Switch to mobile version. Augšup

Ekonomiskā vide - 24.04.2018
darba samaksa | prognoze | minimālā alga

Algu spiediens tuvojas maksimumam

Algu spiediens tuvojas maksimumam Foto: unsplash.com

Pērn vidējā bruto darba samaksa valstī cēlās par 7.9% un sasniedza 926 eiro. Vidējā neto alga bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas. Ko sagaidām darba samaksas jomā šogad?

Straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs.

Pieauguma tempu veicina arī minimālās algas palielinājums šogad līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā.

Situācija darba tirgū kļūst arvien saspīlētāka un spiediens uz algu pieaugumu palielinās.

Izaugsmes apstākļi dod papildu iespējas atalgojumu paaugstināt, jo parādās iespēja gan pieprasīt, gan arī sagaidīt lielākas algas piedāvājumu. Tas attiecas arī uz valsts iestāžu darbiniekiem. Tomēr budžeta iespējas būs ierobežotas un visas gaidas remdināt nespēs.

Darba samaksas pieaugums sagaidāms praktiski visās nozarēs, kaut temps atšķirsies. Lēnāks kāpums vai pat kritums gaidāms finanšu jomā. Tāpat ne pārāk būtiskas izmaiņas uzrādīs nekustamā īpašuma nozare. Sarežģīta situācija būs arī tranzītā. Taču tas, kā tas atsauksies uz statistiku, ietekmēs piekoptā uzņēmumu politika, kas skar darba efektivizāciju. Tas ir, neskatoties uz sarežģīto situāciju, tiks veikti pasākumi, lai samazinātu darbinieku skaitu un iespēju robežās pārējiem palielinātu atalgojumu. Sava loma būs algu legalizēšanās procesa gaitai.

Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs vēlme ievest darbaspēku.

Jo īpaši tas attieksies uz tādām profesijām kā šoferi, IT speciālisti, apstrādes rūpniecības nozaru darbinieki un speciālisti, pakalpojumu jomu darbinieki, kā arī būvnieki.

Sekojot tendencēm ekonomikā, straujāks kāpums varētu būt IT, pakalpojumu nozarēs, īpaši būvniecības sektorā strādājošiem. Lai arī pieauguma prognozes ir pārliecinošas, informācija par straujo atalgojuma pieaugumu vairos saspīlējumu, īpaši reģionos vai jomās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā jāpalielinās darbinieku migrācijai starp nozarēm un uzņēmumiem.

Visticamāk, lielāku algu kāpumu uzradīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti.

Pretrunīgs noskaņojums valdīs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks. Tādēļ emigrācijas plūsma saglabāsies.

Gada vidū vidējā bruto alga sasniegs 1000 eiro, taču 1000 “uz rokas”, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšanas pievilcība mazinātos, vēl ir aptuveni 2-3 gadu attālumā.

Atalgojuma pieaugums reģionos būs gana straujš, kaut algu līmeņa atšķirības reģionos saglabāsies. Pērn vidējā alga Rīgā bija 1044 eiro, kamēr Latgalē 640 eiro. Tuvākā nākotnē algu līmeņa atšķirības starp reģioniem un Rīgu turpinās augt. Mazāk izteikti tas attieksies uz atsevišķiem centriem reģionos. Tādēļ darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums pievilcīgāks, turpināsies.

Ja pirms gada šāds pieaugums bija optimistiskākajās prognozēs, tad šobrīd tā ir realitāte. Šogad algu kāpumu prognozējam 8.2% apmērā. Reālās algas kāpums būs 5-5.5%.

Dainis Gašpuitis,
SEB bankas ekonomists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.