Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 30.01.2019
alga | ekonomikas attīstība

Kad Baltija panāks Skandināviju?

Kad Baltija panāks Skandināviju?

Dzīves kvalitāte trīs Baltijas valstīs šobrīd ir apmēram tādā līmenī, kāds Skandināvijā bija 90. gados. Viens no mūsu lielākajiem klupšanas akmeņiem ir zemā produktivitāte. Lai gan augstajām tehnoloģijām ekonomikā ir liela nozīmē, vēl svarīgāk ir veidot spēcīgus zīmolus un investēt mārketingā.

Produktivitātes ziņā Latvija un Igaunija atpaliek ne tikai no Skandināvijas, bet arī no Eiropas vidējiem rādītājiem

Mums ir ātrāks internets nekā skandināviem, taču mēs nepietiekami izmantojam tā piedāvātās iespējas, lai sasniegtu pasaules tirgus.

Lai tuvinātos Skandināvijas līmenim, Baltijas valstīm jāvairo  iedzīvotāju uzticēšanās valsts institūcijām, jāinvestē kvalitatīvā izglītībā un visiem pieejamā veselības aprūpē.

Kopš neatkarības atgūšanas Skandināvijas valstis mums ir kalpojušas par labklājības līmeņa paraugu. Tāpēc aktuāls ir jautājums: vai un kad mēs pietuvosimies skandināvu dzīves līmenim?
Gada sākumā atbildes uz to diskusijā mēģināja rast visu trīs Baltijas valstu SEB ekonomisti.

Šobrīd dzīves līmenis Baltijas valstīs ir apmēram tādā līmenī, kāds Skandināvijā bija 90. gados. Vienlaikus varam būt lepni, ka salīdzinoši īsā laikā tomēr esam ļoti daudz sasnieguši. Taču Baltijai jārēķinās ar to, ka, labklājībai augot, katrs nākamais izaugsmes solis kļūst aizvien grūtāks.

Jāceļ produktivitāte un izglītības kvalitāte

Salīdzinot ekonomisko struktūru, redzam, ka Baltijas valstīs un Skandināvijā tā nemaz tik krasi neatšķiras, tomēr Ziemeļvalstīs ievērojami lielāku pienesumu ekonomikai dod publiskais sektors. Būtiska atšķirība ir vērojama produktivitātē – mēs strādājam vairāk, nevis gudrāk, radot mazāku pievienoto vērtību nekā Zviedrijā un Somijā strādājošie. Augstākie produktivitātes rādītāji Baltijā ir Lietuvā, galvenokārt pateicoties vēsturiski labi attīstītam smagās mašīnbūves sektoram, savukārt Latvijā un Igaunijā tie joprojām nesasniedz pat vidējo ES līmeni.

Kā uzsver SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, mūsu dabiskais resurss ir tieši cilvēki. Tāpēc, ņemot vērā aizvien pieaugošo iedzīvotāju novecošanās problēmu, Baltijas valstīm ne tikai jādomā par iespēju piesaistīt ārvalstu darbiniekus, bet arī par to, kā iekļaut darba tirgū tos tautiešus, kuri šobrīd nestrādā veselības problēmu dēļ.

Liels izaicinājums Baltijai ir arī izglītības līmeņa celšana. SEB bankas Lietuvā vecākais analītiķis Tads Povilausks (Tadas Povilauskas) atzīst, ka valstī trūkst darbinieku ar dažādām pamatiemaņām, tajā pašā laikā visās trijās Baltijas valstīs profesionālās izglītības iespējas ir krietni šaurākas nekā Somijā un Zviedrijā. Savukārt Mihels Nestors (Mihkel Nestor), SEB bankas Igaunijā ekonomists, norāda: pētījums liecina, ka tie, kuri studējuši sociālās zinības, pelna vairāk nekā tie, kas apguvuši eksaktās zinības, tādējādi apgāžot uzskatu, ka tikai eksaktajām zinībām ir nākotne. Baltijā, īpaši Latvijā, ir pārlieku liels biznesa administrāciju un tieslietas studējošo skaits, savukārt perspektīvās inženierzinātnes izvēlas  mazāk jauniešu.

Jākoncentrējas ne tikai uz tehnoloģiju revolūciju, bet arī uz mārketingu

Šobrīd Baltijā eksports galvenokārt tiek balstīts uz vienkāršām tehnoloģijām. Tomēr, kā uzsver M. Nestors, vērtīgāks par augstajām tehnoloģijām var būt spēcīgs zīmols. Kā piemēru viņš min zviedru uzņēmumu Fjallraven, kura ražotās mugursomas ir atpazīstamas visā pasaulē, un cilvēki par tām ir gatavi maksāt krietni virs vidējās tirgus cenas. Līdzīgi stāsti sastopami arī Baltijā – piemēram, igauņu saunu ražotājs Iglusaun, kurš savulaik izvēlējās konkurēt nevis ar cenu, bet ar dizainu un mārketinga stratēģiju. To, ka šāda pieeja ir izrādījusies īstā, pierāda arī fakts, ka uzņēmuma klientu vidū ir gan bijušais futbolists Deivids Bekhems, gan režisors Gajs Ričijs.

Tomēr ekonomikas eksperti uzsver – ir būtiski, lai veiksmīgas nav tikai atsevišķas kompānijas, bet gan virkne uzņēmumu, kas uzlabo kopējo valsts tēlu un piesaista investorus.

“Mums beidzot jāatbrīvojas no uzskata, ka esam Austrumeiropas valstis, kam savas preces jāpārdod par 20% lētāk,” saka M. Nestors. Savukārt T. Povilausks rosina mācīties no tādiem skandināvu uzņēmumiem kā IKEA, kurš globālu atpazīstamību iemantojis, lielā mērā pateicoties tieši savām mārketinga aktivitātēm.

Visi eksperti ir vienisprātis, ka valstīm jārod iespēja nodrošināt lielāku finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – šajā jomā Zviedrija un Somija ir ES līderes, bet Baltijas valstis atrodas saraksta lejasdaļā.

Kad mēs sasniegsim skandināvu algu līmeni?

Tiek lēsts, ka līdz tam varētu paiet vismaz 30 gadu, taču, protams, jārēķinās ar to, ka arī Zviedrijas un Somijas algu līmenis uz vietas nestāvēs. Un – jo augstāk kāpjam, jo lēnāk augam, tāpēc Baltijas valstīm liels izaicinājums būs neiekrist vidējo ienākumu slazdā. Realitātē no skandināvu ienākumiem mūs šķir pat vairākas paaudzes, taču tas ir tikai loģiski, ņemot vērā to, ar kādu novēlošanos mēs vēsturiski esam varējuši sākt savu izaugsmi.

Vienlaikus jāskatās ne tikai uz bezkaislīgiem skaitļiem, bet jāvērtē arī tādi rādītāji kā Tautas attīstības indekss (Human Development Index), kurā ir iekļauts gan atalgojums, gan veselības aprūpe, izglītības līmenis un citas komponentes – saskaņā ar to Baltijas situācija jau izskatās labāk, lai gan plaisa starp Baltijas valstīm un Skandināviju joprojām ir liela.

Pilnvērtīgi neizmantojam savas priekšrocības

D. Gašpuitis norāda, ka pie mums interneta ātrums ir lielāks nekā Skandināvijas valstīs, taču mēs pilnībā neizmantojam tā potenciālu – mūsu uzņēmumiem būtu vairāk jāpiestrādā pie digitālo pārdošanas kanālu attīstīšanas. Tam piekrīt arī viņa igauņu kolēģis: “Līdz šim tika uzskatīts, ka Baltiju ļoti ierobežo tās mazais tirgus, taču internets ir kā lielceļš, kas paver ļoti plašas iespējas.”
Jautājums: kā efektīvi izmantot ātro internetu, lai sasniegtu visu pasauli? Šajā ziņā Latvija pagaidām atpaliek ne tikai no Zviedrijas un Somijas, bet arī no pārējām Baltijas valstīm, un līdz šim digitalizāciju un e-komerciju visefektīvāk ir spējuši likt lietā lietuvieši.

Linda Ezerkalna

Vētspapīru konts investīcijām
Konts akciju iegādei

Atveriet vērtspapīru kontu internetbankā bez maksas un sāciet ieguldīt ar 1 EUR

Kopā ar SEB banku Jūs varat realizēt savas ieguldījumu ieceres un iegādāties dažādus ieguldījumu fondus, kā arī cita veida vērtspapīrus, piemēram, akcijas un obligācijas.


  • Ekonomiskā vide - 24.01.2019

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Jautājumi par to, vai gaidāma krīze, tāpat kā padomi, kā rīkoties tās gadījumā, pasaules masu medijos parādās arvien biežāk. Izaugsmes tempiem palēninoties un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāstam paplašinoties, saasinās uzņēmēju un patērētāju uztvere un pieplok pacilātais noskaņojums.

    Lasīt vairāk

  • Ekonomiskā vide - 21.12.2018

    Kas sagaida ekonomiku 2019. gadā

    Kas sagaida ekonomiku 2019. gadā

    2018. gads Latvijas ekonomikā kopumā ir bijis visai veiksmīgs – to atcerēsies, pateicoties zemam bezdarba līmenim un augošām algām. Bet cik ilgi turpināsies šie procesi? Piedāvājam SEB bankas ekonomistu sagatavotās prognozes par to, kas iedzīvotājus sagaida 2019. gadā.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.