Switch to mobile version. Augšup

Bizness - 07.03.2017
eksports | ekonomika

Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

Ar latvisko gēnu un eksporta jaudu

Latvijas sabiedrības attieksme pret lauksaimniecību un lauku uzņēmējiem ir neviennozīmīga, un pastāv viedoklis, ka zemniekiem labumi gandrīz krīt no debesīm, jāprot tikai paņemt. Tajā pašā laikā Latvijā audzētās lauksaimniecības kultūras pārstrādātā veidā un kā izejvielas pārdod 165 valstīs. Vai to var uzskatīt par veiksmes stāstu?

Attieksmi pret zemniekiem ietekmē saņemtie Eiropas Savienības (ES) un Latvijas valsts atbalsta maksājumi, priekšlaicīgā pensionēšanās un virkne citu iemeslu. Šāds vērtējums ir paviršs kaut vai tāpēc, ka it kā iekšzemes kopproduktā vien 3% īpatsvara veidojošā lauksaimniecība kopā ar pārtikas un zivsaimniecības produktiem nodrošina arī 19,7% no Latvijas kopējās eksporta vērtības (ES vidējais rādītājs ir 9,9%).

Saskaņā ar visjaunāko Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, pārtikas un lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance Latvijā ir pozitīva – 2015. gadā nozares eksports par 8,5 miljoniem eiro pārsniedza importu. Salīdzinājumam – kopējā valsts ārējās tirdzniecības bilance gan 2015., gan arī 2016. gadā bija ar aptuveni mīnus divi miljardi eiro.

Pasaules tirgus ietekmē

Cenas globālajā tirgū, produktu krājumi, ģeopolitiskās norises, spekulācijas par dabas apstākļiem un valstu vēstījumi par ražas prognozēm – šos nosacījumus lauku ražotāji ietekmēt nevar, tomēr tie ietekmē ikvienas saimniecības uzņēmējdarbību. Arī ikviena Latvijas pārtikas produktu cenas. Aizvadītajā janvārī vislielākā palielinošā ietekme uz inflāciju bija pārtikas produktiem, kuru cenas kāpa par 1,7% un kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Arī pasaules pārtikas cenas janvārī salīdzinājumā ar 2016. gada decembri kāpušas par 2,1%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot gaļu. Gada laikā pasaules pārtikas cenas kāpušas par 16%.

Tātad atvērtā tirgus apstākļos Latvijas lauksaimniecība ir atkarīga no norisēm pasaules tirgū, un tas lauku saimniekiem liek ik brīdi vērtēt savu konkurētspēju. Latvijas lauku uzņēmēji ik gadu eksportē krietni vairāk nekā pusi ražoto graudaugu un vairāk nekā pusi no valstī ražotā piena, kas apliecina, ka viņi ir veiksmīgi pielāgojušies globālā tirgus spēles noteikumiem.

Graudu audzētāju prasmes

Visi Latvijas graudu pircēji, tostarp arī lielākais graudu audzētāju (apvieno 950 biedru) kooperatīvs "Latraps", tirdzniecībā sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piedalās valstu rīkotajos iepirkumos vai arī pārdod ražu lielajiem globālajiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā. “Ar 200-300 tonnu lielu ražu uz Saūda Arābiju neaizpeldēsi. Vajadzīgas 25 līdz 60 tūkstošus tonnu labas kvalitātes graudu partijas. Šādu daudzumu ražo vien atsevišķas saimniecības," tirgus pieejas mehānismu starptautiskajiem tirgiem atklāj "Latraps" eksporta eksperte Ginta Briede. Pagaidām "Latraps" biedru ražu Eiropas valstīs pārdod maz tāpēc, ka šo valstu saimnieki paši prot audzēt labību, turklāt graudus var pirkt arī no Ukrainas, Krievijas, Melnās jūras reģiona un citām valstīm. Visvairāk Latvijā audzēto graudu pērk Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Vislielākais importētājs ir Ēģipte. Ginta Briede lēš, ka nākotnē šo sarakstu papildinās pircēji arī no Āzijas. Starptautiskajos norēķinos Latvijas graudu audzētājiem patlaban svarīgs ir dolārs kurss pret eiro. Eiro šobrīd ir vājš, kas ir izdevīgi.

Graudu tirgū pārdošana notiek jau pirms ražas kulšanas. "Latraps" pret ārkārtas riskiem nodrošinās, neuzrādot ostu, no kuras labību vai rapsi piegādās. Tas dod manevra iespējas gadījumā, ja dabas kataklizmas dēļ nevar izpildīt saistības ar Latvijā audzēto labību vai tas ir ļoti neizdevīgi. G. Briede uzsver – pateicoties precīzai līgumā noteikto saistību izpildei Baltijas valstu graudu pārdevējiem atšķirībā, piemēram, no Somijas vai Zviedrijas tirgotājiem ir laba reputācija. Šī iemesla dēļ darījumu partneri paši atrod pārdevējus.

Ieejas karte globālajā piena tirgū

Latvijas lauksaimniekiem piederošās SIA "Latvijas piens" (pārdod produktus uz 11 valstīm) pārstāve Anita Skudra uzsver – lai pārdotu produktus citu valstu tirgos, vispirms ir jāsakārto sava saimniecība. Pēc viņas vārdiem, piena produktu tirgū aizvien pastāv viedoklis, ka Austrumeiropas valstu uzņēmumi ir kā trešo pasaules valstu ražotāji, kas šmauc pircējus. Tāpēc nepieciešami starptautiski atzīti sertifikāti, kas apliecina produktu kvalitāti, labu ražošanas un higiēnas praksi, uzrāda ražotāju kā uzticamu partneri tirdzniecības tīkliem. “Sertifikātu iegūšana un uzturēšana prasa nopietnas investīcijas, taču vienlaikus arī liek sakārtot uzņēmumu”, atzīst Anita Skudra.

Ievērojamākie starptautiskai tirdzniecības nepieciešamie sertifikāti ir BRC (British Retail Consortium Standards for Food Safety), IFS (Starptautiskais pārtikas preču standarts, ko izdod Vācijas un Francijas mazumtirgotāju asociācija) un ISO (apliecina pārtikas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību starptautiskajam standartam) sertifikāti.

Vēl viens svarīgs nosacījums Latvijas saimnieku produktu nokļūšanai ārvalstu tirgos ir piedalīšanās patiešām prestižās pārtikas produktu izstādēs. Piemēram, "SIAL" Parīzē.

Citu valstu pieredze un ekspertu paustais rāda – vissvarīgākais nosacījums konkurētspējas celšanai, sadarbības veidošanai ar veikaliem un iekļūšanai eksporta tirgos ir kooperācija. Piena ražošanā un lopkopībā šajā virzienā Latvijā vēl daudz darāmā, jo kooperatīvos ir apvienojusies mazākā daļa ražotāju. Tātad ražošanas un eksporta jaudu vēl var būtiski celt.

Roberts Zemgals,
žurnālists

  • Bizness - 23.05.2016

    Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

    Uzņēmējdarbība laukos atšķiras ar tīru gaisu

    Vai lauksaimniecība var būt nopietns augošs bizness? Atbilde ir – noteikti, ja vien lauku vide un darbi ir sirdij tuvi. Spilgts piemērs ir zemnieku saimniecība “Āboliņi” Kuldīgas pusē, kuru vada Mārtiņš Āboliņš ar tēvabrāļa Anda Āboliņa atbalstu.

    Lasīt vairāk

  • Bizness - 08.03.2017

    Laukos aktīvi liek lietā ES fondu naudu

    Laukos aktīvi liek lietā ES fondu naudu

    Laikā, kad daudzu nozaru pārstāvji nevar vien sagaidīt, kad varēs pieteikt ES fondu projektus, lauksaimnieki ES 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ietvaros jau paguvuši vērtēšanai iesniegt gandrīz tikpat daudz projektu, cik iepriekšējā plānošanas periodā kopā.

    Lasīt vairāk

Agro piedāvājums

Īpašs piedāvājums lauksaimniekiem

Piedāvājam Jums iespēju iegādāties lauksaimniecības tehniku un automašīnas par īpašām cenām, kā arī ar izdevīgiem līzinga un kredīta nosacījumiem.


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.