Latvijas ekonomika kārtējo reizi ir spējusi pārsteigt, norādot, ka ir daudz labākā formā, nekā domā prognozētāji. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, 2020. gads Latvijā noslēdzies ar IKP samazinājumu 3,6% apmērā, kas ir krietni optimistisks iznākums.
Pērnā gada 4. ceturksnī, neskatoties uz Covid-19 radīto sarežģīto situāciju ekonomikā, IKP pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 3. ceturksni.
Apskaužamais Baltijas sniegums
Baltijas valstu ekonomikām 2020. gadā ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar Globālo finanšu krīzi.
Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība uzrādīja labu noturību pret raisītajām izaicinājumiem. Pozitīvas tendences, visticamāk, turpinājās publiskajā sektorā. Tikmēr kritums bija vērojams pakalpojumos, kas tieši izjuta ierobežojumu atjaunošanu.
To negatīvais iespaids izteikti būs redzams 2021. gada sākumā. Mazumtirdzniecībā gada pēdējos mēnešos nonāca jau krituma fāzē, kaut e-kanālos izaugsme piedzīvoja jaunu uzrāvienu. Viesmīlības sektoros turpināja valdīt sasalums.
Kas notiks turpmāk?
Paredzams, ka, atvieglojot ierobežojumus, patēriņš strauji atgūsies. Tālāks algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos.
Vērtējot darba tirgu, jāņem vērā, ka gada pirmajā pusē tiks sasniegta bezdarba virsotne. Gada otrajā pusē darba tirgus atsāks uzsilt.
Izaugsmes paātrināšanās sagaidāma 2022. gadā, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme.
2021. gada lielākais izaicinājums ir spējā paātrināt vakcināciju, lai rudenī izvairītos no ierobežojumu atjaunošanas. Latvijas IKP, kas pērn kritās par 3,6%, šogad palielināsies par 3,9%.
