Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 12.03.2018
eksports | uzņēmēju noskaņojums | finanšu plānošana

Bez eksporta un digitalizācijas izaugt būs grūti

Bez eksporta un digitalizācijas izaugt būs grūti

Lai gan visās trīs Baltijas valstīs ekonomiskā izaugsme pērn pārsniedza gaidas, mazo un vidējo uzņēmēju noskaņojums tomēr nesteidz sekot ekonomikas rādītājiem.

Tikai 9% Latvijas MVU šogad plāno apgrozījuma pieaugumu pretstatā 23%, kas uzskata, ka to apgrozījums samazināsies.

SEB bankas ikgadējā aptaujā par noskaņojumu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā noskaidrojies, ka optimistu skaits gada laikā nav pieaudzis, lai gan pavisam nedaudz mazinājies pesimistiski noskaņoto daudzums. Kādēļ uzņēmēju noskaņojums netiek līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem?

Priekšroka joprojām vietējam tirgum

“Redzam, ka uzņēmēju ambīcijas attiecībā uz jaunu tirgu apguvi ir zemas,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš norāda, ka tieši lielais fokuss uz vietējo tirgu veicina mūsu uzņēmēju piezemēto skatījumu uz savām izaugsmes perspektīvām. “Pat ja pirktspēja Latvijā pieaugs, īpašam optimismam nav pamata, jo iedzīvotāju skaits turpina samazināties.”
Aptaujā secināts, ka Baltijas mērogā Latvijas uzņēmumi vismazāk domā par jaunu tirgu iekarošanu – 83% Latvijas MVU norādījuši, ka plāno darboties tikai vietējā tirgū, kamēr Lietuvā šāds fokuss ir 66% uzņēmēju.

Kā norāda SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, daļēji tas skaidrojams ar vēsturisko situāciju, jo Lietuvai pēc neatkarības atgūšanas savu ražošanas segmentu izdevies saglabāt veiksmīgāk. Turpretī Latvijā liela daļa MVU darbojas pakalpojumu sfērā, un vietējā tirgū straujš izrāviens nav sagaidāms.

Tomēr ir arī pozitīvi piemēri, piemēram, būvniecības nozares uzņēmumi, kas sākuši iziet ārpus valsts robežām un veiksmīgi piedāvāt savus pakalpojumus Skandināvijā vai Vācijā.

Digitalizācijas iespējas paliek neizmantotas

Pasaulei ik dienu kļūstot arvien digitalizētākai, ir gluži likumsakarīgi, ka arī uzņēmēji izmanto jaunās tehnoloģijas un rīkus savai izaugsmei. Tomēr Latvijā šī tendence uzņem tempu pavisam gausi – 44% aptaujas respondentu uzskata, ka digitalizācija viņu uzņēmumam nav svarīga. Salīdzinājumam – Lietuvā un Igaunijā tā uzskata attiecīgi 18% un 19% aptaujāto.

“Nav runa par sarežģītiem risinājumiem – daudzi neizmanto pat tik elementāras lietas, kā pārdošana Facebook,” atklāj D. Gašpuitis.

Gada laikā nav audzis to uzņēmēju skaits, kas plāno ieviest kāda veida jauninājumus – inovācijas produktu jomā plāno 22%, darbiniekos – 17%, bet biznesa modelī – 7%. Vienlaikus ekonomikas eksperti tieši inovācijās saskata potenciālu mūsu uzņēmumu joprojām pārāk zemā ražīguma celšanā. Piemēram, arvien pieaugošās darbinieku piesaistes problēmas uzņēmumi vismaz daļēji varētu risināt, procesus automatizējot.

Mikrouzņēmumu izaugsme – valstisks izaicinājums

To uzņēmumu skaits, kas šogad neplāno nekādas investīcijas, visā Baltijā ir pārsteidzoši līdzīgs – 19%. Ja vidējos uzņēmumos investīcijas jau ir teju pašsaprotama lieta, jo bez tām uzņēmums vienkārši izkristu no aprites, tad mazajiem uzņēmumiem, no kuriem liela daļa ietilpst mikrouzņēmumu kategorijā, attieksme pret investīcijām ir daudz sensitīvāka, lielā mērā atkarīga no valsts politikas un ES fondu klātesamības.

“Tieši mazie un mikrouzņēmumi ir visvairāk pakārtoti valstiskajai politikai. Neveiksmīga komunikācija un haotiskās nodokļu politikas izmaiņas veicinājušas milzīgu atšķirību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” secina A. Škapars.

Viņš uzskata, ka visas valsts izaicinājums ir radīt vienkāršu režīmu, kas ļautu mikrouzņēmumiem dzīvot, strādāt un maksāt viegli saprotamu nodevu – kamēr tā nebūs, mikro segments neuzplauks.

Savukārt Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica ir pārliecināta, ka pašreizējie apstākļi uzņēmumu attīstībai ir ļoti pozitīvi, un tos vajadzētu izmantot visiem, kas plāno investēt. “Uzņēmumi, kas investēšanu atliek, riskē nonākt sarežģītā situācijā, ja nākotnē sāksies ekonomiskā lejupslīde, tāpēc pareizā laika izvēle ir mūsu visu interesēs,” viņa norāda. 

Linda Ezerkalna

Īstermiņa finansējums līdz 20 000 EUR bez komercķīlas

Ja vēlaties iegādāties darba instrumentus, tehniku vai aprīkojumu uzņēmumam, vai arī Jums aktuāls saimniecisko vai ražošanas ēku remonts, piedāvājam Mikrokredītu – īstermiņa finansējumu bez komercķīlas vai nekustamā īpašuma nodrošinājuma.


  • Bizness - 15.06.2017

    Kā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai

    Kā piesaistīt finansējumu uzņēmējdarbībai

    Uzņēmējdarbības sākšana ir nopietns lēmums, un daudzi jaunie uzņēmēji meklē dažādus finansējuma avotus izlolotās idejas pārvēršanai realitātē. Taču finansējums ir nepieciešams ne tikai jaunpienācējiem uzņēmējdarbībā.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 26.05.2017

    7 veidi, kā uzņēmumam augt desmit reizes ātrāk

    7 veidi, kā uzņēmumam augt desmit reizes ātrāk

    Arī tad, ja produkts vai pakalpojums ir tradicionāls, uzņēmums savu apgrozījumu var palielināt desmitkārtīgi, pateicoties eksponenciāla biznesa modeļa ieviešanai, tā uzskata  biznesa modeļu inovāciju eksperts no Nīderlandes Patriks van der Pīls.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.