Switch to mobile version. Augšup

Drošība - 27.10.2015
internets | nauda

Kā pasargāt uzņēmuma tīklu no datorvīrusiem?

Kā pasargāt uzņēmuma tīklu no datorvīrusiem?

Krāšņais zelta rudens neapšaubāmi ir skaists gadalaiks, tomēr bieži vien tas atnāk kopā ar gripas vīrusu aktivizēšanos. Savukārt mūsu elektroniskajām ierīcēm dažādas kaitīgas programmas un datorvīrusi uzbrūk cauru gadu. Tādēļ par to drošību jārūpējas katru dienu neatkarīgi no gadalaika. Labākais veids, kā to paveikt, – izpētīt ceļus, kādos vīrusi nonāk datoros.

Gluži kā cilvēki spēj izvairīties no saslimšanas, regulāri mazgājot rokas un uzņemot vitamīnus, arī datoru var veiksmīgi pasargāt no kaitēkļiem, ja vien zinām, kā tie izplatās un kā nonāk elektroierīces organismā. Lūk, pieci populāri veidi, kā vīrusi, izspiegošanas programmas, izpirkuma izspiedējas un citas ļaunās programmas nonāk datorā.

Sociālie mediji

Statistika ir nepielūdzama – mūsdienās trīs ceturtdaļas no visiem reģistrētajiem vīrusiem datoros nonāk no sociālajiem medijiem. Ne velti daudzos uzņēmumos piekļuve sociālajiem tīkliem ir slēgta – darbinieki tajos ne tikai nosit laiku, bet arī uzķer vīrusus, kas var apdraudēt uzņēmuma tīklu. Šo fenomenu var skaidrot ar faktu, ka cilvēki socializācijas portālus uztver kā virtuālu draugu tikšanās vietu. Viņi saviem draugiem uzticas un nepieļauj domu, ka no paziņām vai zināmiem zīmoliem saņemti ziņojumi varētu slēpt draudus datora veselībai.

Tomēr nereti nākas vilties, jo sūtītājs nemaz nav attiecīgais cilvēks vai uzņēmums, bet gan kāds ļaundaris, kas izmanto uzticību iemantojušo vārdu. Risinājums ir diezgan sarežģīts – ļoti kritiski izvērtēt, kādēļ “draugi” sūta failus, ko neesat viņiem lūdzis. Pievērsiet uzmanību arī pavadošās ziņas tekstam. Ja tas izskatās pēc neveikla mašīntulkojuma, tad, visticamāk, ir vīruss.

E-pasta sūtījumi

Lai arī datordrošības speciālisti jau gadiem ilgi piekodina lietotājus neatvērt e-pasta vēstules no nezināmiem sūtītājiem un nekādā gadījumā neklikšķināt uz šaubīgiem pievienotajiem dokumentiem, šis joprojām ir viens no populārākajiem veidiem, kā datorā nonāk kaitīgās programmas. Šīgada sākumā ne viens vien uzņēmumus Latvijā uzķērās uz mēstuli ar tēmu “Neapmaksāts rēķins”, kam pievienotais fails bija nevis rēķins, bet CTB Locker vīruss. Tas nošifrēja visus inficētā datora failus un piedāvāja tos atšifrēt tikai pēc noteiktas naudas summas pārskaitīšanas ļaundariem. Pret šo uzbrukuma veidu jālieto tādas pašas zāles kā sociālo mediju gadījumā – rūpīga katra sūtījuma izvērtēšana.

Interneta reklāmas

Tas var izklausīties paranoiski, taču šodien pat vienkārša klejošana pa nezināmām interneta vietnēm jūsu ierīcēm ir tikpat bīstama kā pastaiga vēlā vakara stundā geto rajonā. Jo īpaši tad, ja mēdzat klikšķināt uz reklāmas baneriem vai bez lasīšanas spiežat OK ikonu uz pēkšņi ekrānā izlēkuša paziņojuma. Nereti aiz plakātiem, kas sola atklāt notievēšanas, muskuļu masas pieaudzēšanas vai naudas pelnīšanas noslēpumus, ir paslēpta ļaundabīga programma. Aktivizējot to, jūs atvērsiet vīrusam ceļu uz savu datoru.

Ierīces inficēšanās bieži vien pat nav pamanāma, jo programma klusībā darbojas, vācot un sūtot savam saimniekam dažādus datus – ievadītās paroles, kredītkaršu numurus un citu informāciju, ko var pārvērst naudā, piemēram, piekļūstot cilvēka vai uzņēmuma norēķinu kontam. Glābiņš šajā gadījumā ir vienkāršs un labi zināms – droša antivīrusa programma, kas uzreiz pamanīs iebrucēju un cels trauksmi.

Apslēptie vīrusi

Vīrusu un antivīrusu ražotāju nebeidzamā cīņa mudina “urķus” kļūt aizvien radošākiem. Mūsdienās vienkāršai ļaunprogrammai ir ļoti grūti apiet labu aizsardzības sistēmu, tādēļ tās tiek ieslēptas dažādos citos failos, lai antivīrusa programma to nespētu atpazīt. Uz šādiem vīrusiem visvieglāk uzķerties tiem, kuri šaubīgās vietnēs meklē iespēju par velti iegūt kādu programmu vai mūzikas failus. Ja vīruss nonācis datorā, ar to jācīnās kā ar ielaistu slimību. Visefektīvāko ārstēšanu nodrošinās tās antivīrusa programmas, kuras ātri saņem jaunākos atjauninājumus un spēj izķert kaitēkļus, tiklīdz ir tos atpazinušas.

Ļaunprogrammas mobilajām ierīcēm

Viedtālruņu lietotāji tam tika gatavoti jau sen, taču daudzi atteicās ticēt, ka tas kādu dienu notiks. Taču notika. Piemēram, burtiski pirms pāris dienām App Store veikalā tika atrastas 256 kaitīgas programmas. Arī Google Play veikalā var lejupielādēt daudzas šaubīgas spēles, kas patiesībā nemaz nav spēles, bet gan ļaunprogrammas. Tās iesēžas ierīces atmiņā, vāc informāciju un gaida brīdi, kad tālrunis tiks savienots ar kādu citu ierīci, piemēram, datoru, lai pārlēktu arī tajā. Lai izvairītos no šiem vīrusiem, pirms izvēlētās lietotnes ielādēšanas jāaplūko lietotāju novērtējums un jāpalasa atsauksmes. Ja vērtējumu ir ļoti maz, nesteidziet to ielaist savā viedajā ierīcē.

Jānis Vēvers,
tehnoloģiju žurnālists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.