Switch to mobile version. Augšup

Drošība - 28.09.2018
mākslīgais intelekts | konsultācijas

Finanšu pakalpojumi sadarbībā ar robotiem

Finanšu pakalpojumi sadarbībā ar robotiem Foto: Franck V. on Unsplash

Kā tehnoloģijas satuvinās cilvēci, kāda ir radošuma nozīme un kādas pārmaiņas sagaidāmas banku darbībā turpmāko desmitgažu laikā?  Piedāvājam fragmentu no divu Baltijas digitālā bankinga ekspertu – Ģirta Bērziņa un Iļjas Nogičeva sarunas, kurā viņi meklē atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.

Ko bankas mūsdienās saprot ar mākslīgo intelektu (MI)?

Ģirts Bērziņš (Ģ.B.): Tas ir modes sauklis. Mūsdienās banku darbība balstās uz datiem; tas ir nemateriāls pakalpojums, t.i., naudas līdzekļi jau ir sekundārais posms. Attiecīgi MI var pielietot gandrīz visur bez ierobežojumiem. Raugoties nākotnē, redzu, ka visus klientus varētu apkalpot nevis viens robots, bet katram klientam varētu būt savs personīgais virtuālais asistents (VA) jeb privātais baņķieris robots, kas apkalpos viņu, pārzinās viņa izmaksas, dzīvesveidu un ieradumus. Tā vietā, lai paļautos uz masu mārketingu un censtos pārdot produktus, virtuālie palīgi, sniedzot konsultācijas, radīs klientos vēlmi tos iegādāties. Te uzticēšanās spēlē galveno lomu, jo klientam nākas paļauties uz to, ka VA darbojas viņa interesēs.

Iļja Nogičevs (I.N.): Pilnīgi piekrītu tev. Man ir svarīgi zināt, pie kā vērsties, ja man rodas kādas neskaidrības. Un man šķiet, ka izšķirošais aspekts ir tas, vai tu būsi tas, pie kura vērsīsies ar konkrētu jautājumu. Tas nekas, ka tevi neizvēlēsies visiem pakalpojumiem, kuri nepieciešami taviem klientiem. Aizdomājos arī par to, vai MI ir tikai modes sauklis; galu galā nonācu pie secinājuma, ka tā drīzāk ir ilgtermiņa tendence.

No vienkāršotas perspektīvas raugoties, mākslīgais intelekts ir roboti, kas atdarina cilvēkus, un šis process norit jau vairākus gadus. Piemēram, ja klients atsūta apdrošinātās hipotēkas noteikumus, kas ietver garu noteikumu un nosacījumu sarakstu, mums ir mašīna, kas izlasīs šo dokumentu un ievadīs to sistēmā.

Šī pieeja jau tiek lietota, turklāt šādas lietas mums tīri labi padodas. Teksta, balss un runas atpazīšana jau ir kļuvusi ierasta, bet kā ir ar nestrukturētu datu saprašanu? Piemēram, mēs saņemam informāciju no anketām un ievadām to īpašā programmā, kas mums izsniedz jau strukturētus rezultātus, piemēram, “Jūsu klientus neapmierina šis, tas un vēl tas. Ja jūs novērsīsiet šīs nepilnības, jūsu rezultāti būtiski uzlabosies.” Agrāk visus datus ievadīja un analizēja vairāki operatori, un tas aizņēma daudz laika. Tāds manā skatījumā pašreiz ir MI pielietojums. Nākamais posms ir mašīnas, kas spēj mācīties. Kā mēs varam apmācīt algoritmu, un kā šis algoritms spēs apmācīt pats sevi? Noslēdzošais posms ir gala rezultāts un tā nogādāšana klientam. Tas notiks, kaut kādā veidā ar čatbota vai VA palīdzību nododot paziņojumu personai, kura apkalpo klientu. Un šajā brīdī klienta ziņā būs teikt: “Nē, es vēlētos runāt ar kādu cilvēciskāku.”

Kā likt personībai strādāt tavā labā?

Ģ.B. Mūsu saruna šobrīd tiek ierakstīta, bet iztēlojies, kā būtu, ja tā uzreiz netiktu pārvērsta tekstā, bet MI vai VA adaptētu to  atbilstoši lasītāja personībai? Kā zināms, cilvēki ir atšķirīgi. Vieni labāk uztver vizuālo informāciju un, iespējams, izprastu tekstu labāk, ja tas būtu atveidots infografikā vai attēlā. Citiem patīk pa punktiem sadalīts teksts un PowerPoint slīdrādes. Vēl kādam, iespējams, uzskatāmākas šķiet formulas. MI individualizēs pakalpojumus. Starp citu, tieši tā esot bijis cilvēces pirmsākumos – masveida vienveidīgi produkti netika ražoti! Es šīs inovācijas redzu kā cilvēka spēju maksimālu pielietošanu labā nozīmē  ̶  tās nevis izspiež cilvēkus no darba vietām, bet gan attīsta viņu personības.

I.N. Savukārt, es uzskatu, ka būtu jāvirzās “soli pa solim”.

Rīt vairs nekas nebūs tieši tāds, kāds tas ir šodien. Tomēr mums noteikti vajadzētu padomāt, kāds tas varētu būt, kā arī apzināt soļus, kas aizvestu mūs līdz tam.

Varbūt esmu pārāk piesardzīgs, sakot, ka, lai tas izdotos, mums jāpaveic daudz priekšdarbu vai vismaz vairākas lietas jādara vienlaicīgi. Ar to es domāju likumus. Mums, bankām, ir noteikts pavisam cits regulējums, tāpēc mēs nevaram šādas pārmaiņas veikt zibenīgi. Mēs varam iegādāties uzņēmumu vai pakalpojumus, kas tiktu integrēti bankas piedāvājumu klāstā, tomēr rodas jautājums par tiesisko nastu – kurš īsti būs darītājs un ko tieši viņš darīs? Vai tu būsi tas, kurš darīs, vai arī kāds cits darīs to tavā vietā?

... un poga, kas to visu izslēdz

I.N. MI rada arī sajūtu, ka viss tiek kontrolēts.

Ģ.B. Tas ir labs arguments. Man tikko ienāca prātā kāds piemērs. Kā zināms, pasaulē ir vairākas kastes ar īpašām pogām, kas aizsāk procesus. Domāju, ka nākotnē, visticamāk, tiks saglabāta tikai viena – pašapkalpošanās poga...

I.N. ...kas visu izslēdz.

Ģ.B. Jā, tā, kas visu apstādina. Es uzskatu, ka brīdī, kad cilvēce zaudēs kontroli, tā izmirs. Un te ir piemērs “iz dzīves”. Kā zināms, ir uzņēmumi, kuri ir pārtraukuši MI projektu īstenošanu, jo izveidotie roboti sāka runāt cilvēkiem nesaprotamā valodā, un tas nozīmēja kontroles zaudēšanu. Tāpēc es ceru, ka cilvēce spēs paturēt šo “stop” pogu.

Kāda tad izskatīsies nākotne?

Ģ.B. Esmu pārliecināts, ka mēs pieredzēsim mākslīgo intelektu un virtuālos asistentus jau ļoti drīz un klienti pie tiem ātri pieradīs. Tas apgriezīs visu pakalpojumu nozari kājām gaisā, jo pēkšņi vairs nebūs jāsaprot, piemēram, kā tieši darbojas pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietne, lai būtu iespējams izmantot tās pakalpojumus. Un, jā, pakalpojumiem, par kuriem klienti jau zina, kas jādara, pašapkalpošanās ir izcils risinājums.

I.N. Piekrītu, – ja runājam par tādiem vienkāršiem pakalpojumiem kā ikdienišķas darbības ar banku. Taču, ja domājam par finansēšanu un ieguldījumiem, man šķiet, ka klienti vēl nav gatavi saņemt tūlītēju konsultāciju. Tas varētu būt arī uztveres jautājums – kāpēc man tik daudz jāmaksā, ja tas aizņem tik maz laika? Klienti uzskata, ka ilgāka konsultācija ir vērtīgāka, tāpēc es domāju, ka labāk ir pasniegt to kā palīdzību, nevis kā konsultantu robotu.

Es uzskatu, ka klientam jāatbild uz jautājumu: “Kāda nozīme jūsu ikdienā ir saskarsmei?” Iztēlojies, ka nākotnē tu atgriezies no atvaļinājuma un tavs brīnišķīgais VA paziņo: “Redzu, ka esi iztērējis mazāk par plānoto. Varbūt tu vēlētos ieskaitīt atlikušo naudu savā uzkrājumu kontā, lai nākamajā reizē varētu atļauties labāku viesnīcu?” No šā skatpunkta es redzu, ka mēs varētu piedāvāt klientiem lielāku vērtību.

Vai Baltijas valstis kļūs par nākamo inovāciju centru?

I.N. Manuprāt, mums ir liels potenciāls, jo gan klienti, gan ekonomika kopumā, gan lielie tirgus spēlētāji ir gatavi izmēģināt, pārbaudīt un pielietot kaut ko jaunu. Baltija ir lielisks “rotaļu laukums” (atvaino, ka nesaku “Latvija” – viena pati tā tomēr ir pārāk maza).

Baltijas valstis der izmēģinājumiem un pārbaudēm, bet kāds ir nākamais solis? Ja vēl neesi to apzinājis, vari veidot atzaru, centru vai jebko citu, bet ko darīsi tālāk? Kur tu piedāvāsi to, ko esi radījis, lai to pielietotu lielākā mērogā? Varētu teikt, ka lielajiem spēlētājiem, tādiem kā ASV un Ķīna, ir vieglāk to izdarīt. Turklāt šeit mums nav spēcīga partnera. Vai tā ir Eiropa? Vai tās ir Skandināvijas valstis? Var jau būt, es nezinu.

SEB bankas digitālās attīstības vadītāja Iļjas Nogičeva un Swedbank digitālā bankinga vadītāja Ģirta Bērziņa sarunas pilna versija pieejama Latvijas finanšu nozares asociācijas digitālajā žurnālā 

  • Personīgās finanses - 08.06.2017

    Mākslīgais intelekts kļūst par realitāti

    Mākslīgais intelekts kļūst par realitāti

    SEB banka māca savu pirmo digitālo darbinieci — mākslīgā intelekta programmu AIDA. Apgūt banku lietas viņai izrādās viegli, taču ar zviedru valodu viņai ir grūtāk. Vai klienti arī Baltijā varēs bankā sarunāties ar robotu?

    Lasīt vairāk

  • Investīcijas - 03.11.2016

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Roboti-konsultanti digitālajā laikmetā

    Finanšu konsultāciju un kapitāla pārvaldīšanas jomās arvien aktīvāk tiek izmantoti roboti. Esam izpētījuši, kādas jaunākās tendences, iespējas un draudus mūsdienu digitālās tehnoloģijas nes uzņēmumiem, kas sniedz finanšu pakalpojumus, kā arī viņu klientiem.

    Lasīt vairāk


Bezkontakta bankas karte
Bezkontakta bankas karte

Bezkontakta karte – ietaupiet laiku lietām, kas Jums ir svarīgas

Ar bezkontakta karti Jūs varat samaksāt par pirkumiem ātri un vienkārši – tikai pietuvinot karti maksājumu terminālam. Piesakiet jaunu vai nomainiet esošo norēķinu karti vai kredītkarti uz karti ar bezkontakta norēķinu iespēju.

Pieteikties bezkontakta kartei Jūs varat internetbankā vai jebkurā SEB bankas filiālē, turklāt bezkontakta norēķinu karti varēsiet saņemt pa pastu.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.