Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 15.09.2016
kredīts | biznesa attīstība

Kreditēšanas izaugsme atkarīga no ārējiem faktoriem

Kreditēšanas izaugsme atkarīga no ārējiem faktoriem

Kreditēšanas apjomi Latvijā gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā aug lēni, tomēr diezgan stabili. Jārēķinās, ka arī tuvākajā nākotnē attīstības tempu lielā mērā turpinās noteikt ārēji faktori – no tā, cik labi tiem pielāgosimies, arī būs atkarīga izaugsme.

Kādus iespējas šobrīd ir mūsu uzņēmumiem un kādas tendences šobrīd visvairāk raksturo hipotekāro kredītu tirgu Latvijā – par to sarunā ar SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītāju Māri Larionovu.

Kā jūs raksturotu situāciju kreditēšanas nozarē šobrīd?

Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir pozitīvas gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā. Ja skatāmies konkrēti uz SEB bankas kredītportfeli, šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn, uzņēmēju kreditēšanas segmentā pieaugums bijis 50%. Šāds pieaugums ir būtisks.

Arī privātpersonu segmentā ir pozitīvas tendences. Šogad mājokļu kredītos sešu mēnešu laikā esam izsnieguši aptuveni tikpat, cik visa pagājušā gada laikā – aptuveni 51 miljonu eiro.

Varam secināt, ka iedzīvotāju pārliecības līmenis ir audzis, īpaši tas attiecināms uz jaunām ģimenēm, kam pieejama ALTUM īstenotā valsts atbalsta programma – tā palīdz būtiski samazināt pirmās iemaksas apmēru, līdz ar to vairāk ir ģimeņu, kuras var saņemt bankās kredītus.

Ja skatāmies uz ārējiem faktoriem, kas ietekmē kredīta nozares attīstību Latvijā, tad ekonomikā patlaban vērojama mērena attīstība. Latvija ir atvērta ekonomika, mūs iespaido ļoti daudzi ārējie faktori, kuri pēdējā laikā nav mazinājušies, tieši otrādi – ir nākuši klāt jauni, kā, piemēram, nesenais Brexit. Neziņa par Eiropas nākotni saglabājas, eksporta tirgi buksē un Latvijā šobrīd kā lielākais dzinējspēks saglabājas iekšējais patēriņš.

Kas gada laikā ir veicinājis tik vērā ņemamu uzņēmumu kredītportfeļa pieaugumu?

Pirmkārt, daudzi uzņēmumi ir beidzot izšķīrušies veikt investīcijas. ES fondu apguve pirmajā pusgadā uzņēmusi zināmu tempu, tomēr līdz pilnīgai apguvei vēl diezgan tāls ceļš ejams. Ir ienākuši arī jauni spēlētāji – to redzam pēc pieaugošā finansējuma komerciālajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liels prieks, ka pirmajā pusgadā pieaugumu uzrāda arī ražošanas sektors, turklāt pārstāvētas ir ļoti dažādas nozares. Uzņēmēji gatavi investēt un iet uz priekšu, lai uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju.

Vēl viens izaugsmes faktors ir lauksaimniecības sektors – lai arī tur ir zināmas problēmas, piemēram, piensaimniecībā, kur zemnieki sastopas ar zemām iepirkuma cenām, vai cūkkopībā, kur šobrīd uzliesmojis Āfrikas cūku mēris, tomēr kopumā lauksaimniecības sektors ir tas, kurš attīstās un investē. Lauksaimniecība kļūst globālāka un jau var teikt, ka esam vērā ņemami spēlētāji Eiropas tirgū. Lauksaimniecības sektorā pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu apjoms ir tik liels, cik pērn pa visu gadu. Te gan jāņem vērā lielais ES fondu programmu atvēršanas nopelns.

Kā šobrīd sokas daudzas svārstības piedzīvojušajai nekustamo īpašumu nozarei?

Šeit jānodala komerciālie nekustamie īpašumi no tiem, kas paredzēti privātpersonām, jo attīstības tendences abiem ir atšķirīgas. Privātpersonu segmentā attīstība ir ļoti piesardzīga. Savukārt komercīpašumos pēc kvalitatīviem objektiem labās vietās ir audzis pieprasījums un tas atstājis pozitīvu iespaidu uz kreditēšanas tempiem.

Kopumā jāsaka, ka nevienā no nozarēm strauji izrāvieni nav paredzami. IKP prognozes nemitīgi tiek koriģētas – ja vēl gada sākumā tās bija salīdzinoši optimistiskas, tad tagad jau izaugsme paredzama daudz mērenāka. Tas ietekmēs arī kreditēšanas attīstību, jo kreditēšanas un ekonomikas attīstības korelācija ir liela.

Kādas tendences šobrīd vērojamas privātpersonu kreditēšanas jomā?

Pēc krīzes cilvēki ir kļuvuši daudz apdomīgāki, izvēloties savus pirkumus un saistību apmērus. Tas ir arī mūsu mērķis – palīdzēt saprast, cik lielas kredītsaistības ģimene var uzņemties, lai tās neradītu pārliecīgus riskus ģimenes budžetam. Šo apdomīgo pieeju redzam arī hipotekāro aizdevumu summās, kas vidēji Latvijā šobrīd ir ap 40-50 tūkstoši eiro.

Turklāt, cilvēki cenšas kredītu pēc iespējas ātrāk atmaksāt – ja vidējais aizdevuma termiņš ir 15-20 gadi, tad termiņš, kurā reāli kredīts tiek atmaksāts ir 11-12 gadi.

Tomēr, ja salīdzinām Baltijas līmenī, tad privātpersonu kreditēšanā krietni atpaliekam gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Pārliecības līmenis, dzīves standarts spēlē ļoti izšķirošu lomu, lemjot par jauna kredīta ņemšanu – šāda tendence vairāk saistāma ar domāšanas veidu, sabiedrības attīstību. Ir arī vēsturiskais faktors – ja latviešu ģimene pērk nekustamo īpašumu, tas bieži ir uz mūžu. Igauņi vairāk gatavi palielinoties ienākumiem mainīt savu dzīvesvietu - no mazāka dzīvokļa pāriet uz lielāku, pēc tam pārcelties uz māju. Tas stimulē tirgus attīstību.

Kādus faktorus banka ņem vērā, izvērtējot kredītu pieteikumus? Cik lielu lomu spēlē izvēlētā projekta vecums vai ģeogrāfiskā atrašanās vieta?

Runājot par projektiem – kvalitāte jaunam projektam varētu būt labāka nekā sērijveida projektam, līdz ar to arī atmaksas termiņš garāks. Tomēr lielākais uzsvars no bankas puses ir uz klientu, jo naudu aizdodam cilvēkam, nevis nekustamajam īpašumam. Atsakot kredītu, visbiežāk galvenie iemesli ir nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai, nepietiekami oficiālie ienākumi vai sabojāta kredītvēsture. Svarīgi no bankas puses ir saprast, lai kredīta maksājums ģimenes budžetā neiecērt lielu robu.

Vērtējot arī skatāmies, kāda nākotnes perspektīva ir konkrētajā reģionā, pilsētā, kādas ir izredzes konkrētajā vietā nākotnē dabūt darbu. Diemžēl Latvijā netiek ilgtermiņā domāts par reģionu attīstību, izteikti dominē Rīga. Tomēr primāri mums ir svarīgs klients, ar kuru mums ir sadarbība – saprotam viņa ienākumus, viņa situāciju, tāpēc tas noteikti spēlē svarīgāku lomu kā projekta veids vai īpašuma atrašanās vieta.

Kādas prognozes attiecībā uz privātpersonu kreditēšanas izaugsmi?

Prognozējam, ka turpmākā izaugsme būs mērena, atbilstoša šā pusgada izaugsmei. Protams, svarīgi, kas notiks no valsts puses, vai Altum programma tiks turpināta un papildināta, piemēram, iekļaujot tajā jaunos speciālistus, kas no kvalificēta darbaspēka viedokļa būtu Latvijai ļoti svarīgi. Straujas izaugsmes šajā jomā nebūs, jo jāņem vērā kopējā ekonomikas attīstība. Taču – jo uzņēmumi būs pārliecinātāki par savu nākotni, jo arī to darbinieki būs pārliecinātāki par savu nākotni un vairāk izšķirsies par labu ilgtermiņa saistībām.

Kā SEB banka redz savu lomu kreditēšanas joma attīstības kontekstā?

Kreditēšana arī turpmāk būs mūsu prioritāte, esam gatavi turpināt pārdomātu kreditēšanu un savas zināšanas sniegt gan privātpersonām, gan uzņēmējiem.

Ir virkne gadījumu, kad esam kredītu atteikuši, uzņēmējs nav piekritis mūsu lēmumam, bet atgriezies pēc gada un teicis – jums toreiz bija taisnība, izvērtējot manu projektu. Uzņēmējs redz faktorus, kas tieši atkarīgi no viņa, bet ne vienmēr ņem vērā nozares vai vispārējās ekonomikas tendences, kas var atstāt spēcīgu ietekmi uz viņa biznesu. Tāpēc viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir izskaidrot, kāpēc kādu darījumu atsakām, būt par padomdevējiem.

Pēc žurnāla “Kapitāls”materiāla


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

  • +371 26668777
    +371 67779988

    Karšu un internetbankas bloķēšana

    24/7

    Citi jautājumi

    Privātpersonām

    Darbdienās 08.00 - 21.00
    Brīvdienās 10.00 - 18.00

    Uzņēmumiem

    Darbdienās 08.30 - 18.00

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.