtu jāattopas zaudētāja pozīcijā. Jebkurā gadījumā risku diversificēšana, balstot savu darbību uz vairākiem eksporta tirgiem, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem, ko varētu radīt globālās ekonomiskās vai politiskās norises.
Laura Andžāne
