Droši norēķini ārvalstīs

Norēķināties ar maksājumu karti ceļojumos ir ērtāk un drošāk nekā ar skaidru naudu. Taču pasaulē joprojām ir pietiekami daudz reģionu (piemēram, Āzija, Āfrika), kuros lielākoties izmanto nedrošus karšu terminālus un bankomātus, kas informāciju nolasa no kartes magnētiskās lentes, nevis čipa.

Latvijas iedzīvotājiem iespēja norēķināties ar maksājumu karti, apstiprinot darījumu ar PIN kodu, ir pašsaprotama.  Tomēr daudzās pasaules valstīs karšu pieņemšanas iekārtās tiek nolasīta maksājumu kartes magnētiskā josla – darījums tiek veikts, novelkot karti, un apstiprināts ar parakstu uz čeka, nevis ar PIN kodu. Tā, piemēram, ir lielākajā daļā tirdzniecības vietu ASV un Āzijā.

Drošas un riska zonas

Iekārtas, kurās darījuma laikā tiek nolasīta karšu magnētiskā josla, nav tiks drošas kā iekārtas, kurās jāievada kartes PIN kods. Informācija, kas atrodas uz kartes magnētiskās joslas, ir vieglāk iegūstama krāpniekiem, veicot norēķinus ar karti, tomēr jāuzmanās arī izņemot skaidru naudu bankomātos.

Lai pasargātu klientus no iespējamām krāpnieciskām darbībām, lielākās starptautiskās maksājumu karšu kompānijas VISA un Mastercard ir izstrādājušas ieteikumus bankām un tirgotājiem pāriet uz drošu maksājumu norēķinu veidu, apstiprinot darījumus  ar PIN kodu.

Šobrīd pasaulē ir noteiktas dažādas riska zonas, sarindojot valstis pēc drošu norēķinu īpatsvara. Piemēram, Eiropā droši norēķini pārsniedz 90%, tāpēc mūsu reģions tiek uzskatīts par visdrošāko. Līdzīga situācija ir arī, piemēram, Kanādā un Dienvidamerikā. Savukārt ASV, Āfrika un Āzija pieskaitāmas pie riska zonām, kurās izņemt skaidru naudu bankomātos un maksāt ar karti veikalos nav tik droši.

Pasaules reģionu sadalījums pēc karšu norēķinu drošības

Kā tas strādā?

Tas, ka valsts ir riska zonā, nenozīmē, ka būtu jāizvairās turp doties. Ievērojot drošības pasākumus, iespējams sevi pasargāt. Bankas veic darījumu uzraudzību un seko līdzi neraksturīgiem un aizdomīgiem darījumiem. Gadījumos, kad klients veic darījumu iekārtā, kas nolasa tikai kartes magnētiskās joslas informāciju, banka pārliecinās vai klients atrodas tam neraksturīgā reģionā un darījumus ar karti ir veicis pats. Parasti bankas pārstāvis klientam zvana vai nosūta SMS. Ja klients apstiprina savu darbību, tas tiek atzīmēts sistēmā, kas ļauj klientam veikt šādus darījumus arī turpmāk.

Bankām ir savi “melnie” saraksti ar tirgotājiem, kuri iepriekš bijuši to redzeslokā saistībā ar krāpnieciskām darbībām. Arī šādos gadījumos banka uzrauga karšu lietotāju darbību un informē klientu par iespējamiem riskiem,  ļaujot klientam pieņemt lēmumu par to, vai turpināt sadarbību ar konkrēto tirgotāju.

Kā pasargāt sevi jau iepriekš?

Jebkurā ar finansēm saistītā jautājumā svarīga ir plānošana. Ja atvaļinājumu vēlaties pavadīt ārpus Eiropas, atpūta būs mierīgāka, ja sekosiet dažiem vienkāršiem padomiem:

• Pirms doties ceļojumā, sazinieties ar savu banku, lai noskaidrotu, vai valsts, kurā jūs pavadīsiet atvaļinājumu, atrodas “riska zonā”.
• Ja iespējams, ierodoties izvēlētajā galamērķī, pirmo darījumu veiciet vietā, kur darījuma apstiprināšanai jāievada PIN kods. Šādu darījumu var nosaukt par “reģistrāciju”, kas ļauj bankai identificēt kartes lietotāja atrašanās vietu.
• Viesojoties valstīs ar paaugstinātu risku, vienmēr kritiski izvērtējiet vietas, kur tērējat savu naudu un veicat norēķinus ar karti.
• Drošības nolūkos sadaliet risku un ceļojumā ņemat līdzi 2 kartes, kas piesaistītas dažādiem kontiem.

Jānis Meistars,
žurnālists