Bankas kartes -
13.06.2016
nauda | maksājumu karte
Norēķināties ar maksājumu karti ceļojumos ir ērtāk un drošāk nekā ar skaidru naudu. Taču pasaulē joprojām ir pietiekami daudz reģionu (piemēram, Āzija, Āfrika), kuros lielākoties izmanto nedrošus karšu terminālus un bankomātus, kas informāciju nolasa no kartes magnētiskās lentes, nevis čipa.
Latvijas iedzīvotājiem iespēja norēķināties ar maksājumu karti, apstiprinot darījumu ar PIN kodu, ir pašsaprotama. Tomēr daudzās pasaules valstīs karšu pieņemšanas iekārtās tiek nolasīta maksājumu kartes magnētiskā josla – darījums tiek veikts, novelkot karti, un apstiprināts ar parakstu uz čeka, nevis ar PIN kodu. Tā, piemēram, ir lielākajā daļā tirdzniecības vietu ASV un Āzijā.
Iekārtas, kurās darījuma laikā tiek nolasīta karšu magnētiskā josla, nav tiks drošas kā iekārtas, kurās jāievada kartes PIN kods. Informācija, kas atrodas uz kartes magnētiskās joslas, ir vieglāk iegūstama krāpniekiem, veicot norēķinus ar karti, tomēr jāuzmanās arī izņemot skaidru naudu bankomātos.
Lai pasargātu klientus no iespējamām krāpnieciskām darbībām, lielākās starptautiskās maksājumu karšu kompānijas VISA un Mastercard ir izstrādājušas ieteikumus bankām un tirgotājiem pāriet uz drošu maksājumu norēķinu veidu, apstiprinot darījumus ar PIN kodu.
Šobrīd pasaulē ir noteiktas dažādas riska zonas, sarindojot valstis pēc drošu norēķinu īpatsvara. Piemēram, Eiropā droši norēķini pārsniedz 90%, tāpēc mūsu reģions tiek uzskatīts par visdrošāko. Līdzīga situācija ir arī, piemēram, Kanādā un Dienvidamerikā. Savukārt ASV, Āfrika un Āzija pieskaitāmas pie riska zonām, kurās izņemt skaidru naudu bankomātos un maksāt ar karti veikalos nav tik droši.
Pērn rīdziniece Laura atpūtās Malaizijā, un jau vienā no pirmajām ceļojuma dienām saņēma īsziņu no bankas ar informāciju par naudas izņemšanas riskiem šajā valstī. Sākumā viņa bija pārsteigta par to, ka banka vispār zina, kur viņa atrodas un kur norēķinās ar karti, taču drošības nolūkos turpināja izņemt skaidru naudu tikai banku filiālēs. Atgriežoties mājās, Laura painteresējās, kā īsti notiek karšu norēķinu analīze un ko banka dara, lai pasargātu savus klientus no krāpnieciskiem darījumiem ārzemēs.
Tas, ka valsts ir riska zonā, nenozīmē, ka būtu jāizvairās turp doties. Ievērojot drošības pasākumus, iespējams sevi pasargāt. Bankas veic darījumu uzraudzību un seko līdzi neraksturīgiem un aizdomīgiem darījumiem. Gadījumos, kad klients veic darījumu iekārtā, kas nolasa tikai kartes magnētiskās joslas informāciju, banka pārliecinās vai klients atrodas tam neraksturīgā reģionā un darījumus ar karti ir veicis pats. Parasti bankas pārstāvis klientam zvana vai nosūta SMS. Ja klients apstiprina savu darbību, tas tiek atzīmēts sistēmā, kas ļauj klientam veikt šādus darījumus arī turpmāk.
Bankām ir savi “melnie” saraksti ar tirgotājiem, kuri iepriekš bijuši to redzeslokā saistībā ar krāpnieciskām darbībām. Arī šādos gadījumos banka uzrauga karšu lietotāju darbību un informē klientu par iespējamiem riskiem, ļaujot klientam pieņemt lēmumu par to, vai turpināt sadarbību ar konkrēto tirgotāju.
Pienācīgi izvērtējot visus riskus, iespējams ne tikai sevi pasargāt no krāpniecības, bet arī atgūt šādā ceļā zaudētu naudu.. Lai noteiktu, vai ar jūsu karti ir veikts krāpniecisks darījums, bankas rekomendē regulāri (vismaz reizi mēnesī) sekot līdzi kartes konta pārskatam. Un aizdomīgu darījumu gadījumā nekavējoties par to informēt banku. Visērtāk sekot līdzi konta pārskatam var internetbankā, kur uzreiz iespējams veikt arī darījumu apstrīdēšanu. Turpat var mainīt arī kartes parametrus un darījumu limitus.
Jebkurā ar finansēm saistītā jautājumā svarīga ir plānošana. Ja atvaļinājumu vēlaties pavadīt ārpus Eiropas, atpūta būs mierīgāka, ja sekosiet dažiem vienkāršiem padomiem:
Jānis Meistars,
žurnālists
09.11.2020 | Mastercard un Visa – kāda atšķirība? |
01.06.2020 | Norēķinu kartes pārliecinoši triumfē duelī ar skaidru naudu |
01.06.2020 | Budžeta plānošana un droši pirkumi – norēķinu karšu trumpji |
13.02.2020 | Milzīgi limiti un elementārs PIN kods – biežākās karšu drošības kļūdas |
03.02.2020 | Norēķinu karte vai kredītkarte? |
29.01.2020 | Kredītkarte kā drošības spilvens |
30.12.2019 | Kā izdevīgāk ceļot svētku brīvdienu laikā |
28.12.2019 | 6 mīti par bezkontakta maksājumiem |
28.12.2019 | Bezkontakta kartes ir desmitgades lielākā inovācija |
27.12.2019 | Kā Brexit izmainīs iepirkšanos internetveikalos |
Uzmanību! Jūsu pārlūkprogramma neatbilst SEB mājas lapas prasībām, lūdzu, atjaunojiet to vai izmantojiet citu ierīci lapas aplūkošanai.
Attention! Your web browser does not correspond to the requirements needed to visit SEB website. Please change web browser or device that you use for browsing the site.
Внимание! Ваш браузер не отвечает требованиям, необходимым для посещения сайта SEB. Просим поменять браузер или устройство, при помощи которого вы производите поиск в браузере.