Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 09.10.2015
līzings | kredīts | attīstība

Kā lauku uzņēmēji gudri izmanto ES fondus biznesa attīstībai?

Kā lauku uzņēmēji gudri izmanto ES fondus biznesa attīstībai?

SEB līzings šā gada pirmajā pusgadā ir piešķīris lauksaimniekiem finansējumu lauksaimniecības tehnikas iegādei turpat 12 miljonu eiro apmērā, no tiem 80 % darījumu ir projekti ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējumu.

SEB līzings šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu ir veicis par 80 % vairāk darījumu. Uzņēmuma vadītāja Nellija Kočanova norāda, ka izaugsmi būtiski ir rosinājusi Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu pieejamība un iespēja iegādāties lauksaimniecības tehniku līzingā ― SEB līzings pirmajā pusgadā ir finansējis gandrīz 300 lauksaimniecības tehnikas vienību iegādi.

Prasme strādāt gudri un efektīvi

Lēna ekonomikas izaugsme un sarežģīta situācija piena ražošanā, kur vidējā iepirkuma cena gada laikā kritās gandrīz par 30 %, kā arī cūkkopībā, kur līdz ar Āfrikas cūku mēra epidēmiju būtiski samazinājās saimnieku pārdošanas iespējas un pazeminājās gaļas cena ietekmē lauksaimniecības sektorā strādājošos līzinga klientus, tomēr N. Kočanova atzīst, ka, pareizi plānojot saimniecisko darbību, rezultāts, neraugoties uz svārstībām atsevišķos gados, ilgtermiņā ir pozitīvs.

Lauksaimniecība vienmēr jāvērtē ilgtermiņā. Daudz ko ietekmē subsīdijas un lauksaimnieku prasme veiksmīgi darboties, atrast izdevīgākos un efektīvākos risinājumus, jo tā ir sarežģīta nozare. „Ja palūkojamies plašāk ― ne tikai uz SEB līzinga, bet arī uz SEB bankas piešķirto finansējumu lauksaimniekiem, tad redzam, ka, neraugoties uz mēreno ekonomikas izaugsmi, lauksaimnieki pirmajā pusgadā ir saņēmuši 30 % no SEB izsniegtajiem aizdevumiem, tas ir, aptuveni 40 miljonus eiro, kas galvenokārt ir izmantoti zemes un lauksaimniecības tehnikas iegādei. SEB privātpersonu un juridisko personu kreditēšanai šogad kopumā paredzēts atvēlēt 750 miljonus eiro, un nākamgad paredzētās summas ir vēl lielākas. Taču lauksaimnieki ir ļoti apdomīgi. ES finansējums ir būtisks stimuls uzņēmējiem, tajā skaitā lauksaimniekiem,” SEB līzinga vadītāja stāsta.
Lauksaimniekiem

Kā veicas ar Eiropas fondu apgūšanu

Par to, kādas iespējas paveras lauksaimniekiem, stāsta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta (LAD) direktors Andris Grundulis.

Līdz šā gada 1. septembrim LAD 2014.−2020. plānošanas perioda pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" ietvaros ir apstiprinājis 1300 projektu par kopējo publiskā finansējuma summu 71,9 miljoni eiro, tostarp lielāko daļu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu iegādei ir paredzēti 37,8 milj. eiro un gandrīz tikpat ― 33,4 milj. eiro ― ir atvēlēta būvniecībai,” A. Grundulis apkopo paveikto.

„Ja raugāmies konkrēti uz atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, kuram varēja pieteikties pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" ietvaros, tad LAD šajā kārtā ir saņēmis nedaudz vairāk par 1500 lauksaimnieku un uzņēmēju pieteikumu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 101 miljons eiro. Līdz šā gada 1. jūlijam visvairāk projektu ― 101― ir īstenots Dienvidkurzemē, savukārt Zemgalē ir īstenoti 83 projekti. Vismazāk ― 41 projektu ― ir īstenojuši Lielrīgas lauksaimniecības reģionālās pārvaldes teritorijā reģistrētie saimnieki un Ziemeļaustrumu lauksaimniecības reģionālās pārvaldes saimnieki ― 51 projektu,” A. Grundulis stāsta.

Viņš piemetina, ka nesen, 15. septembrī, noslēdzās apakšpasākuma "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" kārta un LAD šobrīd vēl apkopo tā rezultātus. Abu ekspertu viedoklim par Eiropas līdzekļu nozīmību lauksaimnieku dzīvē piekrīt Irlavas pagasta zemnieku saimniecības "Joži" saimnieks Gunvaldis Sproģis, uzsverot, ka lauksaimniecība ir tāda pati nozare kā citas, kur darbojas tirgus principi.

"Nozarē ir vērojams cikliskums, pietrūkst normālas konkurences. Izrādās, ka ne visi, iestājoties krīzei, bija tai gatavojušies. Darbošanos un izaugsmi šajā nozarē nedrīkst balstīt vien uz subsīdijām un ES fondu naudu," pauž G. Sproģis. "Protams, ka bez ES fondu naudas Latvijas lauksaimniecība nebūtu tikusi tik tālu kā patlaban. Arī platību maksājumi Latvijai ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc fondu nauda dod iespēju saimniekiem atsperties," "Jožu" saimnieks teic un piebilst, ka valsts dalītā ES fondu nauda ražošanai atgriežas budžetā pēc trīs gadiem. Tātad atdeve ir!

Bez fondiem un līzinga tehnikas izaugsme būtu lēnāka

Runājot par tuvākajām atbalsta saņemšanas iespējām, A. Grundulis teic, ka pieteikumus nākamai pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" kārtai ir iecerēts pieņemt no šā gada 15. novembra līdz 15. decembrim, tomēr līdz ar gaidāmajiem labojumiem noteikumos par līzinga pakalpojumiem ir iespējamas nelielas termiņa novirzes.

„Lauksaimnieki tāpat kā mēs domā, kā strādāt efektīvāk ― tieši tā ir panākumu atslēga. Mēs esam pārskatījuši vairākus organizācijas iekšējos procesus, vairākas funkcijas esam centralizējuši, lai padarītu sadarbību ar klientiem ērtāku, ātrāku un efektīvāku. Patlaban redzam, ka starpbanku procentu likme Euribor atrodas rekordzemā līmenī, tāpēc aizņemties ir izdevīgi. Taču klienti atzīstas, ka gaida ES līdzfinansējuma apstiprināšanu, lai apdomīgi iegādātos nepieciešamo lauksaimniecības tehniku ," teic N. Kočanova.

Runājot par lauksaimnieku ieguvumiem un salīdzinot tehnikas kreditēšanu ar tās iegādi līzingā, N. Kočanova izceļ būtiskākās līzinga priekšrocības:

  1. līzinga darījumam kā nodrošinājums kalpo pats līzinga objekts, netiek apgrūtināti ar ķīlām citi uzņēmuma aktīvi, kas prasītu papildu izmaksas un laiku;
  2. tāpat ka jebkādai citai kustamai mantai, līzings ir lauksaimniecības tehnikas finansēšanai piemērotāks produkts, tam ir atšķirīgi, ar darbības un riska specifiku saistīti cenošanas principi, kā arī vienkāršāks izsniegšanas process, kas ļauj ātrāk tikt pie finansējuma un efektīvāk rīkoties ar līzingā paņemto tehniku.

SEB līzinga vadītāja piemetina, ka lauksaimniekiem tehnika ir būtisks naudas pelnīšanas instruments, tāpēc uzņēmēji to augstu vērtē un gādā par to, lai iegādātos visizdevīgāk un grūtākos laikos atrisinātu visus jautājumus savlaicīgi, nepakļaujot tehniku zaudēšanas riskam. „Mūsu pieredze liecina ― ja lauksaimniekiem rodas grūtības ar maksājumiem, viņi vēršas pie mums un mēs kopīgi meklējam risinājumus, pārskatot sadarbības nosacījumus abām pusēm pieņemamā veidā. Pēdējo trīs gadu laikā neatceros gadījumu, kad mums būtu jāatsavina kādam lauksaimniecības tehnika".

"Jožu" saimniecības vadītājs papildina N. Kočanovas teikto ar stāstījumu par savu pieredzi. „Apsaimniekojot tūkstošiem hektāru zemes, ES naudas atbalsts visvairāk tiek izmantots kalšu būvniecībai un lauksaimniecības tehnikas pirkumiem. Protams, saimniecības modernizācijas projektus mēs īstenojam gan ar aizdevumu, gan līzinga instrumenta starpniecību. Ar SEB banku sadarbojamies jau daudzus gadus, bet šā gada pavasarī sākām sadarbību arī ar SEB līzingu, kura piedāvājums traktoru pirkumiem bija izdevīgākais. Ar izvēli esam ļoti apmierināti. Uzskatu, ka šī sadarbība ir izdevīga abiem partneriem. Ja viss tikpat "'gludi" noritēs arī turpmāk, tad kopā ar SEB līzingu gatavosim arī nākamos projektus. Jāatzīst, ka bez Eiropas līdzekļiem un līzinga "Joži" attīstītos daudz lēnāk nekā patlaban," G. Sproģis uzsver.

Jānis Meistars,
žurnālists

   F​inansējuma risinājumi lauksaimniecības tehnikas iegādei

    Vairāk par finansējuma risinājumiem lauksaimniecības tehnikas un aprīkojuma iegādei lasiet: www.seb.lv/agro

Citi raksti sadaļā "Uzņēmējiem"


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Finansējuma risinājumi

SEB bankas eksperti palīdzēs Jums izvēlēties piemērotāko finansējuma veidu lauksaimniecības tehnikas iegādei – līzingu vai kredītu.

Lasiet vairāk vai aizpildiet kontaktu formu: www.seb.lv/agro

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.