Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 03.06.2016
biznesa attīstība | inovācijas

Digitālās pārmaiņas skar visus uzņēmumus

Digitālās pārmaiņas skar visus uzņēmumus Ķestutis Šļužas (no kreisās) un Eriks Mihaels Trusevičs

Digitalizācija nereti tiek uzskatīta par kaut ko tālu un neaizsniedzamu, tomēr ir skaidrs, ka viss notiek daudz ātrāk, nekā mēs domājam, un digitālās pārmaiņas jau šobrīd ietekmē visus uzņēmumus.

“Mēs pārāk daudz fokusējamies uz to, kas būs pēc 10 gadiem un pārāk maz uz to, kas būs pēc 2 gadiem. Un tā nu ir sanācis, ka nākotne jau ir klāt, mēs jau esam nākotnē. Tiesa, ne vienmēr tā ir pieejama visiem vienā apjomā. Citiem vārdiem – digitālās pārmaiņas patiesi šobrīd ietekmē visus uzņēmumus, bet, jo sevišķi – lielos”. Šie Bila Geitsa vārdi šobrīd ir aktuāli uzņēmumiem visā pasaulē, un Latvija nav izņēmums.

Līdzīga nostāja ir arī Teo un Omnitel galvenajam izpilddirektoram Ķestutim Šļužam (Kęstutis Šliužas). “Kad tiek runāts par digitalizāciju, pirmā reakcija no daudzu cilvēku puses ir apmēram tāda: “Nu, labi, tā skars visus pārējos, tikai ne mani” Taču, manuprāt, patiesībā viss notiek daudz ātrāk, nekā mums šķiet. Daļa cilvēku var teikt, ka jaunās tehnoloģijas ir domātas jauniešiem vai izklaidei, taču lielāko daļu no tām ir iespējams izmantot. Piemēram, vēl tikai pirms pāris gadiem 3D drukas tehnoloģija likās zinātniskā fantastika. Šodien Boeing, Rolls Royce un citi lielie uzņēmumi izmanto 3D drukas tehnoloģiju, lai ražotu detaļas savai produkcijai,” viņš saka.

Šodien Boeing, Rolls Royce un citi lielie uzņēmumi izmanto 3D drukas tehnoloģiju, lai ražotu detaļas savai produkcijai...

Viņaprāt, digitalizācija ietekmē mūs jau šobrīd, pat ja mēs to nemanām. “Lai attiecīgo inovāciju varētu izmantot vislabāk, ir jāmeklē darbinieki ar dažādām prasmēm. Piemēram, Tesla nepieņem darbā cilvēkus, kuri jau kādreiz ir bijuši nodarbināti automobiļu ražošanas nozarē, jo uzņēmums vēlas uz visu paraudzīties no malas,” skaidro Ķ.Šļužas.

Tehnoloģiskās inovācijas ietekmē vidi, infrastruktūru un pat sabiedrības drošību

Cemex valdes loceklis Eriks Mihaels Trusevičs (Eric Michael Trusiewicz) norāda, ka tehnoloģiskās inovācijas kopumā lielā mērā attiecināmas uz rūpniecības uzņēmumiem, ietekmējot gan vidi, gan infrastruktūru, gan sabiedrisko drošību. “Globālā mērogā visi saprot, ka CO2 emisijas un globālā sasilšana ir nozīmīga problēma. Šis jautājums ir gan katras valsts valdības, gan arī cementa ražošanas nozares uzņēmumu uzmanības centrā, jo cementa ražošanas nozare faktiski rada 5 % visu globālo CO2 emisiju. Latvijā Cemex ir uzbūvējis pavisam jaunu modernu rūpnīcu, kas ļāvis sadedzināt ap 80 procentiem pārstrādāto atkritumu. Tātad tā vietā, lai izraktu fosilo kurināmo, un, to izmantojot, radītu CO2, mēs dedzinām, piemēram, riepas, saražojot tādas pašas kvalitātes cementu ar daudz zemākām CO2 emisijām. CO2 emisiju samazinājums šīs vienas investīcijas rezultātā ir līdzvērtīgs CO2 emisiju apjomam, ko gada laikā rada 200 000 automobiļu. Proti, ieguldot procesa inovācijā, esam būtiski samazinājuši CO2 emisiju apjomu Baltijas valstīs,” skaidro Trusevičs.

Ir jāattīsta infrastruktūra

Attiecībā uz infrastruktūru, Trusevičs norāda, ka Baltijas valstīs tā nav optimāla. Piemēram, lielākā daļa naudas, kuru tērē visas trīs Baltijas valstis ceļu tīkla infrastruktūrai, tiek novirzīta asfalta ceļu uzturēšanai. “Pēdējo divu vai trīs gadu laikā Cemex ir sācis izmantot klimata materiālu inovācijas. Piemēram, betons faktiski tiek ieklāts tieši tāpat kā asfalts. Lielākais ieguvums no šā materiāla lietošanas ir daudz lētākas ieklāšanas izmaksas, turklāt tam ir nepieciešami rekonstruktīvi uzturēšanas darbi tikai pēc 25 gadiem, nevis ik pēc trim, pieciem vai septiņiem gadiem kā asfaltam. Truseviča ieskatā betona izmantošana varētu sekmēt visu triju Baltijas valstu infrastruktūras izdevumu deficīta samazināšanu, turklāt būtu mazāk jāpaļaujas uz Eiropas Savienības finansējumu ceļiem.

Runājot par sabiedriskās drošības aspektu, Trusevičs apgalvo, ka ikviens, kam ir kāds sakars ar loģistiku, sapratīs, ka visas loģistikas aktivitātes nozīmē lielu apdraudējumu sabiedrībai. “Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā, sabiedriskās drošības apdraudējums ir ļoti liela problēma, galvenokārt tāpēc, ka pa mūsu ceļiem brauc 30 vai vairāk tonnu smagi kravas automobiļi. Pēdējo trīs gadu laikā Cemex Baltijas valstīs ir izmantojis vairākas esošās tehnoloģijas, kas kļuvušas daudz lētākas – GPS, tahogrāfus, mobilās ierīces u.c., lai kontrolētu savus darbuzņēmējus. Tātad, ja mūsu labā Latvijā strādā 500 vai 600 kravas automobiļi, tostarp tādi, kuri mums nepieder, mēs nosakām par obligātu prasību uzstādīt tajos minētās tehnoloģiskās ierīces, lai pārliecinātos, ka mūsu cements tiek vests no punkta A uz punktu B un ka tas netiek vests trīs dienas un neapdraud sabiedrības drošību,” skaidroja Trusevičs. Viņš piebilda, ka ir minējis tikai trīs nelielus vai parastus inovāciju vai esošo tehnoloģiju izmantošanas piemērus, kurus uzņēmumi var izmantot lietderīgi, lai veiktu tādu ieguldījumu, kuram būtu labvēlīga ietekme uz sabiedrisko drošību, vidi vai infrastruktūru.

Jānis Meistars,
žurnālists


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.