Switch to mobile version. Augšup

Infotelpa

Ekonomiskā vide

  • Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    Algas šogad sasniegs jaunas virsotnes

    2018. gadā bruto darba samaksa pārsniegusi zīmīgo 1000, sasniedzot 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8,4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bijis vērojams visās jomās. Gada laikā pieaugusi arī neto alga – gada nogalē iedzīvotāji vidēji “uz rokas” saņēma jau 714 eiro. Kādu līmeni algas sasniegs šogad?

    Lasīt vairāk

  • Kad Baltija panāks Skandināviju?

    Kad Baltija panāks Skandināviju?

    Dzīves kvalitāte trīs Baltijas valstīs šobrīd ir apmēram tādā līmenī, kāds Skandināvijā bija 90. gados. Viens no mūsu lielākajiem klupšanas akmeņiem ir zemā produktivitāte. Lai gan augstajām tehnoloģijām ekonomikā ir liela nozīmē, vēl svarīgāk ir veidot spēcīgus zīmolus un investēt mārketingā.

    Lasīt vairāk

  • Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

    Jautājumi par to, vai gaidāma krīze, tāpat kā padomi, kā rīkoties tās gadījumā, pasaules masu medijos parādās arvien biežāk. Izaugsmes tempiem palēninoties un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāstam paplašinoties, saasinās uzņēmēju un patērētāju uztvere un pieplok pacilātais noskaņojums.

    Lasīt vairāk

  • Mobilitāte un tehnoloģijas rada lielas pārmaiņas

    Mobilitāte un tehnoloģijas rada lielas pārmaiņas

    Ieradumu maiņa transformē finanšu sektoru un arī mājokļu tirgu, intervijā laikraksta Diena žurnālistei Magdai Riekstiņai uzsver SEB bankas vadītāja Ieva Tetere.

    Lasīt vairāk

  • Kas sagaida ekonomiku 2019. gadā

    Kas sagaida ekonomiku 2019. gadā

    2018. gads Latvijas ekonomikā kopumā ir bijis visai veiksmīgs – to atcerēsies, pateicoties zemam bezdarba līmenim un augošām algām. Bet cik ilgi turpināsies šie procesi? Piedāvājam SEB bankas ekonomistu sagatavotās prognozes par to, kas iedzīvotājus sagaida 2019. gadā.

    Lasīt vairāk

  • “Trīs māsas” Eiropas kronī jeb pirmie neatkarības gadi

    “Trīs māsas” Eiropas kronī jeb pirmie neatkarības gadi

    Jebkuri sasniegumi vai zaudējumi ir nosacīti, ja nav mērauklas, ar ko tos novērtēt. Lai gan katrai no trim Baltijas “māsām” – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai –  piemīt sava spēcīga identitāte, būtībā mēs esam trīs ļoti līdzīgas valstis, kas šogad svin savu simtgadi.

    Lasīt vairāk

  • Akciju tirgi nav uzticami recesijas priekšvēstneši

    Akciju tirgi nav uzticami recesijas priekšvēstneši

    Akciju tirgi mēdz signalizēt par cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Aplūkojot 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) kritās par 10% vai vairāk, redzam, ka globāla lejupslīde ir sekojusi tikai trīs gadījumos.

    Lasīt vairāk

  • Ārējā tirdzniecība – durvis uz pasauli un labklājību

    Ārējā tirdzniecība – durvis uz pasauli un labklājību

    Latvijas atvērtība tirdzniecībai dažādos laika posmos ir bijusi atšķirīga. Taču šobrīd spēcīgu izaugsmi uzrāda citas pakalpojumu nozares, kuru eksports sniedz ievērojamu pienesumu mūsu tautsaimniecībai. Atšķirībā no preču tirdzniecības pakalpojumu bilance vienmēr ir bijusi pozitīva.

    Lasīt vairāk

  • Latvieši jau sen nav zemnieku tauta

    Latvieši jau sen nav zemnieku tauta

    Priekšstats par latviešiem kā zemnieku tautu ir dziļi iesakņojies – jautāti, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, divas trešdaļas aptaujāto norāda, ka tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Bet vai tā ir patiesībā? 

    Lasīt vairāk

  • Rūpniecība: tautsaimniecības stūrakmens

    Rūpniecība: tautsaimniecības stūrakmens

    Latvijas rūpniecība, kas tās vairāk nekā 100 gadu vēsturē daudzkārt ir tikusi iznīcināta, veidota no jauna, vienmēr bijusi nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības stūrakmens. Tās attīstība nav pašmērķis, bet var būt nozīmīgs rīks augstākas labklājības sasniegšanai.

    Lasīt vairāk

  • Gadsimts sociālekonomiskajos vaibstos

    Gadsimts sociālekonomiskajos vaibstos

    Latvijas sociālekonomiskie vaibsti laika griežos ir bieži mainījušies. Tautsaimniecības struktūras un tehnoloģiju izmaiņu ietekmē šie procesi turpinās. Būtiskākais ir neatstāt tos pašplūsmā, bet aktīvi veidot atbilstoši sabiedrības interesēm.

    Lasīt vairāk

  • Vidējā alga pārvar 1000 eiro slieksni

    Vidējā alga pārvar 1000 eiro slieksni

    Tas nu ir noticis. 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 8.4% un sasniedza 1004 eiro. Līdzīgs darba samaksas pieaugums bija gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, attiecīgi par 8.4% un 8.5%. Reālais darba samaksas pieaugums bija 7.4% apmērā.

    Lasīt vairāk

 

Ekspertu viedokļi

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.