Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 21.03.2017
attīstība | ražošana

Latvijas lauku uzņēmēji ir konkurētspējīgi

 Latvijas lauku uzņēmēji ir konkurētspējīgi

Iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn Latvijā kāpis par diviem procentiem, tomēr lauksaimniecībā pievienotā vērtība mazinājusies. Varam sevi mierināt un pat slavēt, ka salīdzinājumā ar 2004. gadu darba ražīguma kāpums* šajā nozarē starp citām ES dalībvalstīm ir trešais visaugstākais – 68%.

Lauksaimniecība un IKP

Pasaules bankas un ekonomiski attīstīto valstu (OECD) apkopotā informācija rāda lauksaimniecības īpatsvara kritumu IKP kā pastāvīgu tendenci pārliecinošā vairākumā pasaules valstu, īpaši ekonomiski attīstītajās valstīs. Piemēram, laika posmā no 1995. līdz 2014. gadam šīs nozares īpatsvars pasaules tautsaimniecībā krities no 8 līdz 3,9%, ES dalībvalstīs no 3 līdz 1,7%, bet Centrālās Eiropas un Baltijas valstīs – no 8 līdz 3,7%.

Valstīs ar lielāku IKP (uz vienu iedzīvotāju) lauksaimniecības īpatsvars IKP ir būtiski mazāks. IKP kāpums var rosināt lauksaimniecības izaugsmi, pieaugot patērētāju pirktspējai, tomēr tas notiek līdz noteiktai robežai.

Ar ko varam lepoties

Katras valsts gods ir nodrošināt sevi ar vajadzīgajiem pārtikas produktiem, tāpēc lauksaimniecību noteikti nedrīkst uzskatīt par maznozīmīgu nozari. Eksperti uzskata, ka Latvija jau patlaban spēj sevi nodrošināt ar vietējām izejvielām pārtikas produktu ražošanai graudkopībā, dārzeņu un kartupeļu audzēšanā un piena ražošanā.

Februāra beigās publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pērn Latvijas lauksaimniecībā bija nodarbināti 68 700 darbinieku jeb 7,7% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem. Salīdzinājumam – 2010. gadā nozarē darbojās 73 300 darbinieku, veidojot 8,6% īpatsvaru no visiem nodarbinātajiem. Lielā mērā pateicoties ES atbalstam, viņi kopš 2004. gada darba ražīgumu cēluši par 68%.

Eiropas Komisijas sniegtā informācija rāda, ka visās dalībvalstīs kopā desmit gadu laikā ražīgums kāpis vidēji par 21%. Trīs ES dalībvalstīs vērojams darba ražīguma kritums – Maltā par 11%, Horvātijā par 13%, bet Grieķijā par 18%.

Protams, sākotnējās 15 ES dalībvalstis ir sasniegušas augstus ražošanas rādītājus, pateicoties saņemtajam atbalstam daudzu gadu laikā, un nākotnē tām izaugsme lauksaimniecības nozarē būs niecīga. Savukārt jauno dalībvalstu, tostarp Latvijas, izaugsmei vajadzētu būt ievērojami straujākai. Svarīgi gan vienlaikus ar ražošanas izaugsmi saglabāt un uzlabot lauku ainavu un vidi. Tas būs izaicinājums šajā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā, kad nozare kopumā saņems 2,9 miljardus eiro.

Stiprās puses

Zemkopības ministrijā (ZM) Latvijas lauksaimniecības spēka un priekšrocību uzskaitījumu sāk ar ražošanai labvēlīgajiem dabas apstākļiem. Tie ļauj ražot eksporta tirgum piemērotus augstas kvalitātes produktus, turklāt ar augstu pievienoto vērtību. Piemēram, sieru, sviestu. Citās valstīs pieprasīta ir arī Latvijā audzētā aitas gaļa. Saimniekošanai ar bioloģiskajām metodēm Latvijā ir vienas no lielākajām platībām ES (rēķinot kopējā lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpatsvarā – 11%). Šīs nozares iespējas gan vēl ir maz izmantotas. "Esam konkurētspējīgi arī ar saviem nišas produktiem, tostarp ar sulu un sukādēm. Mums ir spēcīga kokrūpniecība," piebilst ZM pārstāve Dagnija Muceniece.

Biedrības "Latvijas dārznieks" vadītājs Jānis Bērziņš viņas teikto papildina: "Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītajām valstīm ir nesabojātā daba – mēs vēl galvenokārt ražojam tīru un dabisku produkciju. Latvijas zeme vēl ir tik tīra, ka to var izmantot bioloģiskajā ražošanā." Daudz pieredzējušais lauksaimnieks pie priekšrocībām nosauc arī lauku kontroles dienestu apzinīgumu.

"Latvieši ir diezgan paklausīga tauta, un šie dienesti arī ir līmenī," viņš piebilst.

Vislielākā vērtība gan ir zinošie un sīkstie lauku cilvēki, kas "neiznīkst līdzīgi nezālēm". J.Bērziņš ir norūpējies par dažkārt jaunajā paaudzē vērojamu vieglāka ceļa izvēli, nevis turēšanos pie tēvu sīkstuma, kas noteikti būtu saglabājams nākamajās paaudzēs. Viņš arī nosauc, ko neprotam, – tā ir kooperācija. Sadarbība ražošanā un produktu pārdošanā ļautu vairāku nozaru pārstāvjiem (lopkopība, dārzeņkopība, augļkopība un citas) darboties daudz efektīvāk nekā patlaban.

Iedzīvotāju skaits pasaulē ik gadu aug (Latvijā gan ir vērojama pretēja tendence). Pārtikas produktu ražošana būs vajadzīga vienmēr, tāpēc Latvijas lauksaimniecībai ir jākļūst aizvien konkurētspējīgākai gan vietējā, gan eksporta tirgū. Ļoti daudzi nosacījumi šā mērķa sasniegšanai jau ir izveidoti, atliek vien čakli darboties. 

*Lauksaimniecības produktu izlaide uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantotās zemes

Roberts Zemgals,
žurnālists

  • Bizness - 07.03.2017

    Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

    Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

    Latvijas sabiedrības attieksme pret lauksaimniecību un lauku uzņēmējiem ir neviennozīmīga, un pastāv viedoklis, ka zemniekiem labumi gandrīz krīt no debesīm, jāprot tikai paņemt. Tajā pašā laikā Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras pārstrādātā veidā un kā izejvielas pārdod 165 valstīs. Vai to var uzskatīt par veiksmes stāstu?

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 23.05.2016

    Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

    Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

    Vai lauksaimniecība var būt nopietns augošs bizness? Atbilde ir – noteikti, ja vien lauku vide un darbi ir sirdij tuvi. Spilgts piemērs ir zemnieku saimniecība “Āboliņi” Kuldīgas pusē, kuru vada Mārtiņš Āboliņš ar tēvabrāļa Anda Āboliņa atbalstu.

    Lasīt vairāk


Agro piedāvājums

Īpašs piedāvājums lauksaimniekiem

Piedāvājam Jums iespēju iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par īpašām cenām, kā arī ar izdevīgiem līzinga un kredīta nosacījumiem.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.