Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 14.03.2018
kreditēšanas indekss | atbildība

Kāpēc banka ne vienmēr var piešķirt kredītu

Kāpēc banka ne vienmēr var piešķirt kredītu

Bieži, runājot par lielākajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai, uzņēmumi min finansējuma trūkumu. Daži ir pārliecināti, ka bankas nevēlas dot kredītus. Vai šādam uzskatam ir pamats?

Nesen Latvijas komercbanku asociācija (LKA) prezentēja jaunumu – kreditēšanas indeksu, kas ir Latvijā pirmais visaptverošais mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm mijiedarbībā ar valsts ekonomisko situāciju.

Indeksu veido četras būtiskas komponentes – banku spēja un vēlme kreditēt, kā arī aizņēmēju (gan privātpersonu, gan uzņēmēju) spēja un vēlme aizņemties. Galvenais secinājums ir tāds, ka kreditēšanas segments Latvijā pēdējo divu gadu laikā piedzīvojis stabilu izaugsmi, un īpaši šajā sakara izceļama tieši banku vēlme kreditēt.

Tomēr ne visos gadījumos bankas var piešķirt kredītus. SEB bankas valdes loceklis un LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs ir tiešs: “Neviena banka neaizdos neskaidriem mērķiem, to vajag apzināties. Ēnu ekonomika nevar tikt kreditēta.”

Īsumā par galveno

Lai gan viens no četriem rādītājiem – banku spēja kreditēt – nedaudz noslīdējis uz leju, tas vairāk saistīts ar tīri tehnisku naudas apjoma samazināšanos, un pārējie trīs indeksa komponenti uzrādījuši nepārprotamu izaugsmi.

Aizvien pieaugošā vēlme aizņemties liecina, ka uzņēmumi vairāk pelna, jūtas stabili un domā par attīstību. Taču atšķirībā no Rietumvalstīm, mūsu uzņēmējiem vēl nav izveidojusies tendence uzkrāt kapitālu.

Savukārt attiecībā uz banku augošo vēlmi kreditēt, K. Danēvičs uzsver, ka tā, tāpat kā ārsta izrakstītas zāles, ir ļoti pozitīva tendence, kamēr vien netiek pārsniegta vēlamā deva. Būtiska ir indeksa izstrādes laikā radusies atziņa, ka kredītu jomā viens nav darītājs – līdzīgi kā dejā, kur abiem partneriem vajadzīga gan spēja, gan vēlme dejot, kredīta piešķiršana vai nepiešķiršana negulstas tikai uz bankas pleciem. Arī uzņēmumam jāpaskatās uz sevi, saviem finanšu rādītājiem un ilgtermiņa biznesa perspektīvām, un, iespējams, jāizpilda kādi būtiski mājasdarbi.

Olga Lielkalne, Latvijas Bankas galvenā ekonomiste norāda uz faktu, ka vispārējās valsts ekonomikas izaugsmes mērogā, kreditēšanas izaugsme tomēr vērtējama kā mērena. Viņa gan uzskata, ka ar kreditēšanu kā tādu problēmu nav, taču paanalizējot iemeslus, kāpēc aizņēmēji nevēlas ņemt kredītus, izgaismojas ēnu ekonomika un nesakārtota tiesiskā vide. “Tie ir visas valsts ekonomikas izaicinājumi,” secina ekonomiste.

Ko bankas ņem vērā?

Ne visiem uzņēmumiem ir iespēja tikt pie banku kredītiem, un iemesli tam var būt dažādi, nebūt ne saistīti ar banku vēlmi un spēju kredītus sniegt.

K. Danēvičs nosauc divas galvenās lietas, ko bankas ņem vērā, lemjot par kredīta piešķiršanu: veselīga naudas plūsma un pašu uzkrātais kapitāls. Savukārt, pretēji daudzu uzskatam, ķīla netiek uzskatīta par faktoru, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma spēju saņemt kredītu. Vienlaikus viņš atzīst, ka bankas aizvien vairāk skatās arī uz uzņēmumu eksportspēju.

LKA kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja un bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile min, ka bez pragmatiskajiem faktoriem, tiek ņemti vērā arī tā dēvētie emocionālie faktori, kas skaitļos grūtāk izsakāmi. Piemēram, kā uzņēmuma vadība pieņem lēmumus, kāda ir tā iekšējā kultūra, kādi ir jau esošie pārdošanas kanāli u.c.

Viņa arī norāda, ka pēdējos gados lielāks pieprasījums bijis pēc īstermiņa aizdevumiem, kas liecina, ka uzņēmumi vairāk domājuši par apgrozāmo līdzekļu piesaisti. “Tomēr daudzi jau sasnieguši savu maksimālo kapacitāti, tāpēc gribētos ticēt, ka šogad uzņēmumi vairāk domās par ilgtermiņa investīcijām,” spriež S. Purgaile.

Ekonomikas eksperti ir vienisprātis, ka ne vienmēr vajag darīt vairāk, bet gan efektīvāk, jo šobrīd mūsu uzņēmumu produktivitāte nespēj turēt līdzi Eiropas vidējam produktivitātes līmenim.

Jauniem uzņēmumiem sākumā sevi jāpierāda

Īpašs stāsts ir par start up jeb jaunuzņēmumiem, kas vēlas saņemt savu pirmo kredītu. K. Danēvičs atklāj, ka diemžēl globālā statistika nav šiem uzņēmumiem labvēlīga – izdzīvo tikai viens no apmēram 30. Tā arī ir atbilde uz jautājumu, kāpēc bankas pat pie labākās gribas nevar dāsni piešķirt kredītus jaunuzņēmumiem.

Taču šiem uzņēmumiem pastāv alternatīvas, piemēram, sākt ar privātu investīciju vai riska kapitāla fondu līdzekļu piesaisti. Šādi aizņemoties, jārēķinās ar augstākām likmēm, taču, ja uzņēmums spēj sevi pierādīt, tad pēc kāda laika tas jau var pretendēt arī uz bankas kredītu, tā samazinot savas kredīta izmaksas.

Klupšanas akmens – eksporta apjomi

Latvijas eksporta apjomi ir zemākie Baltijas valstīs, kas neizbrīna, ņemot vērā, ka mūsu eksportējošo uzņēmumu īpatsvars svārstās ap 7%. Tas patiešām nav daudz.

Iemesli, kāpēc uzņēmumi, kas varētu raudzīties eksporta virzienā, tomēr izvēlās to nedarīt, ir dažādi, sākot no ambīciju trūkuma, beidzot ar bažām par nespēju piesaistīt darbaspēku. “Ir sāpīgi, ka uzņēmumi tik maz domā par investīcijām savā attīstībā,” saka K. Danēvičs.

“Zinu gadījumu, kad veiksmīgs uzņēmums, kas darbojas mazā pilsētā, nolemj tomēr nebūvēt otru ražotni, jo uzskata, ka nebūs, kas tajā strādā.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka Latvijas eksportējošie uzņēmumi kopumā nākotnē saredz lielāku potenciālu un ir gatavi tajā vairāk arī investēt, kamēr neeksportējošie ir piesardzīgāki.

Linda Ezerkalna

Īstermiņa finansējums līdz 20 000 EUR bez komercķīlas

Ja vēlaties iegādāties darba instrumentus, tehniku vai aprīkojumu uzņēmumam, vai arī Jums aktuāls saimniecisko vai ražošanas ēku remonts, piedāvājam Mikrokredītu – īstermiņa finansējumu bez komercķīlas vai nekustamā īpašuma nodrošinājuma.


  • Bizness - 15.06.2017

    Kā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai

    Kā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai

    Uzņēmējdarbības sākšana ir nopietns lēmums, un daudzi jaunie uzņēmēji meklē dažādus finansējuma avotus izlolotās idejas pārvēršanai realitātē. Taču finansējums ir nepieciešams ne tikai jaunpienācējiem uzņēmējdarbībā.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 26.05.2017

    7 veidi, kā uzņēmumam augt desmit reizes ātrāk

    7 veidi, kā uzņēmumam augt desmit reizes ātrāk

    Arī tad, ja produkts vai pakalpojums ir tradicionāls, uzņēmums savu apgrozījumu var palielināt desmitkārtīgi, pateicoties eksponenciāla biznesa modeļa ieviešanai, tā uzskata  biznesa modeļu inovāciju eksperts no Nīderlandes Patriks van der Pīls.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.