Switch to mobile version. Augšup

Infotelpa

Bērni un nauda - 28.04.2016
bērni | maksājumu karte

Bērnu priekšstatu par naudu veido vecāki

Bērnu priekšstatu par naudu veido vecāki

Visvienkāršākos finanšu ieradumus bērniem var sākt mācīt jau pirmsskolas vecumā. Tādējādi arī mammas un tēti var rast motivāciju apgūt zināšanas šajā jomā un vienlaikus bagātināt savu pieredzi.

Latvijas Universitātes Antropoloģijas katedras pētījums par 6–12 gadu vecu bērnu zināšanām finanšu jautājumos parāda nevienlīdzību bērnu zināšanās par finanšu jautājumiem. To var skaidrot ar atšķirīgu attieksmi pret naudu ģimenē.

Viss atkarīgs no ģimenes

Speciālisti secina, ka jaunās paaudzes zināšanas finanšu plānošanas jautājumos ir labākas, nekā viņu vecāki domā. Saskaņā ar pētījuma autoru iegūtajiem rezultātiem mammas un tēti ir pārliecināti, ka viņu bērniem nav intereses par ģimenes budžeta veidošanos vai arī viņu priekšstati par ģimenes finansēm ir visai virspusēji. Vecāki domā, ka bērni galvenokārt apgūst zināšanas par finansēm skolā vai draugu lokā un ka viņiem ir sava mazā ekonomika. Piemēram, bērni lieliski demonstrē kompetenci tādos jautājumos kā čipsu un saldumu cenas.

Savukārt aptaujātie skolotāji uzsvēruši nevienlīdzību skolēnu zināšanās par finansēm. Dažiem bērniem ir skaidrs priekšstats par naudas plūsmu organizēšanu un viņi pārzina galvenos terminus, bet citi var par to tikai klausīties, jo viņiem nav savu ieradumu, kā rīkoties ar naudu. Skolotāji šo situāciju skaidro ar atšķirīgu attieksmi pret materiālajiem jautājumiem ģimenē un vecāku izglītotību finanšu jomā, kā arī vēlēšanos (vai nevēlēšanos) runāt ar bērniem par naudu.

Mācīties no kļūdām

Vienlaikus mazie pētījuma dalībinieki atzīst, ka efektīvāka ir personiskā pieredze, rīkojoties ar naudu, – iegādājoties vajadzīgas un nevajadzīgas lietas, kā arī krājot. Bērni uzskata, ka vislabāk ar naudu var iemācīties rīkoties mēģinot un arī kļūdoties.

Anna, divu meitu – Elizabetes (8 gadi) un Darjas (5,5 gadi) – mamma, atceras, kā viņas vecākā meita sāka krāt naudu. “Kad Elizabetei 5–6 gadu vecumā sāka izkrist piena zobi, Zobu feja ar mammas, tēta un vecvecāku gādību par katru zobiņu atnesa vienu eiro. Taču meita tos netērēja, bet atlika. Vēl viņa krāja arī pa 20–30 centiem, kurus es devu par viegliem mājas darbiem, piemēram, trauku izņemšanu no trauku mazgājamās mašīnas. Tā viņa sakrāja apmēram 30 eiro un nopirka lelli, ko jau sen vēlējās,” stāsta Anna. Pēc viņas domām, šāda pieredze ļāva Elizabetei saprast, ka arī mazas naudas summas kopā var veidot pietiekami lielu summu, par kuru var nopirkt ko lielāku.

Darba terapija

Agates mamma Inga piekrīt, ka daudz kas atkarīgs no vecākiem. “Manai meitai vēl nebija trīs gadu, kad viņa jau sāka demonstrēt tipiska patērētāja pazīmes. Iedod, nopērc, gribu – tie bija galvenie viņas lietotie vārdi. Agate bija pārliecināta, ka mammai vienmēr ir nauda jebkuras iegribas īstenošanai,” stāsta Inga, vienlaikus atzīstot, ka, visticamāk, pārāk lutinājusi meitu, ar ko arī izprovocējusi šādu attieksmi.

Ar laiku meitas uzvedība sāka pārkāpt pieklājības robežas. Viņa, piemēram, varēja pieiet pie svešinieka un paprasīt kaut ko nopirkt, ja mamma atteicās to darīt. “Kļuva skaidrs, ka problēma jārisina, taču es nezināju, kā paskaidrot tik mazam bērnam, kas ir nauda, kā tā tiek pelnīta un ka tā nevar tikt tērēta tikai saldumiem un rotaļlietām,” atceras Agates mamma. Pēc dažādām pārdomām un labākā varianta meklējumiem viņa izlēma, ka meitai jāiegūst darba pieredze, lai gan viņa vēl ir pavisam maza. 

Inga sarunāja ar savu māti, ka viņa pavadīs vienu stundu kopā ar Agati dārza darbos un pēc tam samaksās divus eiro. Agatei māte paskaidroja, ka no rīta meitene ies uz darbu, tāpat kā daudzi citi, un pati varēs nopelnīt naudiņu, ko tērēt tā, kā vēlēsies. Todien trīsgadīgajai Agatei vajadzēja celties pulksten septiņos un pavadīt stundu biešu dobē. Pirmā dzīves stunda algotā darbā beidzās ar karstām asarām, kuras nemierināja pat apziņa par pirmo algu.

“Kad atnācu pakaļ meitai, šķita, ka pasaulē nav nelaimīgāka cilvēka. Es viņai iepriekš bieži skaidroju, ka mamma arī smagi strādā, lai būtu iespēja nopirkt konfektes. Taču tagad viņa pati zina, kā tas ir – pelnīt naudu, lai pēc tam varētu nopirkt to, ko vēlas,” viņa stāsta. Todien Agate gan iegādājusies tikai cepumus un mazo suliņu ar salmiņu, bet pārējo naudu noglabājusi. “Kopš tā laika meita kļuvusi daudz savaldīgāka un, pirms ko veikalā vēlēties, prasa, vai man ir naudiņa. Problēma bija atrisināta. Iespējams, kāds teiks, ka tas bija pārāk skarbi. Tomēr kopumā šī pieredze nāca par labu gan man, gan meitai,” konstatē Inga.

Мazs, bet vērīgs

Šis stāsts parāda, ka pat pavisam mazi bērni ir spējīgi gūt mācību saistībā ar naudu. Piemēram, jau minētais pētījums konstatē faktus, kas liecina, ka bērniem ir priekšstats par to, no kurienes nāk nauda (banknotes drukā īpašas mašīnas), kam tā tiek tērēta (kredītmaksājumiem, komunālajiem maksājumiem, pārtikai, apģērbam utt.). Viņi saprot, ka nauda tiek pelnīta darbā, parasti pat smagi strādājot. Zina, kas ir eiro un ka šajā valūtā var norēķināties par pirkumiem ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Pirmo pieredzi attieksmē pret naudu bērni saņem ģimenē, klausoties vecāku sarunas, vērojot, kā viņi norēķinās veikalos par pirkumiem skaidrā naudā vai ar bankas karti. Parasti bērnam ir sava autoritāte – kāds radinieks, kurš, pēc bērna domām, ir veiksmīgs un zinošs naudas jautājumos un kuram bērns gribētu līdzināties.

Sņežana Bārtule

Bezmaksas apdrošināšana pirmklasniekiem
Bezmaksas apdrošināšana pirmklasniekiem

Vai Jūsu bērnam būs pietiekams pamats patstāvīgai dzīvei?

Vecāki, kuriem ir svarīga savu bērnu nākotne, par to var parūpēties laikus - uzkrājiet bērnu nākotnei, apdrošinot arī savu dzīvību. Studiju maksa ir tikai viena no vajadzībām, kuras īstenošanā varat ieguldīt jau šodien.

 

  • Bērni un nauda - 31.05.2017

    Pirmā bankas karte jūsu bērnam

    Pirmā bankas karte jūsu bērnam

    Klāt skolēnu brīvdienas, kad bērni kļūst aktīvāki un neatkarīgāki. Tas ir īstais brīdis, lai attīstītu prasmes patstāvīgi rīkoties ar naudu, piemēram, norēķinoties maksājumu karti. Tādējādi arī vecākiem nav jāuztraucas, ka bērns nēsā līdzi skaidru naudu, ko var nozagt vai pazaudēt.

    Lasīt vairāk

  • Bērni un nauda - 30.08.2016

    Bērni atgriežas skolā – droši un sagatavoti

    Bērni atgriežas skolā – droši un sagatavoti

    Tuvojoties jaunajam mācību gadam, ik rudeni tradicionāli aktualizējas jautājumi par bērnu sagatavotību patstāvīgai dzīvei. Īpaši svarīgs šis laiks ir tiem, kuri skolā sāk iet pirmo gadu un kuriem skolas dzīve ir kas pavisam jauns un nepieredzēts.

    Lasīt vairāk

Citi raksti par šo tēmu

Vairāk

S|E|B

Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.

Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.

Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.