Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 24.04.2017
attīstības prognozes

Uzņēmēju iespējas ir lielākas, nekā ambīcijas

Uzņēmēju iespējas ir lielākas, nekā ambīcijas

Lai gan uzņēmēju aptauja atklāj optimisma mazināšanos, kas saistīts ar nepilnībām valsts pārvaldē un nodokļu politikā, izaugsmes temps tomēr galvenokārt atkarīgs no pašiem uzņēmējiem.

Pērnā gada nogalē SEB veiktajā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) noskaņojuma aptaujā atklājās, ka uzņēmēju optimisms visās Baltijas valstīs nedaudz sarucis un šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo trīs gadu laikā, turklāt viszemākais tas ir tieši Latvijā – vien 39% pašmāju MVU šogad prognozējuši apgrozījuma pieaugumu (salīdzinājumam – Lietuvā tie ir 81%, bet Igaunijā – 69%).

Lai gan optimisma trūkumu var daļēji skaidrot ar aptaujas veikšanas brīdi – novembri, kad aiz loga valda visai drūmi laikapstākļi, kā arī ar faktu, ka tieši gada nogalē Latvijā valdīja pamatīgs apjukums par izmaiņām nodokļu politikā, nevar noliegt, ka tie nav vienīgie iemesli.

Aptauja atklāj, ka uzņēmumi Baltijas valstīs maz domā par investīcijām un inovāciju ieviešanu, kā arī par galveno noieta tirgu saviem produktiem uzskata vietējo tirgu.

Pesimisms saistīts ar ambīciju trūkumu

Vairāki ekonomikas un nozaru eksperti, kurus SEB banka aicināja izteikt savu viedokli par aptaujas rezultātiem, norāda, ka lielam pesimismam patiesībā īsti nav pamata un ka daudzos gadījumos uzņēmumu attīstību kavē tikai pašu ambīciju trūkums vai citi iekšēji apstākļi.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš atklāj – vairākas pazīmes liecina, ka tuvākajā nākotnē var izdoties panākt ievērojamas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā. Nodokļu modelis varētu kļūt līdzīgāks tam, kāds ir Igaunijā – piemēram, par peļņu, kas paliek uzņēmumā, vairs nebūtu jāmaksā nodoklis, kā arī nebūtu jāveic nodokļa avansa maksājums.

Taču, kamēr šie jautājumi vēl ir procesā, arī uzņēmējiem pašiem jāpieliek pūles, lai pilnvērtīgi izmantotu savu potenciālu.

Eksports ir prioritāte numur viens

Ikvienā biznesa jautājumiem veltītā konferencē dzirdams, ka nepieciešams eksportēt – jo ātrāk un vairāk, jo labāk. Tomēr aptauja liecina, ka vairāk nekā 70% Baltijas MVU (Latvijā šis skaitlis atkal ir vislielākais – 79%) fokusējas tikai uz vietējo tirgu.

Viennozīmīgas atbildes – kāpēc, nav. Protams, eksports ir sarežģītāks un laikietilpīgāks, jo saistīts ar jaunu tirgu izpēti un virkni citu mājasdarbu – sākot no nepieciešamās sertifikācijas līdz kontaktu nodibināšanai, taču, kā liecina daudzu šo ceļu jau izgājušu uzņēmumu pieredze, ja uzņēmums domā ilgtermiņā, ieguldītais darbs simtprocentīgi ir tā vērts. Turklāt nekādi nav iespējams ignorēt faktu, ka cilvēku daudzums Latvijā un arī Baltijā kopumā ik gadu sarūk, tātad – tirgus pastāvīgi samazinās. Un arī pirktspēja Baltijas valstīs ir zemāka, nekā vidēji ES valstīs.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka būtiski fokusēties tieši uz produktiem ar pievienoto vērtību – nevis tādiem, kam kāda liela ārvalstu korporācija pēc tam uzliek virsū savu logo, bet kooperējoties mēģināt izsisties pašiem ar saviem zīmoliem, tādējādi nokļūstot tuvāk patērētājam. Viņš arī aicina uzņēmumus domājot par nākotni kļūt ambiciozākiem un mazāk piesardzīgiem.

Latvijas uzņēmumiem patiesībā šobrīd ir diezgan ievērojamas iespējas gūt eksportēšanai nepieciešamo atbalstu no dažādām valsts un ES īstenotajām programmām. Bet varbūt izšķirošais, kas nepieciešams, lai spertu pirmo soli, ir zinošs un pacietīgs mentors?

Vai produkts vispār spēj konkurēt?

Ir gadījumi, kad par eksportu vēl nevar sākt domāt, jo uzņēmuma radītā prece vai pakalpojums patiesībā nav pietiekami konkurētspējīgs. J. Endziņš iesaka uzņēmumiem iemācīties būt paškritiskiem un strādāt pie lielākas produktivitātes un pievienotās vērtības.

Varbūt produkts pats par sevi ir lielisks, taču nav atrast īstais veids, kā to piedāvāt patērētājam? Par inovāciju nozīmi jau diskutēts daudz, taču liela daļa joprojām uzskata, ka inovācijas attiecināmas tikai uz pašu produktu vai pakalpojumu, proti – tam jābūt unikālam. Nebūt nē! Grūdienu dodošā inovācija var būt arī biznesa modeļa maiņa, darbinieku apmācība vai mārketinga pieeja. Tikmēr aptaujas rezultāti liecina, lai arī Latvijā uzņēmumi nedaudz vairāk sākuši domāt par inovāciju ieviešanu (45%), joprojām ir, kur augt.

Finansējums pieejamāks kā jebkad

Bieži uzņēmēji lēnu izaugsmi pamato ar resursu un naudas trūkumu. Aptauja liecina, ka šogad investīcijas veikt netaisās 40% Latvijas MVU, un tas ir ļoti daudz pat Baltijas mērogā.

Vienlaikus jāsecina, ka tieši šobrīd ir radīti maksimāli labi apstākļi, lai proaktīvi noskaņoti uzņēmumi saņemtu sev piemērotāko atbalstu, tai skaitā, finansiālo, gan no valsts, gan privātām institūcijām. Nozaru un reģionu inkubatori, akcelerācijas fondi, dažādas ES programmas un biznesa eņģeļi ir tikai dažas no iespējām.

Reizēm nākas dzirdēt, ka pieejamās naudas ir vairāk, nekā kvalitatīvu projektu. Latvijas biznesa eņģeļu asociācijas (LatBAN) valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks tam piekrīt, atklājot, ka dažkārt investoriem nākas ieguldīt līdz galam nepārliecinošos biznesa projektos vai jāskatās ārpus Latvijas robežām, jo pašmājās projektu aktivitāte nav pietiekami liela.

Darbiniekus vērts meklēt arī ārvalstīs

Nav noslēpums, ka vietējiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus. Tā kā demogrāfiskā situācija valstī aizvien neuzlabojas, eksperti iesaka nebaidīties un sākt skatīties ārvalstu speciālistu virzienā. Kā norāda J. Endziņš, šāda no ārvalstīm piesaistīta speciālista pienesums uzņēmumam var būt lielāks, nekā jaunas iekārtas iegāde. Sevišķi būtiski piesaistīt ārvalstu speciālistus ir brīdī, ja uzņēmums nolēmis iet jaunā tirgū, taču pašu komandai trūkst know how par patērētāju paradumiem vai citām konkrētajam tirgum raksturīgajām īpatnībām.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste

  • Bizness - 04.08.2017

    Uzņēmuma budžeta plāns – lai laicīgi paredzētu sarežģījumus

    Uzņēmuma budžeta plāns – lai laicīgi paredzētu sarežģījumus

    Budžeta plāna izveide ļauj ne tikai identificēt pašreizējo situāciju un izvirzīt mērķus turpmākajam gadam, bet arī jau laikus apzināt iespējamos sarežģījumus un risinājumus. Esam apkopojuši kādam jau zināmas un kādam pavisam jaunas lietas, kas atvieglos budžeta plānošanu.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 21.04.2017

    Ātrāki norēķini gan pircējam, gan tirgotājam

    Ātrāki norēķini gan pircējam, gan tirgotājam

    Ikvienam ir pazīstama vilšanās sajūta, kas rodas, kad redzi pie veikala kases uzrakstu “Kartes nepieņemam!”, bet skaidras naudas makā nav. Bieži vien šādā situācijā pircējs pat atstāj preci uz letes un aiziet uz citu veikalu. Maksājumu karšu lasītājs ļauj nezaudēt potenciālos klientus.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.