Switch to mobile version. Augšup

Bērni un nauda - 04.07.2019
darbs | uzkrājumi

Kā vienā rāvienā neiztērēt vasarā nopelnīto

Kā vienā rāvienā neiztērēt vasarā nopelnīto

Skolēniem vasara ir ne tikai atpūtas laiks, jo skolu brīvlaikā tīņiem ir arī iespēja nopelnīt pašiem savu naudu. Lai to vieglprātīgi neiztērētu niekos, ir svarīgi jau laikus nopietni pārdomāt, ko par nopelnīto būtu vērts iegādāties. Lai sakrātu noteiktu summu, var izmantot dažādus līdzekļus – sākot no digitālajiem un beidzot ar spēlei līdzīgām krāšanas metodēm.

Vasara ir laiks, kad daudziem skolēniem rodas iespēja nopelnīt – sākot no kabatas naudas, ko vecāki maksā par zāles pļaušanu un citiem darbiem, un beidzot ar iespēju iesaistīties Nodarbinātības Valsts aģentūras programmā un iegūt pirmo īsto darba pieredzi ar oficiālu algu. Taču apkārt ir tik daudz kārdinājumu, ka, ja vien nav skaidrs, ko ar nopelnīto iesākt, to var arī viens divi iztērēt.

Vasaras beigās – jauns telefons

Ja mērķis, kam krāt, ir skaidrs, ir daudz vieglāk motivēt sevi netērēt naudu par niekiem katru reizi, kad gadās būt veikalā. Tāpēc pieaugušajiem jāaprunājas ar savām atvasēm, lai noskaidrotu,  kas ir tas, ko tās patiešām vēlētos iegādāties un kas ir vērtīgs pirkums, ne tikai mirkļa iegriba. Varbūt tas ir jauns telefons, kuru vecāki šobrīd no savas kabatas nevar pusaudzim iegādāt, vismaz ne pilnā apmērā apmaksāt. Tā var būt arī biļete uz mūzikas festivālu. Starp citu, noderīgus padomus par naudas taupīšanu festivālos varat izlasīt rakstā Kā vasaras festivālos neiztērēt visu naudu.

Ja šobrīd nekādu steidzamu vajadzību nav, tās nav speciāli jāizdomā. Tādā gadījumā labāk ir veidot uzkrājumu, lai vēlāk, kad rodas īsts un svarīgs mērķis, līdzekļi tam vismaz daļēji jau būtu atlikti.

Krāšana ar spēles elementiem

Šobrīd gan jauniešu, gan pieaugušo vidū populāras ir dažādas krāšanas metodes, kas atgādina spēli. Piemēram, vadoties pēc nedēļu sistēmas, gada laikā ir iespējams uzkrāt 1400 eiro. Lai izdotos sakrāt šo summu, gada garumā katru nedēļu jāatliek par vienu eiro vairāk. Vēl viens variants ir centu krāšana. Tas notiek šādi: 1. janvārī atliek 1 centu, 2. janvārī – 2 centus utt. Rezultātā gada beigās ir uzkrāti vairāk nekā 660 eiro. Pat ja neizdodas izturēt līdz galam, šādi tomēr var sakrāt diezgan pieklājīgu summu. Lai būtu interesantāk, šādā uzkrājuma veidošanā var iesaistīt draugus, kas cits citu motivē nepadoties.

Šie krāšanas paņēmieni vairāk noder tiem, kas spēj katru dienu ievērot izveidoto krāšanas grafiku, kuru vēlams arī izdrukāt, lai nesajuktu datumi un maksājamās summas. Tiem, kas neseko līdzi savai naudas plūsmai, piemērotāks risinājums varētu būt regulārā maksājuma izveidošana, lai katru dienu, nedēļu vai mēnesi paša izvēlēta summa tiktu pārskaitīta uz krājkontu.

Jāmeklē arī iespējas ietaupīt

Krāšana iet rokrokā ar apdomīgiem tēriņiem. Lai nepārmaksātu, tur, kur var ietaupīt, jātur vaļā acis un ausis – piemēram, bieži vien pirkt kaut ko kopā ir lētāk. Dažos mūzikas festivālos, iegādājoties biļetes vienlaikus ar vairākiem draugiem, tās katram atsevišķi var izmaksāt mazāk. Savukārt kinoteātros darbadienu vidū biļetes mēdz maksāt pat uz pusi mazāk nekā nedēļas nogalēs.

Šādi life hacks jeb dzīves gudrības varbūt nepalīdzēs uzreiz ietaupīt milzu summu, taču, liekot reizi pie reizes, ietaupījums atspoguļosies lielākā atlikušajā summā. Pirms katra pirkuma vienmēr ir vērts pajautāt sev – vai tiešām man tas ir nepieciešams, vai tā nav tikai mirkļa iegriba. Ja rodas kādas šaubas, der atlikt pirkumu vismaz uz 24 stundām – ja arī nākamajā dienā tas liksies tikpat iekārojams, var izšķirties par labu tā iegādei.

Digitālā krājkase – nemanāma, bet efektīva

Kad jaunietis ir sasniedzis 18 gadu vecumu un viņam ir sava bankas karte ar kontu, naudas līdzekļu uzkrāšana kļūst vienkāršāka, izmantojot Digitālo krājkasi, kuru var pieslēgt dažās minūtēs. Proti, ik reizi, norēķinoties ar karti, centi, kuru pietrūkst līdz nākamajai apaļajai summai, ieripo Digitālajā krājkasē, kas darbojas kā krājkonts. Piemēram, ja ir veikts pirkums par 6,45 eiro, tad 55 centi automātiski tiek ieskaitīti uzkrājumā. Šis ir lielisks veids, kā uzkrāt tiem, kam ar naudas krāšanu parasti tā īsti nevedas. Proti, ja no reālas krājkasītes vienmēr kādā krīzes brīdī naudu var izmakšķerēt, tad par Digitālo krājkasi var pat aizmirst un tikai pēc ilgāka laika apskatīties, cik tad ir izdevies tajā sakrāt, – ļoti iespējams, ka rezultāts jūs pārsteigs!

Automātisks uzkrājums
Automātisks uzkrājums

Digitālā krājkase – uzkrājiet naudu, iepērkoties ar karti.

Izmantojot Digitālo krājkasi, katra ar norēķinu karti veiktā pirkuma summa tiek noapaļota līdz veselam eiro, starpību novirzot Jūsu krājkontā.

Linda Ezerkalna


Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

Kontakti

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.