Switch to mobile version. Augšup

Biznesa uzsācējiem - 01.12.2015
finanšu plānošana | efektivitāte

Latvijas uzņēmējiem jākļūst ambiciozākiem

Latvijas uzņēmējiem jākļūst ambiciozākiem SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs

No trim Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji vispesimistiskāk raugās uz iespēju sākt uzņēmējdarbību savā valstī. Iespējams, šādu skatījumu ir veicinājuši stingri iesakņojušies mīti.

SEB bankas aptauja par iemesliem, kas attur iedzīvotājus no uzņēmējdarbības uzsākšanas, atklāj, ka divu gadu laikā ir sarucis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas vēlētos uzsākt uzņēmējdarbību: iepriekš šādu vēlmi izteica gandrīz puse aptaujāto, bet šogad vairs tikai 34% apsver iespēju kļūt par uzņēmējiem. Līdzīga, tomēr nedaudz atšķirīga tendence iezīmējas arī pārējās Baltijas valstīs. 

Trūkst ideju un ticības veiksmei

Publiskajā telpā nereti izskan viedoklis, ka līdzekļu trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas neļauj uzsākt uzņēmējdarbību. Tomēr gandrīz 60 % SEB bankas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenais šķērslis ir ideju trūkums (tā domā arī 49% aptaujāto Lietuvā un 42% Igaunijā). Latvijas iedzīvotāji krietni vairāk nekā lietuvieši un igauņi baidās no neveiksmes biznesā: kaimiņvalstīs tas ir šķērslis mazāk nekā 20% aptaujas dalībnieku, Latvijā vairāk nekā 40% uzskata to par būtisku traucēkli uzņēmējdarbības uzsākšanai. Taču vēl vairāk nekā bailes no neveiksmes Latvijas iedzīvotājus pievērsties biznesam kavē birokrātijas slogs – gandrīz puse to uzskata par būtisku iemeslu neuzsākt uzņēmējdarbību. Savukārt starta kapitāla trūkumu par ievērojamu šķērsli uzskata 30% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet Lietuvā un Igaunijā šādi uzskata vairāk nekā puse aptaujāto.

Ir interesanti, ka Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji mazāk novērtē informatīvā atbalsta nozīmi biznesa uzsākšanai, norādot, ka viņus uzsākt biznesu mudinātu nodokļu samazināšana un kredītu pieejamība, savukārt Lietuvā par galveno motivējošo faktoru tiek atzīta informācijas pieejamība vienuviet, bet Igaunijā respondenti par gana būtisku apstākli uzskata mentoringa un konsultāciju atbalstu.

Mīts par unikālo ideju

Analizējot aptaujas rezultātus, SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs norāda, ka ideju unikalitāte kā must have faktors uzņēmējdarbības uzsākšanai bieži tiek pārvērtēta. Viņš atzīst, ka noteikti ir vērts rīkot vairāk ideju ģenerēšanas forumu, taču vēl vērtīgāk būtu veicināt izpratni, ka lielākā daļa jauno uzņēmumu nebūt nav balstīti inovatīvās idejās.

„Ir ļoti grūti atrast tik unikālu ideju, lai uzņēmums ar to pasaulē būtu pirmais. Ja paskatāmies uz globāliem spēlētājiem – Google arī nebija pirmais interneta meklētājs un Facebook nebija pirmais sociālais medijs. Latvijā mīts par unikālās idejas nepieciešamību uzņēmējiem nereti traucē saskatīt iespējas,” secina K. Danēvičs.

Savukārt Zaļo tehnoloģiju inkubatora direktors Oskars Priede norāda – tikpat kā nav lielu, veiksmīgu uzņēmumu, kuri šobrīd īstenotu to pašu ideju, ar kuru reiz ir sākuši. Kā populāru piemēru viņš min Ričardu Brensonu, kurš uzņēmējdarbību sāka ar parastas augstskolas avīzes izdošanu.

„Jebkura ideja pati par sevi ir tikai 5 % no rezultāta, 95 % ir smags darbs un idejas ieviešana dzīvē. Šajā posmā izšķirošais var būt pieredzējuša padomdevēja atbalsts, taču dažreiz atrast šo palīdzību nebūt nav tik viegli. Saprotot jauno uzņēmēju vajadzības, SEB banka jau ilgus gadus sniedz atbalstu, piedāvājot biznesa plānošanas konsultācijas, piedaloties mentoringa programmās, kā arī iesaistoties dažādos projektos, piemēram, Firmas noslēpums, Biznesa sula, Innovation Lab, kur potenciālajiem uzņēmējiem ir iespēja satikties ar veiksmes stāstu varoņiem un uzkrāt pieredzi. Bet tagad SEB banka informāciju, kas varētu būt noderīga biznesa uzsācējiem, ir apkopojusi vienuviet – mājaslapā seb.lv/startup,” saka K. Danēvičs.

Cik viegli uzsākt biznesu Latvijā?

Kaut gan pēdējo divu gadu laikā potenciālo uzņēmēju skaits ir samazinājies, Lietuvā un Igaunijā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka kopumā valstī uzsākt uzņēmējdarbību ir viegli. 2013. gadā 30 % respondentu Lietuvā un 45 % Igaunijā atzina, ka uzsākt biznesu kopumā ir vieglāk. Šogad pozitīvi noskaņoto respondentu skaits ir pieaudzis līdz 44 % Lietuvā un 54 % Igaunijā.

Toties Latvijā ir vērojams pretējais – no 29 % aptaujāto pirms diviem gadiem stabiņš ir noslīdējis līdz 27 % šogad. Ko Latvijas iedzīvotāji uzskata par biznesam traucējošiem faktoriem? Atbildēs parādās gan smagais nodokļu slogs, gan nestabilā ekonomiskā situācija valstī kopumā.

Kristaps Banga, iniciatīvas Atbalsti mazo biznesu aktīvists un mentors, uzskata, ka rezultātus daļēji var izskaidrot ar uzskatu – tur, kur mūsu nav, ir labāk. Viņš ir novērojis arī, ka ne vienmēr mūsu uzņēmēji paši ir proaktīvi un izmanto visas iespējas. „Reti kurš mums zvana un jautā – ko vēl mēs varētu izdarīt?” viņš norāda.

Bet K. Danēvičs, komentējot nodokļu politikas vērtējumu respondentu atbildēs, uzsver, ka Zviedrijā proporcionāli algas lielumam ir divtik lieli nodokļi, tomēr uzņēmumi tos labprāt maksā, jo skaidri zina, ko iegūst pretī. „Domāju, ka Latvijā problēma ir ne tik daudz nodokļu slogs, bet taisnīga un prognozējama vide, kurā visiem būtu vienādas iespējas,” viņš rezumē.

Kamēr neesi nokritis, nevari piecelties

Būtisku vietu Latvijas iedzīvotāju atbildēs ieņem piesardzība – bailes no neveiksmes, bailes riskēt. Ar to rokrokā iet arī reakcija uz atteikumu: ja reiz ir saņemta atbilde nē, tātad ideja nav laba un vairs nav vērts mēģināt. „Kompānija Skype starta finansējumu nedabūja ne pirmajā, ne otrajā un pat ne trešajā reizē. Realitātē uzņēmumiem var nākties mēģināt ļoti daudz reižu, kamēr izdosies,” saka K. Danēvičs.

K. Banga atgādina, ka svarīga īpašība, kuras mūsu jaunajiem uzņēmējiem dažkārt pietrūkst, ir spēja zaudēt, piecelties un mēģināt vēlreiz. „Kad žurnālisti Tomasam Edisonam jautāja, kā viņš jūtas, kad jau 5 tūkstošus reižu ir izgāzies, mēģinot radīt elektrisko spuldzi, viņš atbildēja, ka neesot izgāzies, bet gan identificējis 5 tūkstošus veidu, kā gaismu nevar iegūt,” viņš stāsta. Un, kā zināms, spuldzi galu galā T. Edisonam tomēr izdevās radīt. Tomēr vairīšanos eksperimentēt ne vienmēr var uzskatīt par drosmes trūkumu. K. Banga atzīst – aiz viena uzņēmēja parasti stāv arī ģimene ar dažādām vajadzībām, tāpēc neveiksme visbiežāk nav tikai privāta lieta. Mentors uzskata, ka šādos gadījumos talkā var nākt valsts, kas ar dažādiem rīkiem uzņēmējus var iedrošināt nebaidīties un riskēt.

„ASV cilvēkiem ir lielāka ticība tam, ka nokrītot ir vieglāk piecelties, nekā tas ir Eiropā. Eiropas bankas uzņēmuma bankrotu uzskata par negatīvu faktoru, ASV bankas to vērtē pretēji – kā noderīgu pieredzi,” komentē K. Banga.

O. Priede uzskata, ka latviešiem kopumā ir jākļūst ambiciozākiem, jo daudzu procesu norise vispirms ir atkarīga no domāšanas. „Piemēram, kad pasakām, ka esam čīkstētāji un pesimisti, mēs tam paši arī noticam – un tas tālāk ietekmē mūsu lēmumus un rīcību,” ir pārliecināts O. Priede, kurš, vadot lekcijas augstskolu studentiem, ir secinājis, ka Latvijas studentu vidū šobrīd daudz biežāk izplatīts mērķis ir stabils darbs nekā uzņēmējdarbība. „Cilvēkiem pietrūkst saimnieka izjūtas, atbildības par savu dzīvi. Taču iet pa dzīvi ar šādu izjūtu ir svarīgi, sevišķi, uzsākot biznesu.”

Ideālā kombinācija – uzņēmējs un zinātnieks

Dažādos inkubatoros startapiem gan ir pieejami līdzekļi, taču sāk aptrūkties ideju, kam šos līdzekļus piešķirt. O. Priede stāsta, ka jauno uzņēmēju biznesa foruma ideju konkursā, kur balvā bija iespēja apmeklēt populāro Somijā notiekošo jauno uzņēmēju forumu Slush, tika saņemti 30 pieteikumi, un tas nav daudz. O. Priede lēš – varbūt daļai šķērslis ir izrādījies apstāklis, ka bija jābūt gatavai komandai un prototipam, ne tikai plikai idejai.

Viens no veiksmīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem, viņaprāt, ir uzņēmēja un zinātnieka sadarbība, abiem kļūstot par biznesa partneriem un veidojot spēcīgu komandu.

O. Priede atklāj, ka savulaik arī pats ar domubiedriem esot vēlējies radīt startapu, taču esot pietrūcis spēcīgas idejas, kam veltīt enerģiju. Risinājums izrādījās došanās uz vairākām laboratorijām pie zinātniekiem – lielākā daļa bijusi pārsteigta, uzzinot, ka viņu idejas ir iespējams komercializēt.

Linda Ezerkalna,
žurnāliste

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Pamodiniet sevī uzņēmēju - eAkademija.lv!

Ja Jūs saskatāt iespēju tur, kur citi to neredz, aicinām kļūt par SEB bankas eAkadēmijas dalībnieku.
Reģistrējieties bez maksas un saņemiet piekļuvi eAkadēmijas materiāliem un vērtīgiem ekspertu padomiem, kas ļaus atrast un attīstīt biznesa ideju un panākt straujāku izaugsmi.

  • Biznesa uzsācējiem - 11.11.2015

    Kā pārliecināties par biznesa idejas dzīvotspēju?

    Kā pārliecināties par biznesa idejas dzīvotspēju?

    Nav mazums cilvēku, kam prātā iešāvusies kāda it kā ģeniāla biznesa ideja, bet jau pēc pāris ašiem aprēķiniem un sākotnējās izpētes nācies no tās atteikties.

    Lasīt vairāk

  • Biznesa uzsācējiem - 15.01.2018

    7 iemesli uzsākt savu biznesu

    7 iemesli uzsākt savu biznesu

    Par savu biznesu sapņo daudzi, bet savus uzņēmumus nodibina vien daži. Taču iemeslu nodarboties ar biznesu ir daudz: sākot ar izmaiņām ekonomikas vidē un beidzot ar personīgiem motīviem. Dažreiz tā tiešā vārda nozīmē ir vienīgā iespēja nodemonstrēt savu profesionalitāti praksē.

    Lasīt vairāk


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.