Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 23.01.2018
lauku uzņēmēji | peļņa

Lauksaimnieku peļņu pērn piebremzējusi ražas kvalitāte

Lauksaimnieku peļņu pērn piebremzējusi ražas kvalitāte

SEB bankas veiktajā Baltijas valstu agro industriju apskatā secināts, ka pēdējos 5 gadus ražas apjomi stabili auguši un, visticamāk, turpinās to darīt arī 2018. gadā.

Baltijā pēdējo desmit gadu laikā novērojams graudu un rapša aramzemes platību pieaugums par apmēram 3% gadā, ko sekmējusi lauksaimnieku gūtās peļņas reinvestēšana, kā arī vairāku saimniecību apvienošanās. Par apmēram 2% gadā auguši arī novāktās ražas apjomi, ko lielā mērā veicinājusi efektīvāku lauksaimniecības tehnoloģiju ieviešana.

Lauksaimniekiem par labu nācis arī fakts, ka, lai gan pasaulē kopumā novākto graudu daudzums pieaudzis, to cena joprojām saglabājusies pietiekami augsta, lai varētu gūt pieklājīgu peļņu.

Eksports palielinājies uz pusi

Pateicoties aramzemju platību pieaugumam un lauksaimnieku iespējām investēt savā attīstībā, pēdējos piecos gados graudu raža Baltijā sasniegusi rekordaugstu līmeni; vislielākais apjoms novākts 2015. gadā – 11 miljoni tonnu. Visās trijās Baltijas valstīs pastāv indikatori, kas liek domāt, ka nākamā gada ražas pieaugums attiecībā pret šo gadu varētu būt pagaidām vislielākais, turklāt prognozes arī liecina, ka lietus radītajam kaitējumam nevajadzētu būt būtiskam.

Vietējais patēriņš saglabājies stabils – gadā ap 3,5 miljoniem tonnu, no kuriem vairāk kā puse izlietota lopbarības vajadzībām. Savukārt pārējais novirzīts eksportam, kas pēdējo piecu gadu laikā ir audzis divkārši, ļaujot eksportējošām saimniecībām strauji attīstīties.

Lauvas tiesu nodrošina lietuvieši

Šobrīd 60% no Baltijas graudu apjoma nodrošina Lietuva, kamēr Latvija 27% un Igaunija 13% (vidējie rādītāji par pēdējiem 5 gadiem). Savukārt, ja aplūkojam lielākos deviņus graudu tirdzniecības uzņēmumus Baltijas valstīs, tad sadalījums vēl vairāk nosliecas uz Lietuvas pusi – 6 no šiem uzņēmumiem ir no Lietuvas, 2 no Latvijas un viens no Igaunijas, tomēr jāatzīmē, ka Igaunijas kompānija pēc pārdoto graudu daudzumu ierindojusies 2. vietā.

Galvenie riski lauksaimniekiem saglabājas nemainīgi – laikapstākļi, cenu svārstības un konkurence, ko rada citi lauksaimniecības uzņēmumi un banku nosacījumi. Savukārt kā galvenās priekšrocības minamas elevatoru infrastruktūra, piekļuve ostām, iepirkuma cenu un norēķinu nosacījumi, kā arī integrētie piedāvājumi (mēslojumam, pesticīdiem, iekārtām u.c.)
Apskatā secināts, ka lauksaimniecības uzņēmumi šobrīd galvenokārt koncentrējušies uz efektivitātes palielināšanu, vai arī darbojas pēc principa – mazāka saimniecība tuvāk lauksaimniekam.

Apjomi aug straujāk, nekā peļņa

Lai gan kopējais ražas apjoms ir audzis, iespējamo peļņas līmeni sasniegt pērn traucējusi zemāka iepirkuma cena, kas varētu būt izskaidrojuma vai nu ar pieprasījuma krišanos, vai arī ar zemāku graudu kvalitāti.

Līdz ar to lauksaimniekiem nācies domāt par risinājumiem, kā pārdot elevatoros iepildīto ražu mazāka pieprasījuma apstākļos, un daudzos gadījumos viņi nav spējuši sasniegt cerēto peļņas līmeni. Latvija no visām Baltijas valstīm bijusi vienīgā, kur pērn peļņas pieaugums attiecībā pret iepriekšējo gadu nebija ar mīnuss zīmi, saglabājoties iepriekšējā apmērā.

Minētie faktori sabremzējuši apgrozījumu lauksaimniecības sektorā un veicinājuši lielāku pieprasījumu pēc banku aizņēmumiem. SEB bankas 2017. gada rādītāji liecina, ka tās tirgus daļa Baltijas lauksaimniecības sektorā pieaugusi līdz 39%: vislielākā tā šobrīd ir Lietuvas tirgū – 41%, savukārt straujākais pieaugums novērots Igaunijas tirgū – no 27% uz 38%.

Linda Ezerkalna

  • Bizness - 07.03.2017

    Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

    Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

    Latvijas sabiedrības attieksme pret lauksaimniecību un lauku uzņēmējiem ir neviennozīmīga, un pastāv viedoklis, ka zemniekiem labumi gandrīz krīt no debesīm, jāprot tikai paņemt. Tajā pašā laikā Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras pārstrādātā veidā un kā izejvielas pārdod 165 valstīs. Vai to var uzskatīt par veiksmes stāstu?

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 21.03.2017

     Latvijas lauku uzņēmēji ir konkurētspējīgi

    Latvijas lauku uzņēmēji ir konkurētspējīgi

    Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn Latvijā kāpis par diviem procentiem, tomēr lauksaimniecībā pievienotā vērtība mazinājusies. Varam sevi mierināt un pat slavēt, ka salīdzinājumā ar 2004. gadu darba ražīguma kāpums* šajā nozarē starp citām ES dalībvalstīm ir trešais visaugstākais – 68%.

    Lasīt vairāk


Agro piedāvājums

Īpašs piedāvājums lauksaimniekiem

Piedāvājam Jums iespēju iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par īpašām cenām, kā arī ar izdevīgiem līzinga un kredīta nosacījumiem.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.